Krievija atteikusies no saviem Ukrainā sagūstītajiem karavīriem

© scanpix

Krievija Ukrainas austrumos sagūstītos Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes kapteini Jevgēņiju Jerofejevu un seržantu Aleksandru Aleksandrovu uzskata par "algotņiem" un "LTR (Luhanskas tautas republika) policistiem".

 

To paziņojis Krievijas konsuls Ukrainā Aleksejs Grubijs, ceturtdien tiekoties ar aizturēto karavīru advokātiem Konstantīnu Kravčuku un Oksanu Sokolovski.

"Pēc Grubija teiktā, šobrīd Krievijas oficiālā nostāja ir tāda, ka šie karavīri, kuriem 2014.gada decembrī beidzās līgums ar armiju, ir algotņi un viņiem nav nekāda sakara ar Krievijas armiju," sacīja Kravčuks.

Tajā pat laikā konsuls norādījis, ka Krievija dara visu iespējamo, lai nepieļautu šādu "algotņu" iziešanu ārpus tā dēvēto LTR un DTR robežām, jo tas kaitējot Krievijas imidžam.

Kravčuks sacīja, ka pēc tikšanās ar konsulu viņš ar Sokolovsku devušies pie saviem klientiem un pastāstījuši, ka Krievija viņus oficiāli uzskata par "algotņiem" un "LTR policistiem".

Karavīri bija sašutuši par šādu savas dzimtās valsts nostāju un apzvērēja, ka tā nav patiesība.

Ukrainas armija Luhanskas apgabalā 16.maijā sagūstīja divus Krievijas armijas karavīrus - 3.gvardes īpašo uzdevumu brigādes kapteini Jerofejevu un seržantu Aleksandrovu. Brigādes pastāvīgā dislokācijas vieta ir Toljati pilsēta Krievijas Samaras apgabalā.

Pratināšanas gaitā abi gūstekņi apliecinājuši, ka ir Krievijas armijas aktīvā karadienesta karavīri. Nopratināšanas video ir publicēts tīmeklī.

Arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) apstiprinājusi - gūstekņi atzinušies, ka viņi ir Krievijas armijas aktīvā karadienesta karavīri.

Krievijas Aizsardzības ministrija atzinusi, ka Ukrainā ir aizturēti militāri sagatavoti Krievijas pilsoņi, tomēr taisnojas, ka sagūstīšanas brīdī viņi vairs nav bijuši aktīvajā karadienestā.

Ukrainas tiesa nolēmusi abus karavīrus paturēt apcietinājumā līdz 19.jūlijam. Viņi aizturēšanas laikā tika ievainoti un šobrīd atrodas slimnīcā Kijevā.

Neskatoties uz neskaitāmām mediju ziņām par Krievijas armijas regulāro vienību klātbūtni Ukrainas austrumos, kur tās cīnās pret Ukrainas valdības karaspēku, Maskava oficiāli to nav atzinusi. Austrumukrainā sagūstītie Krievijas karavīri tur esot "iemaldījušies", bet kritušie tur atradušies "brīvprātīgi" vai arī sava "atvaļinājuma laikā", Kijevas un mediju informācijas ziņu aģentūrām parasti skaidro Maskavas amatpersonas.

Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Patlaban Donbasā atrodas 43 000 nelikumīgo bruņoto formējumu karotāju, arī 9000 Krievijas armijas karavīru, šomēnes paziņoja Ukrainas Pretterorisma operācijas štāba komandiera vietnieks Valentīns Fedičevs.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais