Uz Sīriju nolūkā pievienoties cīņai pret šajā valstī valdošo režīmu ir devušies divi Latvijas iedzīvotāji. Turklāt pastāv pamatotas aizdomas, ka abi Latvijas musulmaņu kopienas pārstāvji ir pievienojušies Sīrijas konfliktā iesaistītajiem islāmistu kaujinieku grupējumiem, teikts publiskajā pārskatā par Drošības policijas (DP) darbību pagājušajā gadā.
Līdz pārskata publiskošanai DP plašsaziņas līdzekļiem bija atklājusi tikai vienu personu, kura devusies uz karadarbības zonu.
Latvijas musulmaņu atrašanās Sīrijā rada riskus Latvijas drošībai, jo pārskata laikā notikušais uzbrukums Briselē apliecina, ka Sīrijas konfliktā iesaistītie islāmisti var turpināt teroristiskas darbības arī pēc atgriešanās savās mītnes zemēs. Jāatzīmē, ka pēc teroristiskā grupējuma "Islāma valsts" paziņojuma par kalifāta izveidi interesi par Sīrijas konfliktu izrādīja arī citi Latvijas musulmaņi. Līdz ar to pastāv risks, ka uz Sīriju/Irāku nolūkā iesaistīties bruņotā konfliktā nākotnē varētu mēģināt doties vēl kāds Latvijas musulmaņu kopienas pārstāvis.
Terorisma tendenču analīze liecina, ka personu radikalizācijas procesu var veicināt ne tikai bruņotie konflikti islāma valstīs, bet arī kontakti ar personām vai reliģiskajām organizācijām, kas, lai gan publiski neatbalsta reliģiski motivētu vardarbību, sludina islāma interpretāciju, kas ir pretrunā ar demokrātijas vērtībām. Viena no šādām organizācijām ir starptautiskā kustība "Tabligh Jamaat" (TJ), kas rīko misionāru vizītes uz dažādām pasaules valstīm, aicinot musulmaņus atgriezties pie islāma pirmsākumiem. Pagājušā gadā notika regulāras TJ misionāru no dažādām Eiropas valstīm vizītes Latvijā.
Līdz šim šīs vizītes nav radījušas tiešus draudus mūsu valsts drošībai, taču citu Eiropas valstu pieredze liecina, ka dalība šajā kustībā var sekmēt personu sākotnējo radikalizāciju un atsvešināšanos no pārējās sabiedrības. Radikalizētas un no sabiedrības izolējušās personas kļūst daudz pakļāvīgākas islāmistu teroristu grupējumu sludinātajai ideoloģijai, līdz ar to pieaug risks, ka radikalizācijas procesa rezultātā šīs personas var arī iesaistīties reliģiski motivētās vardarbīgās darbībās.
TJ darbības neviennozīmīgais vērtējums atspoguļojas arī Latvijas musulmaņu kopienas attieksmē pret šīs kustības vizītēm mūsu valstī. Lai gan kopienas vadība TJ misionāru vizītēm neliek šķēršļus, tās arī netiek atbalstītas. Šī taktika nav mainījusies arī pēc kārtējās vadības maiņas Latvijas Islāma kultūras centrā (LIKC). Pārskata laikā pēc iekšējiem konfliktiem no tās vadītāja amata atkāpās Arbi Indorbajevs un par viņa aizstājēju kļuva Oļegs Petrovs.
Atšķirībā no sava priekšteča, kurš ir tā sauktais dzimušais musulmanis, Petrovs ir konvertīts - cilvēks, kurš pārgājis islāmā no citas ticības dzīves laikā un pirms atgriešanās Latvijā vairākus gadus studēja islāmu un arābu valodu Saūda Arābijā. Iegūtās zināšanas Petrovam garantē reliģisko autoritāti musulmaņu kopienā un līdz ar stāšanos LIKC vadītāja amatā viņš ir kļuvis arī par kopienas reliģisko līderi. To apliecina arī fakts, ka pēc stāšanās LIKC vadītāja amatā Petrovs galveno uzmanību pievērš islāma popularizēšanai sabiedrībā. Zīmīgi, ka šajās aktivitātēs viņš aktīvi iesaista citus konvertītus.
