Krievijas karavīri mēģina nogalināt gūstā nonākušos biedrus

© Publicitātes foto

Ukrainas austrumos karojošie Krievijas karavīri mēģinājuši nogalināt savus armijas biedrus - Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) specvienības karavīrus -, kad sapratuši, ka tie nonākuši Ukrainas armijas gūstā, paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins.

To, ka sagūstītie Krievijas karavīri nonākuši Ukrainas slimnīcā, ministrs komentēja ar vienu frāzi - "glābt no savējiem".

"Mūsu karavīri viņus faktiski izvilka uz saviem pleciem, lai glābtu viņiem dzīvību. Krievi, kad saprata, ka viņi ir nonākuši mūsu rokās, mēģināja viņus nogalināt. Šis gadījums ir aiz saprāta robežām," atzina Kļimkins.

Abi Krievijas īpašā grupējuma karavīri Ukrainas robežu šķērsojuši ar konkrētu mērķi - rīkot teroraktus Ukrainas teritorijā, norādīja ministrs.

Krievijas karavīri tika sagūstīti, kad diversiju un izlūkošanas grupas sastāvā mēģināja sagrābt stratēģiski svarīgu tiltu Luhanskas apgabala Ščastjas apkaimē.

Viens no gūstekņiem ir Aleksandrs Aleksandrovs - Krievijas Toljati pilsētā bāzētās 3.īpašo uzdevumu brigādes seržants, kurš armijā dien kopš 2012.gada 12.decembra.

Otrs ir kapteinis Jevgēņijs Jerofejevs.

Krievijas Aizsardzības ministrija atzinusi, ka Ukrainā ir aizturēti militāri sagatavoti Krievijas pilsoņi, tomēr taisnojas, ka sagūstīšanas brīdī viņi vairs nav bijuši aktīvajā karadienestā.

Krievijas GRU 3.īpašo uzdevumu vienība steidzamā kārtā pamet Brjankas pilsētu, Ukrainas Luhanskas apgabalā, teikts Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba preses dienesta paziņojumā.

Vienība atgriežas savā pastāvīgās dislokācijas vietā Toljati.

Lidmašīna, kurai jāpārved Krievijas karavīri, ieradusies Miļļerovas lidostā, Krievijas Rostovas apgabalā, un tuvākajā laikā dosies uz Samaru.

"Zīmīgs ir fakts, ka Krievijas specvienību karotāju pārdislokācija sākās, tiklīdz Ukrainas puse visai pasaulei bija parādījusi neapstrīdamo faktu, ka Austrumukrainā atrodas Krievijas karavīri," teikts paziņojumā.

Kad Krievijas karavīri svētdien pēc kaujām Ščastjā saprata, ka ukraiņu gūstā nonākuši divi viņu armijas biedri, sākās apšaude ar mīnmetējiem, kurā tika nogalināts viens ukraiņu karavīrs.

"Tādējādi kaujinieki mēģināja iznīcināt ne tikai Ukrainas karavīrus, bet arī savējos. Viņi visvisādi cenšas iznīcināt jebkādus pierādījumus tam, ka [Ukrainā] pretterorisma operācijas zonā atrodas Krievijas Federācijas Bruņotie spēki," sacīja Ukrainas armijas Ģenerālštāba preses sekretārs Vladislavs Seļezņovs.

Pret sagūstītajiem Krievijas karavīriem tiks ierosināta krimināllieta par terorismu, viņš piebilda.

Aleksandrovs ir ievainots kājā, Jerofejevs - plecā. Aleksandrova pratināšanas video ir ievietots tīmeklī. Viņš apstiprināja, ka dien Krievijas 3.īpašo uzdevumu brigādē.

Pirmdien Toljati pie GRU 3.īpašo uzdevumu brigādes bāzes kontrolpunkta notika protesta akcija pret Krievijas agresiju Ukrainā.

Aptuveni desmit demonstranti sāka izkliegt pretkara saukļus un mēģināja pacelt pretkara transparentus.

Aktīvisti pieprasīja Krievijas armijas izvešanu no Ukrainas.

Policija izklīdinājusi protestētājus, tomēr neviens netika aizturēts.

Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Patlaban Donbasā atrodas 43 000 nelikumīgo bruņoto formējumu karotāju, arī 9000 Krievijas armijas karavīru, pagājušajā nedēļā paziņoja Ukrainas Pretterorisma operācijas štāba komandiera vietnieks Valentīns Fedičevs.

NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs ceturtdien pauda satraukumu par to, ka šobrīd Ukrainas austrumos atkārtojas vecais šablons - prokrieviskie separātisti izmanto ugunspārtraukšanu, lai pastiprinātu spēkus pirms jauna uzbrukuma.

Līdzīga notikumu gaita jau tika pieredzēta Debaļcevē, kur prokremliskie kaujinieki īstenoja uzbrukumu ar Krievijas armijas atbalstu, atgādina Ukrainas telekanāls "1+1".

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas, finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Svarīgākais