Afganistānā nemiernieki uzbrūk Kabulai

© Scanpix

Tikai pēc vairāk nekā četru stundu ilgām kaujām afgāņu drošības spēkiem, kuriem palīdzību sniedza starptautiskais kontingents, vakar izdevās atjaunot kontroli pār Afganistānas galvaspilsētu Kabulu, kurai uzbrukuši tālibi.

Reuters norāda, ka tas bijis lielākais uzbrukums Kabulai kopš pagājušā gada februāra un prasījis vismaz vairāku desmitu cilvēku dzīvības. Islāmistu kustības Tāleban pārstāvji informējuši, ka iesūtījuši pilsētā vismaz 20 teroristu pašnāvnieku, kuru mērķis bijis iekļūt valdības iestādēs un pēc tam sarīkot eksplozijas, kas prasītu pēc iespējas vairāk cilvēku upuru.

"Drošības situācija tiek kontrolēta, un kārtība [Kabulā] ir atjaunota," vakar pēcpusdienā paziņojis Afganistānas prezidents Hamīds Karzajī, kurš prezidenta pilī pat nepārtrauca jauno valdības ministru zvēresta došanas ceremoniju, neraugoties uz to, ka uzbrukums ritēja pilnā sparā. Vissīvākās kaujas izcēlušās iepirkšanās centrā Grand Afghan – tas atrodas pavisam netālu no Tieslietu ministrijas un prezidenta pils, un kaujinieki acīmredzot bija iecerējuši izmantot centru kā placdarmu uzbrukumam šiem objektiem.

Kaut gan Afganistānas valdība un starptautisko spēku vadība vēsta par uzbrukuma atsišanu, eksperti norāda, ka tas ir ļoti bīstams signāls, kas liecina, ka islāma nemiernieki vairs nesamierinās ar situācijas kontroli atsevišķās provincēs, bet pretendē arī uz varas pārņemšanu Kabulā, kurā, pateicoties izvietotajiem starptautiskajiem spēkiem, incidentu skaits līdz šim bijis relatīvi niecīgs. AP pieļauj iespēju, ka šis uzbrukums kārtējo reizi liks pārskatīt NATO un tās sabiedroto stratēģiju Afganistānā.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais