Grieķija balansē uz naža asmens

«Tagad vai nekad» – šāds noskaņojums vakar valdīja gan Atēnās, gan Briselē, kur uz kārtējām sarunām ar starptautiskajiem kreditoriem ieradās Grieķijas premjers Aleksis Ciprs.

Lai gan pēc pirmdien notikušā eirozonas līderu samita amatpersonas nāca klajā ar optimistiskiem komentāriem, prognozējot, ka vienošanās tiks panākta un Grieķijai 30. jūnijā nenāksies izsludināt defoltu, vakar kļuva skaidrs, ka starp abām pusēm joprojām ir lielas domstarpības, turklāt pastāv bažas, ka vienošanos, pat ja tā tiks panākta, varētu neapstiprināt Grieķijas parlaments. Eirozonas finanšu ministri, kuri uz sanāksmi pulcējās vakar vakarā, gan bija apņēmušies turpināt tikšanos, līdz tiks panākts rezultāts.

Reuters atgādina, ka sarunas starp starptautiskajiem aizdevējiem un Grieķiju, kuras kase ir faktiski tukša, bet 30. jūnijā valstij jāatmaksā 1,6 miljardu eiro liels parāds Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), turpinās jau vairāk nekā piecus mēnešus, bet tikai pēc pirmdienas samita aizdevēju pārstāvji atzina, ka beidzot A. Cipra valdība piedāvājusi kaut ko apspriešanas vērtu. AFP, atsaucoties uz aizdevējiem, vēstīja, ka Grieķija piekritusi aptuveni 90% to izteikto prasību, kas faktiski nozīmē taupības režīma turpināšanu. Taču par pārējiem 10%, cik noprotams, norit asas diskusijas un kreisi radikālā Syriza valdība, kas nāca pie varas, pateicoties solījumiem «izbeigt Grieķijas paverdzināšanu», ir novilkusi savas sarkanās līnijas, no kurām nevēlas atkāpties. Taču, kā norāda ekonomisti, pašlaik aizdevēji jau var runāt no spēka pozīcijām – laika, lai bezgalīgi turpinātu sarunas, Grieķijai vairs nav. Kā norādījusi Vācijas kanclere Angela Merkele – vienošanās jāpanāk šonedēļ, bet līdz pirmdienai tai jābūt apstiprinātai arī Grieķijas parlamentā, pretējā gadījumā 30. jūnijā Grieķijai var nākties pasludināt maksātnespēju.

Vēl otrdien amatpersonas diezgan optimistiski komentēja galīgās vienošanās panākšanas iespējamību, apgalvojot, ka runa esot tikai par «atsevišķu detaļu saskaņošanu». Tiesa, argumenti bija samērā dīvaini. «Esmu pārliecināts, ka mēs šīs nedēļas laikā nonāksim pie galīgās vienošanās. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka mums šonedēļ jāpanāk vienošanās,» preses konferencē, piemēram, paziņoja Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers. Taču vakar šis optimisms jau bija gaisis, jo kļuva skaidrs, ka vienam no aizdevēju troikas, proti, SVF vadītājai Kristīnai Lagārdai, Grieķijas ierosinājumi nebūt nešķiet apmierinoši. Laikraksts The Guardian norāda, ka Atēnas solījušas samērā nebūtisku valsts izdevumu samazināšanu, cenšoties ieekonomēt uz nodokļu paaugstināšanas rēķina. Turklāt ar nodokļiem plānots aplikt lielākoties uzņēmējus un turīgus ļaudis, kas pilnībā apmierina Syriza elektorātu, taču nešķiet tālredzīgi SVF ekspertiem. Viņi uzskata, ka ieņēmumi no nodokļiem nebūs tik lieli, kā plānots, jo daļa vietējo uzņēmēju to sloga dēļ varētu pārtraukt darbību, bet ārvalstu investori izvest savus ieguldījumus no Grieķijas.

«Grieķijai un kreditoriem joprojām ir lielas domstarpības trijos svarīgos jautājumos – par korporatīvajiem nodokļiem, par Grieķijas pensiju sistēmu un pievienotās vērtības nodokli,» vakar pēcpusdienā – jau pēc A. Cipra tikšanās ar K. Lagārdu – vēstīja The Guardian interneta mājaslapa. Savukārt The Wall Street Journal apgalvoja, ka SVF nākusi klajā ar saviem priekšlikumiem, kas paredz nepaaugstināt nodokļus uzņēmējiem, bet tā vietā līdz maksimālajai likmei jeb 23% celt pievienotās vērtības nodokļus ikdienā izmantojamām precēm. Attiecīgi mājieni no SVF puses bijuši jau iepriekš, un Grieķijas valdība tos traktējusi kā vēlmi lielāko slogu atkal pārkraut uz ierindas pilsoņu jeb Syriza galvenā elektorāta pleciem. Tāpat kreditori pieprasot pilnībā un nekavējoties atteikties no piemaksām mazo pensiju saņēmējiem.

Situāciju vēl vairāk nokaitējusi A. Cipra uzruna valdībai tieši pirms došanās uz Briseli. Viņš paudis neizpratni par to, ka aizdevēji nevēlas pieņemt Grieķijas ierosinājumus, atgādinot, ka iepriekš, kad sniegta finansiālā palīdzība citām valstīm, viņi piekrituši daudz lielākiem kompromisiem. «Šai dīvainajai nostājai var būt divi iemesli. Vai nu viņi vispār nevēlas, lai tiktu panākta vienošanās, vai arī aizdevēji darbojas kādu noteiktu Grieķijas iedzīvotāju grupu interesēs,» sacījis A. Ciprs. Savukārt Financial Times vēsta, ka pati Grieķija esot atteikusies no vairākiem pirmdien dotiem solījumiem un kreditoru stingrā reakcija esot saprotama.

AFP atgādina, ka šodien Briselē sāksies kārtējais ES līderu samits, kurā galveno uzmanību bija plānots pievērst nelegālo imigrantu krīzes risināšanai. Samita laikā nebija plānots apspriest Grieķijas defolta jautājumu, jo tika uzskatīts, ka šī problēma būs atrisināta eirozonas finanšu ministru apspriedē. Taču pirms šīs sanāksmes, kas sākās vakar astoņos vakarā, valdīja samērā pesimistisks noskaņojums – ņemot vērā lielās domstarpības un abu pušu savilktās sarkanās līnijas, bija bažas, ka konkrētu vienošanos apstiprināt neizdosies, pat strādājot visu nakti. Starptautiskās ziņu aģentūras norāda, ka Grieķijas valdībai faktiski nav manevra iespēju – vairāk nekā desmit Syriza deputātu jau likuši saprast, ka balsos pret pirmdien izteiktajiem priekšlikumiem, bet jauno nosacījumu pieņemšana var nozīmēt, ka šādu deputātu skaits pieaug un eventuālo vienošanos neapstiprina parlamenta balsojumā.

GRIEĶIJAS IZTEIKTIE PRIEKŠLIKUMI, KAS ĻAUŠOT DIVU GADU LAIKĀ IETAUPĪT 7,9 MILJARDUS EIRO

• Pakāpeniska priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju atcelšana, sākot ar 2016. gadu. Plānots, ka neattieksies uz atsevišķām strādājošo kategorijām
• Pensionāru ieguldījumu nacionālajā veselības aizsardzības sistēmā palielināšana no 4% līdz 5% no pensiju apjoma. Tomēr Grieķijas valdība atsakās atcelt speciālās piemaksas (no 57 līdz 230 eiro mēnesī) mazo pensiju saņēmējiem
• Solidaritātes nodokļa paaugstināšana tiem, kuri pelna vairāk nekā 50 000 eiro gadā, vienlaikus ar nodokļa samazināšanu tiem, kuru ienākumi nepārsniedz 30 000 eiro gadā. Papildus 8% nodokļa ieviešana tiem, kuru gada ienākumi ir lielāki par 500 000 eiro
• Uzņēmumu ienākumu nodokļa paaugstināšana no 26% līdz 29%
• 12% nodokļa ieviešana uzņēmumiem, kuru gada peļņa pārsniedz 500 000 eiro
• Palielināti nodokļi luksusa priekšmetiem – lidmašīnām, automašīnām ar lielu dzinēja tilpumu, baseiniem, privātām jahtām, kas garākas par 10 metriem
• Nodokļu paaugstināšana azartspēļu automātu īpašniekiem
• Valsts īpašumu privatizācijas atsākšana, taču ar nosacījumu, ka investori apņemtos atbalstīt vietējo ekonomiku. Vienlaikus Grieķija vēlas pārtraukt valsts telekomunikāciju kompānijas privatizāciju un neprivatizēt nedz energosadales tīklu ADMIE, nedz spēkstaciju kompāniju PPC
• Aizsardzībai atvēlēto līdzekļu samazināšana par 200 miljoniem eiro gadā
• Pazeminātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes atcelšana vairākām valsts salām. Tomēr, pretēji kreditoru ieteiktajam, Grieķija joprojām vēlas saglabāt trīs PVN likmes (23%, 13% un 6%), turklāt 13% likmi piemērot elektroenerģijai un restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, bet 6% likmi – medikamentiem. Kreditori pieprasījuši, lai šīs likmes būtu augstākas
• Grieķija nav gatava vēl vairāk samazināt algas un pensijas

Avots: Reuters, Deutsche Welle, The Guardian