Publiskoti sagūstīto Krievijas karavīru nopratināšanas ieraksti

© Youtube

Ukrainas Drošības dienests (UDD) otrdien publiskojis Luhanskas apgabalā, valsts austrumdaļā, pretterorisma operācijas zonā svētdien sagūstīto Krievijas armijas karavīru Jevgēņija Jerofejeva un Aleksandra Aleksandrova nopratināšanas ierakstus.

Pratināšanas gaitā abi gūstekņi apliecina, ka ir Krievijas armijas aktīvā karadienesta karavīri. Nopratināšanas ieraksts ievietots UDD vietnē sociālajā tīklā "Facebook".

"Es, Krievijas pilsonis Jevgēņijs Jerofejevs Vladimira dēls. Dzīvoju Toljati pilsētā. Es esmu Krievijas Federācijas karavīrs. Mana militārā pakāpe - kapteinis, amats - grupas komandieris. Es dienu 3.atsevišķajā gvardes brigādē. Dislokācijas vieta - Toljati pilsēta," paziņoja karavīrs.

Viņa brigādes komandieris ir apakšpulkvedis Sergejs Ščepeļs.

"Ierados Luhanskas apgabala teritorijā aprīļa sākumā, precīzu datumu neatceros. Ienācu vienības sastāvā, 3. gvardes īpašo uzdevumu brigādes vienības sastāvā. Vienības komandiera pienākumu izpildītājs majors Napoļskis. Par uzdevumu bija izvirzīts veikt izlūkošanu, novērojot pretinieka priekšējās pozīcijas un daļas, kas atrodas tuvumā - tās ir "zemessardzes" un kazaku daļas. Vienība atradās Luhanskas pilsētā, adresi precīzi neatceros, privātajā sektorā Vavilova kvartāla rajonā," sacīja Jerofejevs.

Grupā pavisam bijuši 12 cilvēki.

"Uzdevums bija veikt izlūkošanu novērojot. Tad vēl bija pavēle nepārkāpt nošķiršanas līniju, bez vajadzības nešaut. Sakarā ar pastāvīgu pozīciju apšaudīšanu nolēmu mainīt pozīciju, izvirzīties trīs cilvēku sastāvā jaunas pozīcijas meklējumos," pastāstīja Jerofejevs.

Aizturēšanas brīdī gribējis uzspridzināties ar granātu, tomēr nevarējis ar labo roku aizsniegt spridzekli, atzina karavīrs.

Kā pastāstīja otrs sagūstītais Krievijas karavīrs Aleksandrs Aleksandrovs, viņš dzimis 1987.gada 7.janvārī un dzīvo Kirovas apgabala Malmižas rajonā.

"Es esmu patlaban dienestu pildošs Krievijas Federācijas karavīrs. Militārā pakāpe - seržants, amats - izlūks-sanitārs. Veicu karaklausību armijas daļā nr.21208, 3.gvardes atsevišķā īpašo uzdevumu brigāde, kas atrodas Toljati pilsētā."

"Ienācām Ukrainas teritorijā 26.martā. Ienācām 2.bataljona sastāvā kopumā 220 cilvēki. Bataljona komandieris - Napoļskis Konstantīns, majors, Krievijas Federācijas pilsonis," pastāstīja Aleksandrovs.

Viņiem izvirzīts uzdevums veikt Ukrainas Bruņoto spēku novērošanu.

Aizturēšanas dienā grupas komandieris izvirzījis uzdevumu veikt apkaimes papildu izlūkošanu tilta rajonā netālu no Ščastjas pilsētas.

Kā iepriekš pastāstīja Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins, Ukrainas austrumos karojošie Krievijas karavīri mēģinājuši nogalināt savus armijas biedrus - Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) specvienības karavīrus -, kad sapratuši, ka tie nonākuši Ukrainas armijas gūstā.

To, ka sagūstītie Krievijas karavīri nonākuši Ukrainas slimnīcā, ministrs komentēja ar vienu frāzi - "glābt no savējiem".

"Mūsu karavīri viņus faktiski izvilka uz saviem pleciem, lai glābtu viņiem dzīvību. Krievi, kad saprata, ka viņi ir nonākuši mūsu rokās, mēģināja viņus nogalināt. Šis gadījums ir aiz saprāta robežām," atzina Kļimkins.

Abi Krievijas īpašā grupējuma karavīri Ukrainas robežu šķērsojuši ar konkrētu mērķi - rīkot teroraktus Ukrainas teritorijā, norādīja ministrs.

Krievijas karavīri tika sagūstīti, kad diversiju un izlūkošanas grupas sastāvā mēģināja sagrābt stratēģiski svarīgu tiltu Luhanskas apgabala Ščastjas apkaimē.

Krievijas Aizsardzības ministrija atzinusi, ka Ukrainā ir aizturēti militāri sagatavoti Krievijas pilsoņi, tomēr taisnojas, ka sagūstīšanas brīdī viņi vairs nav bijuši aktīvajā karadienestā.

Krievijas GRU 3.īpašo uzdevumu vienība steidzamā kārtā pamet Brjankas pilsētu, Ukrainas Luhanskas apgabalā, teikts Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba preses dienesta paziņojumā.

"Zīmīgs ir fakts, ka Krievijas specvienību karotāju pārdislokācija sākās, tiklīdz Ukrainas puse visai pasaulei bija parādījusi neapstrīdamo faktu, ka Austrumukrainā atrodas Krievijas karavīri," teikts paziņojumā.

Kad Krievijas karavīri svētdien pēc kaujām Ščastjā saprata, ka ukraiņu gūstā nonākuši divi viņu armijas biedri, sākās apšaude ar mīnmetējiem, kurā tika nogalināts viens ukraiņu karavīrs.

"Tādējādi kaujinieki mēģināja iznīcināt ne tikai Ukrainas karavīrus, bet arī savējos. Viņi visvisādi cenšas iznīcināt jebkādus pierādījumus tam, ka [Ukrainā] pretterorisma operācijas zonā atrodas Krievijas Federācijas Bruņotie spēki," sacīja Ukrainas armijas Ģenerālštāba preses sekretārs Vladislavs Seļezņovs.

Pret sagūstītajiem Krievijas karavīriem tiks ierosināta krimināllieta par terorismu, viņš piebilda.

Aleksandrovs ir ievainots kājā, Jerofejevs - plecā.

Pirmdien Toljati pie GRU 3.īpašo uzdevumu brigādes bāzes kontrolpunkta notika protesta akcija pret Krievijas agresiju Ukrainā.

Aptuveni desmit demonstranti sāka izkliegt pretkara saukļus un mēģināja pacelt pretkara transparentus.

Aktīvisti pieprasīja Krievijas armijas izvešanu no Ukrainas.

Policija izklīdinājusi protestētājus, tomēr neviens netika aizturēts.

Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Patlaban Donbasā atrodas 43 000 nelikumīgo bruņoto formējumu karotāju, arī 9000 Krievijas armijas karavīru, pagājušajā nedēļā paziņoja Ukrainas Pretterorisma operācijas štāba komandiera vietnieks Valentīns Fedičevs.

NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs ceturtdien pauda satraukumu par to, ka šobrīd Ukrainas austrumos atkārtojas vecais šablons - prokrieviskie separātisti izmanto ugunspārtraukšanu, lai pastiprinātu spēkus pirms jauna uzbrukuma.

Līdzīga notikumu gaita jau tika pieredzēta Debaļcevē, kur prokremliskie kaujinieki īstenoja uzbrukumu ar Krievijas armijas atbalstu, atgādina Ukrainas telekanāls "1+1".

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas, finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Svarīgākais