Pagājušajā nedēļā Kazahstānas galvaspilsētā Astanā notika 5. Pasaules un tradicionālo reliģiju līderu kongress.
Pasākuma idejas autors un iniciators ir Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs, kurš vēl 2003. gadā noorganizēja pirmo šādu kongresu. Tagad jau piekto reizi viņam izdevās sapulcināt vienuviet Astanā, Miera un saticības pilī, pasaules visdažādāko reliģiju un to novirzienu pārstāvjus – 80 delegāciju no 42 valstīm – islāma, kristietības, jūdaisma, budisma, daoisma, sintoisma, hinduisma pārstāvjus visaugstākajā līmenī. Piemēram, hinduismu pārstāvēja Indijas kultūras centra Somaya Bharatia Sanskriti Pitam direktors Kala Dhanadžejs Ačarija, sintoismu – tempļu asociācijas Džindžja Honče starptautiskās sadarbības departamenta priekšnieks Kanudži Ivahaši, Romas katoļticību – Svētā Krēsla delegācijas vadītājs kardināls Jozefs Tomko. Kongress bija vieta, kur kuluāros varēja vērot gluži neticamas ainas – musulmaņu imāmi ar turbāniem galvā no Tatarstānas draudzīgi runājās ar oranžās drānās tērptiem budistu mūkiem no Nepālas, katoļu priesteris no Francijas par kaut ko aizrautīgi diskutēja ar japāņu sintoistu, satiekoties apkampās grieķu un baltkrievu pareizticīgās baznīcas galvas.
Pasākuma viesi bija tādas prominences kā ANO ģenerālsekretārs Bans Ki Mūns, Somijas prezidents Sauli Nīnisto, Omānas Sultanāta pārstāvis šeihs Kalans al Karusi un daudzi citi.
Kazahstānai šāda kongresa rīkošana piestāv tāpēc, ka šajā lielajā valstī dzīvo vairāk nekā 100 dažādu tautu, kas piekopj dažādas reliģijas, taču nenotiek nekādas sadursmes – visi ir mierīgi un saticīgi.
Kongresa delegāti bija braukuši uz Astanu, lai cilātu dažādus tematus, taču gribot negribot vai katrā tribīnes runā atkal un atkal oratori nonāca pie tā, kas pašlaik satrauc visvairāk – briesmīgā vardarbība, kas it kā aiz reliģiskiem motīviem notiek Sīrijā un Irākā, kur plašas teritorijas kontrolē tā sauktā Islāma valsts. Tāpat satrauc arī Boko haram teroristu aktivitātes Āfrikā un vardarbības uzliesmojums Jemenā – tik tuvu islāma svētajām vietām Mekai un Medīnai. Satrauc arī karš Ukrainas dienvidaustrumos.
Tribīnes runās un preses brīfingos dažādu reliģiju pārstāvji, bet visdedzīgāk musulmaņi, uzsvēra savas ticības miermīlīgumu, ka Svētajos rakstos nav aicinājuma slepkavot citu konfesiju ticīgos vai pagānus. Islāma pārstāvji no Tuvajiem Austrumiem un Irānas savas uzstāšanās veidoja kā sprediķi, plaši citējot Korānu, lai pierādītu savas ticības alkas pēc miera un labklājības.
Bet no kurienes tad tāds naids un vardarbība? «Tā ir tumsas armija, sātana izdzimumi,» runājot par Islāma valsti, sacīja Jordānijas karalis Abdulla II. «Tās ir totalitāras sektas, nevis patiesa ticība Dievam,» uzsver Minskas un Zaslavļas metropolīts, visas Baltkrievijas patriarhālais eksarhs Pāvels. Kā svarīgākais notikums kongresā tika gaidīta Kazahstānas prezidenta Nursultana Nazarbajeva runa. «Šodien senā kazahu zeme ir pagodināta uzņemt līderus un augstus pārstāvjus no visas pasaules malu malām, lai veidotu dialogu starp civilizācijām un reliģijām,» sacīja kazahu nācijas līderis. Viņš pauda uzskatu, ka šis un iepriekšējie kongresi ir lielā mērā veicinājuši to, ka pasaule nav iekritusi «civilizāciju sadursmes» bezdibenī.
Lūk, vēl daži citāti no kongresa delegātu runām. Galvenais Izraēlas rabīns Jona Mecgers: «Mīlestība un iecietība, vēlme dzīvot mierā valda pie šā sarunu galda un tiks īstenota dzīvē.»
Ķīnas Budistu apvienības priekšnieka vietnieks Czjamujans Losanczjumejs Tudaņcjueczinims: «Šodien vardarbības un naida akti bieži vien tiek paveikti, piesedzoties ar reliģiskiem motīviem, lai gan visas pasaules reliģijas tiecas pēc miera un taisnības. Tas nevar nesatraukt pasaules reliģiju līderus.»
Kongresa noslēgumā delegāti nāca klajā ar deklarāciju, kurā militāro konfliktu puses aicinātas pārtraukt karadarbību, sākt pamieru un pārrunas; politiskie līderi tiek aicināti pārtraukt visu veidu savstarpējās sankcijas un izmantot ANO un citu starptautisko organizāciju mehānismus, lai nogludinātu pretrunas; apvienot reliģisko un politisko līderu pūles, lai cīnītos ar tādām mūsdienu problēmām kā nabadzība, epidēmijas, dabas un tehnogēno katastrofu sekas. Tika nolemts arī sanākt uz nākamo kongresu atkal Astanā 2018. gadā.