ASV apsver iespēju izvietot Eiropā savas spārnotās raķetes, reaģējot uz iespējamo kodolbruņojuma samazināšanas līguma pārkāpumu no Krievijas puses.
ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters šo jautājumu apspriedīs ar Eiropā esošajām amerikāņu amatpersonām piektdien Štutgartē.
Vašingtona izvērtē virkni priekšlikumu, kā reaģēt uz iespējamo līguma pārkāpumu no Maskavas puses, tostarp tādu raķešu izvietošanu Eiropā, kas būtu spējīgas preventīvi iznīcināt Krievijas ieročus sistēmas.
Jau februārī Kārters izteica aizdomas, ka Maskava, iespējams, pārkāpusi 1987.gada līgumu par vidējas darbības rādiusa kodolspēkiem, jo Krievija esot izmēģinājusi tādas no zemes palaižamas spārnotās raķetes, kuras šis līgums aizliedz.
Kārters brīdināja, ka līguma normu neievērošana ir "divvirzienu ceļš", norādot, ka ASV varētu reaģēt līdzīgā veidā.
Savukārt Krievija noliedza līguma pārkāpšanu un no savas puses apsūdzēja Vašingtonu līguma neievērošanā, izvietojot Eiropā savu pretraķešu aizsardzības sistēmu.
"Visas apsvēršanā esošās iespējas domātas tam, lai neļautu Krievijai ar [līguma] pārkāpumiem gūt ievērojamu militāro pārsvaru," norādīja Pentagona pārstāvis pulkvežleitnants Džo Souers.
Kāda cita Pentagona amatpersona savukārt atzina, ka iespējamā reakcija uz Krievijas rīcību varētu būt no zemes palaižamo spārnoto raķešu izvietošana Eiropā.
Līdz šim Rietumi galvenokārt paļāvušies uz sankcijām, lai savaldītu Krievijas agresīvo politiku.
Kārters ir "stingri pārliecināts, ka šobrīd ekonomiskās sankcijas ir vissvarīgākais instruments Krievijas savaldīšanai", uz Štutgarti ceļā esošajiem žurnālistiem norādīja kāda augsta ranga Pentagona amatpersona.
Štutgartē Kārters piektdien tiksies ar amerikāņu militārpersonām un diplomātiem, lai apspriestu reaģēšanas stratēģiju uz Krievijas agresiju.
Savukārt svētdien Vācijā sāksies G7 samits, uz kuru ieradīsies arī ASV prezidents Baraks Obama.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Rietumiem reaģējot uz iebrukumu Ukrainā, industriāli visattīstītāko valstu līderu samitā nav gaidīts.