Laikraksts: ES vērš spiedienu uz Ukrainu
Vācija un tās galvenie Eiropas Savienības (ES) partneri vērš spiedienu uz Ukrainu, lai paātrinātu Minskas līgumu izpildi, bažījoties, ka Krievija vilcināšanos var izmantot "agresijas atjaunošanas attaisnošanai", vēsta laikraksts "Financial Times".
Berlīnes, Parīzes un Londonas spiediens uz Kijevu pastiprinājies pirms pirmdien plānotā Ukrainas un ES samita. Pēdējie ES līderu izteikumi liecina par Briseles apņemšanos mazināt spriedzi attiecībās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, skaidro laikraksts.
ES diplomāti atzīst, ka Donbasa kaujinieki Minskas līgumu pārkāpj daudz biežāk nekā Kijeva, tomēr aicina Ukrainas prezidentu Petro Porošenko ievērot vienošanos, konkrēti arī attiecībā uz tā politisko sastāvdaļu īstenošanu.
Cita starpā Berlīnē ir satraukti par to, ka Kijevas varasiestādes vilcina valsts decentralizācijas procesu, par nosacījumu izvirzot vietējo vēlēšanu sarīkošanu Krievijas algotņu, karavīru un vietējo kaujinieku kontrolētajās teritorijās.
Vācija, kā norāda "Financial Times", vērš spiedienu uz ES amatpersonām, lai panāktu samierināšanos ar Maskavu.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Jevhens Perebijnis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievija nav izpildījusi ne vienu Minskas vienošanās punktu.
Krievija palielina savu militāro klātbūtni Ukrainā un spēku izvešanas vietā turpina iesūtīt jaunas Krievijas armijas vienības un ieročus, norādīja amatpersona.
Luhanskā un tās apkaimē šobrīd ir sakoncentrēti teju 10 000 vietējo kaujinieku, Krievijas karavīru un algotņu, pagājušajā nedēļā paziņoja organizācijas "Informatīvā pretošanās" koordinators un Ukrainas parlamenta Tautas frontes frakcijas deputāts Dmitro Timčuks.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.