Merkelei jātaisnojas spiegošanas skandāla dēļ

Vācijā vēršas plašumā skandāls, kas saistīts ar to, ka šīs valsts izlūkdienests saviem amerikāņu kolēģiem palīdzējis izspiegot sabiedrotos – vācu mediji vēsta, ka cietušo lomā ir gan Eiropas Komisija un Francijas varas iestādes, gan franču un arī vācu uzņēmumi. Kanclere Angela Merkele noraidījusi apsūdzības un, neraugoties gan uz opozīcijas, gan valdošās koalīcijas sadarbības partneru sociāldemokrātu spiedienu, šķiet, nav gatava iekšlietu ministra Tomasa de Mezjēra un sava biroja vadītāja Petera Altmeiera demisijai.

Abas šīs amatpersonas (T. de Mezjērs kancleres biroju vadīja no 2005. līdz 2009. gadam, un tieši šī struktūra atbild par īpašo dienestu darbības uzraudzību) šodien uzaicinātas sniegt paskaidrojumus Bundestāga izlūkošanas komisijai, ziņo Deutsche Welle. Vācu radiostacija atgādina, ka skandāls izcēlās pagājušajā nedēļā, kad žurnāls Der Spiegel publicēja ziņas par izlūkdienesta BND un bēdīgi slavenās ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) sadarbību. Nepilnas nedēļas laikā sākotnēji skopā informācija apaudzēta ar detaļām, no kurām izriet – vācu izlūki saviem amerikāņu kolēģiem palīdzējuši ne tikai izsekot aizdomās turētus teroristus, bet arī viņu uzdevumā vākuši informāciju par EK un Francijas amatpersonu saziņu, kā arī faktiski nodarbojušies ar rūpniecisko spiegošanu, noklausoties, piemēram, kompānijas Airbus vadītāju telefonsarunas un sekojot līdzi viņu saziņai elektroniskajā pastā. Laikraksts Bild sestdienas numurā īpaši uzsvēris, ka runa ir nevis par tā dēvēto metadatu vākšanu (tie ļauj konstatēt, kas, kad un ar ko sazinājies), bet pilnvērtīgu komunikāciju izsekošanu, atšifrējot sarunās vai sarakstē sacīto un nododot to aizokeāna kolēģiem. Tāpat kļuvis zināms, ka BND amatpersonas esot izdzēsušas vairāk nekā 12 000 ziņu par tālruņa numuriem un epasta adresēm, kuras tikušas izspiegotas NSA labā.

Reuters norāda, ka Airbus vadība jau pagājušajā nedēļā paziņojusi par gatavību tiesāties, tomēr nav skaidrs, pret ko koncernam būtu jāvērš savas pretenzijas. Savukārt Francijas amatpersonas sestdien paziņojušas, ka incidentu uzskata par izsmeltu (tas apstiprina Der Spiegel rakstīto, ka Vācijas un Francijas valdības jau sen zinājušas par šāda veida dalīšanos ar informāciju), bet Eiropas Komisija pat nav uzskatījusi par nepieciešamu komentēt vācu medijos rakstīto.

Tomēr pašā Vācijā skandāls izraisījis iespaidīgu politisko viļņošanos, no kuras lielākais cietējs var būt T. de Mezjērs, kurš valdošās Kristīgo demokrātu savienības (CDU) aprindās tiek uzskatīts par A. Merkeles pēcteci. Tas, ka ar skaļiem paziņojumiem nākuši klajā opozīcijas partiju pārstāvji, nav nekas neparasts – opozīcijas uzdevums allaž ir atrast kaut ko, par ko kritizēt valdošo koalīciju. Taču arī kancleres vietnieks, ekonomikas ministrs un koalīcijas jaunāko partneru sociāldemokrātu līderis Zigmārs Gabriels norādījis, ka šis nav «parasts, ar īpašajiem dienestiem saistīts skandāls, kas uzliesmo divas reizes gadā», bet gan problēma, kas var radīt ļoti nopietnas sekas. Savukārt viņa vietnieks Ralfs Štegners intervijā Sueddeutsche Zeitung paziņojis, ka kanclerei jābeidz izlikties, ka viņas birojam ar skandālu nav nekāda sakara.

