Saprātīgā cilvēka jeb Homo sapiens priekšteči iemācījušies akmens darbarīkus izgatavot krietni agrāk, nekā tika uzskatīts līdz šim, – tas noticis pirms 3,3 miljoniem gadu. Šonedēļ žurnālā Nature publicētais pētījums, kas to apliecina, izraisījis sajūsminātu reakciju zinātnieku aprindās un izteikumus par to, ka nu atkal «nāksies pārrakstīt mācību grāmatas». Svarīgākais, kas izriet no šā atklājuma, ir tas, ka darbarīku izgatavošanas prasme vairs nav Homo ģints prerogatīva.
«Tas būtu aptuveni tas pats, kā pēkšņi atklāt, ka mobilie tālruņi ir izmantoti jau pagājušā gadsimta sākumā,» sarunā ar CNN atklājuma nozīmīgumu skaidrojis viens no pētniekiem Džeisons Lūiss. Līdz šim zināmo senāko cilvēku priekšteču darināto akmens darbarīku vecums nepārsniedza 2,6 miljonus gadu.
Atklājums Kenijā
Atklājums, kuru daudzi jau nodēvējuši par sensacionālu, bet Londonas Universitātes koledžas arheoloģijas institūta eksperts Inasio de la Torre sarunā ar BBC sauc par «pašu svarīgāko beidzamajos 50 gados», veikts Kenijas ziemeļrietumos netālu no Turkanas ezera. Ņujorkas Stounībrūkas universitātes arheoloģes Sonjas Hārmendas vadītā zinātnieku grupa vietai, kur atrasti darbarīki, 2011. gadā uzdūrusies netīšām – apmaldoties. «Mēs braucām pa izžuvušas upes gultni, labā pagrieziena vietā veicām kreiso un nomaldījāmies. Taču vieta, kur nonācām, šķita daudzsološa – tajā bija kas unikāls, šķita, ka tā to vien gaida, lai kāds to izpētītu,» sarunā ar interneta ziņu vietni LiveScience.com atminas zinātniece. Nav pagājis ilgs laiks, kad pētnieki uzdūrušies pirmajiem primitīvajiem darbarīkiem, bet līdz 2012. gada sezonas beigām viņu rīcībā bijuši jau 149 akmens darbarīki. Izrakumu vieta ir nodēvēta par Lomekwi 3, un pētījumi tajā joprojām turpinās. Jau pēc publikācijas sagatavošanas zinātniekiem izdevies atrast vēl vairākus darbarīkus.
Žurnālā Nature publicētie atradumu apraksti liecina, ka tie ir ļoti primitīvi darbarīki, taču tajā pašā laikā – lai tādus izgatavotu, cilvēku priekštečiem bijušas nepieciešamas zināmas iemaņas un attīstīta motorika. Lielākoties atrastas akmens šķēpeles, kuru maksimālais garums sasniedz 20 centimetru. S. Hārmenda un viņas kolēģi uzskata, ka seno cilvēku priekšteči tās varējuši izmantot griešanai vai gaļas atdalīšanai no kauliem. Interesanti, ka, analizējot augsnes paraugus, zinātnieki secinājuši – pirms 3,3 miljoniem gadu šis pašlaik diezgan tuksnešainais un neauglīgais reģions bijis klāts bieziem mežiem. Tas pētniekus vedinājis uz domām, ka darbarīki izmantoti arī, piemēram, riekstu atvēršanai un tamlīdzīgiem mērķiem. Pašlaik vairākās laboratorijās tos pēta, izmantojot mikroskopus un lāzerus un cenšoties atrast kādas izmantošanas pēdas. Papildus akmens šķēpelēm atrastas arī savdabīgas laktas (prāvāki, līdz pat 15 kilogramu smagi akmeņi), uz kurām acīmredzot izgatavoti darbarīki. «Šie akmens darbarīki ir lielāki nekā tie, kuri datēti kā 2,6 miljonus gadus veci. Mani pārsteidz arī to krāsa – tie ir gaišāki, nekā iepriekš atrastie, lai gan parasti akmeņi, kas atrodami uz zemes virsmas, ir tumšāki,» sarunā ar CNN sacījusi S. Hārmenda.
Netiešas liecības bija
CBS atgādina, ka pirms vairāk nekā 80 gadiem antropologam Lūisam Līkijam Olduvajas aizā Tanzānijā izdevās uziet akmens darbarīkus, kuri, kā noskaidrojās vēlāk, bija 2,6 miljonus gadus veci. Turpinot pētījumus šajā vietā, zinātnieki uzgāja arī tajā pašā laikmetā dzīvojoša cilvēku priekšteča kaulus. Šis priekštecis tika nosaukts par Homo habilis (Prasmīgo cilvēku) un tiek uzskatīts par pirmo Homo ģints pārstāvi.