Konvertīta kļūšana par kopienas reliģisko līderi ir salīdzinoši reta prakse un šobrīd ir priekšlaicīgi izvērtēt, kā Petrova kļūšana par reliģisko līderi ietekmēs procesus kopienā. Tāpat šobrīd ir grūti prognozēt, kā LIKC vadītāja maiņa ietekmēs Latvijas musulmaņu kopienas ilgus gadus loloto mošejas būvniecības projektu, kā attīstība finansējuma trūkuma dēļ norit salīdzinoši lēni. Tomēr bažas raisa fakts, ka nereti tieši konvertītiem ir tendence pievērsties islāma radikālajām interpretācijām.
DP atzīmē, ka šobrīd islāma studijas ārvalstīs turpina vēl vairāki Latvijas konvertīti. Pagājušā gadā arī tika konstatēts, ka Latvijā atgriežas personas, kuras ir pieņēmušas islāmu, dzīvojot citās ES valstīs. Tādējādi pastāv iespēja, ka perspektīvā konvertītu pozīcijas Latvijas musulmaņu kopienā varētu vēl vairāk nostiprināties, vienlaikus paplašinoties arī kontaktiem ar ārvalstu musulmaņu organizācijām, tostarp organizācijām, kuru sludinātā islāma interpretācija ir pretrunā ar demokrātijas vērtībām.
Šajā kontekstā DP norāda, ka pērn tika organizēts brauciens uz Somiju, lai apmeklētu islāma radikālā virziena sludinātāja Abu Ameeenah Bilal Philips semināru. DP rīcībā esošā informācija liecina, ka Philipa paustajām idejām varētu būt vairāki atbalstītāji Latvijas musulmaņu kopienas pārstāvju vidū, kas norāda uz potenciāliem radikalizācijas riskiem.
Terorisma draudu situāciju Latvijā var ietekmēt ne tikai vietējās musulmaņu kopienas pārstāvju radikalizācija, bet arī radikāli noskaņotu vai pat ar teroristu grupējumiem saistītu ārzemnieku ieceļošana mūsu valstī. Šī iemesla dēļ DP veic padziļinātu pārbaudi par vīzu pieprasījumiem no to valstu pilsoņiem, kur ir vērojama nozīmīga teroristu grupējumu klātbūtne. Pērn Latvijas vīzu pieprasīja 1099 šo valstu pilsoņi un 103 gadījumos tika pieņemts lēmums neizsniegt vīzu. Tiesa, nevienā no šiem gadījumiem atteikuma iemesls nebija saistīts ar terorisma riskiem.
Nozīmīgi terorisma riski pārskata laikā netika identificēti arī starp potenciālajiem patvēruma meklētājiem Latvijā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2014.gadā patvēruma meklētāju skaits pieauga vairāk nekā divas reizes - no 162 līdz 352 personām, turklāt būtiski palielinājās arī patvēruma meklētāju īpatsvars no Sīrijas.
Lai gan vairums no sīriešiem, kuri izlemj pamest dzimteni, dara to ieilgušā konflikta radīto seku dēļ, pastāv reāls risks, ka patvēruma meklētāju vidū var iefiltrēties arī personas, kuras ir saistītas ar teroristu grupējumiem vai pat dodas uz Eiropu teroristu grupējumu uzdevumā. Arī starp ārzemniekiem, kuri pieprasīja patvērumu mūsu valstī, pagājušajā gadā tika konstatēta viena persona, kurai iespējams bija saikne ar Sīrijas nemiernieku grupējumiem, tomēr šī persona gan vēlāk atsauca lūgumu pēc patvēruma.