ES cīnīsies pret cilvēku kontrabandistiem Vidusjūrā

Jau nākamā mēneša nogalē Eiropas Savienība cer uzsākt misiju Navfor Med, kuras mērķis ir Vidusjūras cilvēku kontrabandistu apkarošana. Sākuma posmā gan droši vien nāksies aprobežoties ar izlūkošanu un bēgļu kuģu izsekošanu, jo pagaidām nav saņemts nedz Lībijas likumīgās valdības atbalsts darbībai šīs valsts teritoriālajos ūdeņos, nedz ANO Drošības padomes mandāts, kas ļautu gremdēt kontrabandistu kuģus neatkarīgi no tā, zem kādiem karogiem tie kursē. Skeptiķi gan uzskata – kamēr netiks veikti tieši militāri triecieni pa cilvēku kontrabandistu bāzēm Ziemeļāfrikā, viņi savu rūpalu turpinās.

«Tas ir tikai sākums, tagad sākas plānošana,» pirmdienas vakarā pēc Briselē notikušās ES valstu ārlietu un aizsardzības ministru tikšanās paziņojusi ES augstā pārstāve drošības un ārlietu jautājumos Federika Mogerīni. «ES plāna pirmā fāze nozīmē koncentrēšanos uz izlūkošanas informācijas vākšanu un no Lībijas uz Itālijas dienvidiem un Maltu vedošo cilvēku kontrabandas maršrutu novērošanu. Pēc tam, otrajā fāzē, ES kuģi sāks vajāt kontrabandistu kuģus un sagrābt tos. 28 valstu savienība joprojām cer uz ANO rezolūciju, kas tai dotu likumīgas tiesības iznīcināt kontrabandistu peldlīdzekļus trešajā fāzē,» plāna pamata elementus apraksta AP, piebilstot, ka ES dalībvalstis vēl apspriež savas iespējas un sīkākas operācijas nianses. Jau zināms, ka Navfor Med galvenais štābs atradīsies Romā, bet misiju vadīs itāliešu admirālis Enriko Kredentino – savulaik viņš komandēja ļoti veiksmīgo pret pirātismu vērsto misiju Operation Atalanta pie Somālijas krastiem. AFP ziņo, ka par gatavību sūtīt savus karakuģus uz Vidusjūras dienvidiem jau paziņojušas Lielbritānija, Francija, Vācija, Itālija un Spānija. Daily Telegraph raksta, ka ar izlūkošanas datu vākšanu varētu nodarboties Karalisko gaisa kara spēku lidmašīnas Sentinel un E3D. Pa diviem šāda tipa lidaparātiem pašlaik ir dislocēts Aktotiri aviobāzē Kiprā. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš arī piedalījies Briseles sanāksmē, paziņojis, ka alianse ir gatava sniegt ES visu nepieciešamo palīdzību, taču savienība tādu pagaidām nav lūgusi.

«Mums nepieciešams pasteigties. Tuvojas vasara, kad ceļā pāri jūrai dosies aizvien vairāk cilvēku,» F. Mogerīni sacīto citē Reuters. ANO Bēgļu lietu pārvaldes dati liecina, ka šā gada pirmajos četros mēnešos vien, šķērsojot Vidusjūru, Eiropā (lielākoties no Lībijas) nokļuvuši aptuveni 51 000 cilvēku. Vismaz 1800 nelegālo imigrantu gājuši bojā, taču viņu patiesais skaits var būt daudz lielāks, jo ne visus nedrošos kuģus, kas cietuši avārijās, izdodas fiksēt. Itālijas un Maltas varas iestādes jau gadiem ilgi žēlojušās, ka nespēj tikt galā ar nelegālo ieceļotāju plūsmu, turklāt beidzamajos mēnešos šo valstu flotes, šķiet, ar to vien nodarbojas, kā glābj nelaimē nokļuvušos nelegāļus un pašas palīdz viņiem sasniegt kontinentu. Rīkoties, lai samazinātu imigrantu plūsmu, ES lika aprīlī notikusī traģēdija, kad, nogrimstot kādam kuģim, gāja bojā aptuveni 800 cilvēku.

F. Mogerīni īpaši uzsvērusi, ka misijas galvenais mērķis ir nevis nelaimē nokļuvušo migrantu glābšana (lai gan saprotams, ka ES spēkiem nāksies nodarboties arī ar to), bet «kontrabandistu biznesa modeļa sagraušana». Pašlaik uzsvars tiek likts uz vēlmi iznīcināt kontrabandistu izmantotos peldlīdzekļus, turklāt tiek uzskatīts – jo tuvāk Lībijas krastiem to izdosies paveikt, jo lielāku efektu šāda rīcība varētu dot (bēgļus, kuri vēl nav sasnieguši starptautiskos ūdeņus, varēs izsēdināt atpakaļ Ziemeļāfrikā). Taču, lai neierobežoti darbotos pret kontrabandistiem, nepieciešama ANO Drošības padomes rezolūcija. Bez tās ES valstu kuģiem ir tiesības starptautiskos ūdeņos apturēt un pārbaudīt tikai kuģus, kas peld zem to valstu karogiem, kuras pašas piedalās misijā vai piekritušas tās mērķiem, kā arī vispār bez karogiem esošus peldlīdzekļus, skaidro Reuters. «Bez ANO mandāta nekas nenotiks,» sarunā ar šo ziņu aģentūru sacījis Austrijas aizsardzības ministrs Džeralds Klugs, piebilstot, ka tikai Drošības padome var atļaut misiju realizēt Lībijas ūdeņos.

Bet pagaidām piekrišanu šādām pārbaudēm nav devusi arī Lībijas starptautiski atzītā valdība (pavisam Lībijā pašlaik ir trīs varas centri), kuras pārstāvis Hatems el Ouraibi sarunā ar AFP nodēvējis militārās operācijas plānus pie Lībijas krastiem par nehumāniem. Nedz Lībijas oficiālā valdība, nedz Tripoli kontrolējošā administrācija, nedz Misratā valdošie islāmisti, protams, nevēlas pat dzirdēt neko par to, ka ES savu operāciju varētu izvērst arī uz sauszemes, kur ir cilvēku kontrabandistu bāzes. Līdz ar to oficiālajos dokumentos pat netiek pieminēta iespējamība, ka varētu rīkot triecienus pa kontrabandistu bāzēm, lai gan Daily Mail raksta, ka britu bruņoto spēku aprindās šādas īpašo uzdevumu vienību operācijas tiekot apspriestas. Vēl pirms pāris mēnešiem par to, ka līdzīgi gatavi rīkoties arī itāliešu specvienību karavīri, izteicies Itālijas premjers Mateo Renci.

Tikmēr ES plānu par nehumānu jau nodēvējušas vairākas starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas, kuru iebildes reizēm ir tik histēriskas, ka vedina uz domām – ES karakuģi grasās gremdēt cilvēku kontrabandistu peldlīdzekļus kopā ar visiem bēgļiem, lai gan tas, protams, tā nav. Savukārt drošības eksperti pauduši skepsi par operācijas rezultātiem. Ko gan dos šo kuģu nogremdēšana, ja kontrabandistu vadoņi tos tāpat uzskata par vienreiz izmantojamiem peldlīdzekļiem? Beidzamajos gados taču nav dzirdēts, ka ar kādu no nedrošajiem kuģiem nelegālie ieceļotāji tiktu nogādāti Maltā vai Lampedūzā, bet pēc tam kuģis dotos nākamajā reisā. Mūsdienu kontrabandistu taktika ir ļoti vienkārša – par metāllūžņu cenu nopirktajā kuģī sasēdināt pēc iespējas vairāk braucēju, pamest Lībijas teritoriālos ūdeņus un uzņemt kursu uz Lampedūzu, bet pēc tam pašiem gumijas laivās vai kuterīšos doties prom, nelauzot galvas par to, kas notiks ar kuģi un tā pasažieriem – par to lai rūpējas citi. Tāpēc vienīgā iespēja, kā iedragāt kontrabandistu biznesu, ir to sauszemes bāzu iznīcināšana un grupējumu vadoņu sagūstīšana vai likvidēšana.