Līdz šim tika domāts, ka Homo habilis priekšteči savā attīstībā nav nonākuši tik tālu, lai spētu darināt darbarīkus. Taču 2010. gadā Šenonam Makferonam netālu no Dikikas Etiopijā izdevās uziet 3,39 miljonus gadu vecus dzīvnieku kaulus, uz kuriem bija redzamas skrambas un švīkas – it kā kāds būtu mēģinājis no kauliem nokasīt gaļu un tikt pie kaulu smadzenēm. Nekādu pierādījumu tam, ka to paveicis cilvēku priekštecis, gan nebija, jo švīkas varēja rasties arī dabiskā ceļā vai kaulus apgraužot citam dzīvniekam. Turklāt arī šādi pierādījumi vēl neko daudz nenozīmētu – tikpat labi senie cilvēku priekšteči varēja izmantot neapstrādātas akmens šķembas, kā to dara, piemēram, šimpanzes, taču zinātniekus visvairāk interesē tieši tas, kad mūsu priekšteči apzināti sākuši izgatavot darbarīkus.
«2010. gada publikācija par Dikakas sugu bija pagrieziena punkts paleoantropoloģijā, jo pētnieki mainīja savas domas par akmens darbarīku izcelsmi un nozīmīgumu,» intervijā CBS skaidrojusi Emorija universitātes speciāliste Džesika Tompsone, kura kā eksperte piedalījās Š. Makferona atraduma vērtēšanā un ir pārliecināta, ka uz dzīvnieku kauliem patiešām ir senu darbarīku pēdas. Viņa norādījusi, ka vēlākos izrakumos dogma par to, ka akmens darbarīki var būt ne vairāk kā 2,6 miljonus gadu veci, jau atmesta, un tieši tas padarījis iespējamu Nature aprakstīto atklājumu.
Izgatavotāji nezināmi
CNN norāda, ka atradumam iespējami divi traktējumi. Pirmais no tiem – tādas pērtiķiem līdzīgas radības kā Lūsija (pirms 3,2 miljoniem gadu dzīvojušā australopiteka kauli Etiopijā tika uzieti 1974. gadā) jau spējušas izgatavot darbarīkus. Otrais – Homo ģints pirmie pārstāvji uz mūsu pasaules parādījušies agrāk, nekā līdz šim uzskatīts, taču viņu fosilijas vēl nav atrastas. Tiesa, šā sprieduma korektumu iespējams apšaubīt, jo galu galā savulaik zinātnieki nosprieda pirms 2,6 miljoniem gadu dzīvojošās radības pasludināt par pirmajiem Homo ģints pārstāvjiem tieši tādēļ, ka tie bija pirmie darbarīku izgatavotāji...
Taču, lai kā arī šos cilvēku priekštečus sauktu, galvenais ir tas, ka prasmi izgatavot darbarīkus viņi apguvuši 700 000 gadu agrāk, nekā tika uzskatīts līdz šim. «Pāreja no tikai dabisku darbarīku izmantošanas, kā to dara, piemēram, šimpanzes, uz to apzinātu izgatavošanu no akmens liecina par mūsu priekšteču kognitīvo spēju progresu,» sarunā ar Reuters sacījusi S. Hārmenda.
Viņas kolēģis Dž. Lūiss intervijā Reuters sacījis, ka noskaidrot tos, kuri izgatavojuši darbarīkus, būs grūti. Pēc viņa domām, iespējami trīs varianti – vai nu tos darinājuši Kenyanthropus platyops, Australopithecus afarensis, vai kāds nezināms pirmatnējais Homo ģints paveids. LiveScience.com raksta, ka loģika liek par galveno kandidātu uzskatīt kenijantropu, jo šī senā priekšteča fosilijas (tiesa, ļoti fragmentāras) 1999. gadā tika uzietas netālu no S. Hārmendas un viņas kolēģu atrastajiem darbarīkiem. Tajā pašā laikā nav izdevies precīzi noteikt šo fosiliju vecumu, un bez jauniem atradumiem zinātniekiem atliek vien izteikt minējumus, vai Kenyanthropus platyops dzīvojis aptuveni tajā pašā laikmetā, kad izgatavoti darbarīki. Taču Dž. Lūisu tas nemulsina. «Reizēm labākie atklājumi ir nevis tie, kuri sniedz atbildes, bet liek uzdot vēl vairāk jautājumu. Jebkurā gadījumā mēs esam uzgājuši ko jaunu un interesantu un jūtamies labi, pat neraugoties uz to, ka visu atbilžu nav,» viņš sacījis sarunā ar LiveScience.com.