Baidens nosoda Putinu par agresiju Ukrainā
ASV viceprezidents Džo Baidens trešdien nosodīja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par "tīru agresiju" Ukrainā.
Viņš brīdināja, ka Rietumu nācijām jābūt gatavām uz to reaģēt, nepieciešamības gadījumā ieviešot jaunas sankcijas pret Krieviju.
Nosodot Krievijas prezidenta rīcību ārvalstīs un represijas mājās, Baidens sacīja, ka stingra nostāja pret Putinu ir "kritiska, lai kontrolētu tālāku agresiju nākotnē".
"Mēs arī sagaidām, ka viņš rīkosies racionālāk, bet, ja tā nebūs, mēs turpināsim konfrontēt to, ko es raksturoju kā tīru agresiju," sacīja Baidens, uzrunājot domnīcu Vašingtonā.
Baidens aicināja Eiropas līderus, kuri jūnijā pulcēsies uz samitu, saglabāt sankcijas pret Krieviju līdz tiek izpildīti ugunspārtraukšanas nosacījumi.
"Sankcijām pret Krieviju jāpaliek un tās paliks," teica Baidens, uzsverot, ka sabiedrotajiem jābūt gataviem noteikt papildu sankcijas, ja "Krievija atkal pārkāps kontakta līniju".
Baidens uzskata, ka Putins būtībā ir praktisks: "Viņš ies tik tālu, cik varēs, līdz sastaps pretestību."
"Prezidents Putins ir gatavs derēt, ka viņam ir lielāka pastāvīgā vara," norādīja Baidens. "Ukrainā viņš liek likmi uz to, ka viņš var pārdzīvot pašreizējo reformistu proeiropeisko valdību un sagraut to ekonomiski."
Baidens arī atzina, ka ir vērts diskutēt par letālo ieroču nosūtīšanu uz Ukrainu, tomēr nepauda atbalstu pretrunīgajam solim.
Daži uzskata, ka pat aizsardzības ieroču piegādāšana Kijevai eskalētu konfliktu starp Krieviju un Ukrainu, kurai nav izredžu uzvarēt.
ASV viceprezidents arī uzskata, ka krīze ir pārbaudījums demokrātijām un tam ir tālejošas sekas visā pasaulē.
"Tam, kas notiek Ukrainā un kā Rietumi un pasaule uz to atbild, manuprāt, ir tālejoša ietekme uz starptautiskās kārtības būtību," Baidens skaidroja domnīcai "Brookings Institution".
"Ķīna un daudzas citas nācijas ļoti cieši vēro, kā pasaule reaģē," uzsvēra ASV viceprezidents.
Baidens pārmeta Kremlim tīšus centienus saniknot Eiropu, finansējot destabilizējošas politiskās partijas visā Eiropā un veidojot "hiperagresīvu valsts sponsorētu Krievijas propagandas mašinēriju," un izmantojot korupciju kā ārpolitikas ieroci.
Vienlaikus ASV Valsts departaments trešdien pavēstīja, ka Vašingtona humānajai palīdzībai konflikta upuriem Ukrainas austrumos un Krimā. piešķirs papildu 18 miljonus ASV dolāru.
Kā ziņots, Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Patlaban Donbasā atrodas 43 000 nelikumīgo bruņoto formējumu karotāju, arī 9000 Krievijas armijas karavīru, šomēnes paziņoja Ukrainas Pretterorisma operācijas štāba komandiera vietnieks Valentīns Fedičevs.