A. Merkeles klusēšana patiešām bija ieilgusi uz vairākām dienām, un tikai pirmdienas vakarā, preses konferencē pēc tikšanās ar Čehijas premjeru Bohuslavu Sobotku, viņa beidzot pēc žurnālistu lūguma komentējusi skandālu, liekot saprast – pēc valdības vadītājas domām, BND un tās vadītājs Gerhards Šindlers, kura atkāpšanos pieprasījusi opozīcija, nav darījuši nekā nosodāma. «Lai BND spētu pildīt savus pienākumus, apkarojot starptautiskā terorisma draudus, tam nepieciešams sadarboties ar citiem dienestiem, galvenokārt NSA,» kancleres sacīto citējusi ziņu aģentūra AFP. A. Merkele izvairījusies runāt par apsūdzībām rūpnieciskajā spiegošanā un uzsvērusi, ka nepieciešamības gadījumā ir gatava pati stāties parlamenta izmeklēšanas komisijas priekšā un atbildēt uz visiem jautājumiem. BBC gan uzsver, ka A. Merkele nokļuvusi ļoti divdomīgā situācijā. Kad 2013. gadā tika atklāts, ka NSA noklausījusies arī viņas telefona sarunas, kanclere sacījusi, ka «nav labi izspiegot draugus», taču tagad atklājies, ka tieši ar to pašu nodarbojies arī viņas pakļautībā esošais izlūkdienests.

T. de Mezjērs paziņojis, ka labprāt dosies uz parlamenta komisijas sēdi, lai pierādītu, ka nav darījis neko nelikumīgu. Arī viņš šīs nedēļas sākumā sarīkotā preses konferencē uzsvaru licis uz tiem pozitīvajiem rezultātiem, pie kādiem novedusi BND un NSA sadarbība (piemēram, atgādinot par diviem pagājušonedēļ Frankfurtē aizturētiem islāmistiem, kuri gatavojuši sprādzienu masu velobrauciena laikā), taču izvairījies komentēt ekonomiskās spiegošanas aspektu. Tomēr Der Spiegel uzsvērusi, ka tieši T. de Mezjēra vadītā iekšlietu ministrija bijusi tā, kas 14. aprīlī parlamenta deputātus oficiāli informējusi, ka tā neko nezina nedz par ASV ekonomisko spiegošanu Eiropā, nedz Vācijas saistību ar to.

Faktiski tas nozīmē, ka ministrs un viņa padotie melojuši, un viņam būtu jāuzņemas vismaz politiskā atbildība. Vēl skarbāk izteicies opozīcijā esošās Kreisās partijas līderis Gregors Gizi. Intervijā televīzijas sabiedrībai ARD viņš skaidrojis, ka ir tikai divas iespējas – vai nu kancleres birojs patiešām neko nav zinājis par tam pakļauto iestāžu nelikumīgo darbību, kas liek apšaubīt biroja vadītāju (arī T. de Mezjēra) profesionalitāti, vai arī apzināti pieļāvis nopietnu noziegumu pastrādāšanu. Starp citu, opozīcija, pieļaujot to, ka no rūpnieciskās spiegošanas cietuši arī vācu uzņēmumi, šo izsekošanu traktējusi kā valsts nodevību. Tomēr Vācijas Federālā konstitūcijas aizsardzības dienesta vadītājs Hanss Georgs Māsens mudinājis «nesabiezināt krāsas», norādot, ka neesot nekādu pierādījumu tam, ka apzināti tikuši pārkāpti Vācijas likumi. Bet Vācijas Ārpolitisko attiecību padomes (DGAP) preses izdevuma Internationale Politik galvenā redaktore Silke Tempela atgādinājusi, ka oficiāli atklāts tik maz informācijas, ka nav iespējams spriest par kādas amatpersonas demisijas nepieciešamību. Opozīcija gan aizrādījusi, ka svarīgākā informācija, kā allaž, tiks noslepenota valdības interesēs. Tikmēr Berlīnes Brīvās universitātes politologs Gero Neigebauers paudis pārliecību, ka T. de Mezjērs savu amatu nezaudēs vismaz līdz brīdim, kamēr saglabās A. Merkeles uzticību.