Rezumējot vairāk nekā trīs gadus ilgušās izmeklēšanas rezultātus, Eiropas Komisija vakar oficiāli izteikusi pretenzijas Krievijas gāzes monopolistam Gazprom par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu astoņās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs, arī Latvijā. Sliktākajā gadījumā Gazprom var nākties maksāt pat vairāku miljardu eiro lielu naudas sodu, tomēr liela daļa ekspertu Eiropas biznesa laikrakstu slejās pauž pārliecību, ka puses atradīs kompromisu, jo nedz gāzes eksportētāji, nedz importētāji nav ieinteresēti pavisam sabojāt attiecības.
Tomēr tas, ka šīs pretenzijas pēc vairāk nekā gadu ilgas marinēšanas plauktos (izmeklēšana bija beigusies jau 2013. gada decembrī) beidzot izziņotas oficiāli, liek domāt, ka ES, kas no Krievijas saņem 27% nepieciešamās dabasgāzes, ir nopietni norūpējusies par savu enerģētisko drošību.
Trīs pretenziju bloki
Vakar Briselē sarīkotā brīfingā ES konkurences lietu komisāre Margrēte Vestagere paziņojusi, ka pretenzijas jeb apsūdzības ir oficiāli nosūtītas Krievijas pusei un no tās tiek gaidīta atbilde 12 nedēļu laikā. Gazprom var piekrist šīm pretenzijām un mainīt savu politiku (kompānijas vakar izplatītais paziņojums par to, ka tā izmanto «tos pašus standartus, ko citi gāzes ražotāji un eksportētāji», gan par to neliecina) vai arī apstrīdēt izteiktās pretenzijas tiesā.
No EK izplatītā paziņojuma presei izriet, ka Briselei ir iebildes pret trim principiem, kurus savā darbībā izmantojusi Gazprom, raksta AP. Pirmkārt, tas ir krievu monopolista uzspiestais līguma punkts, kas aizliedz gāzes pircējiem to pārdot tālāk aiz savas valsts robežām. Šādi noteikumi iestrādāti visos divpusējos līgumos, un pagājušā gada rudenī tas radīja nopietnus sarežģījumus – kad Krievija pārtrauca gāzes piegādes Ukrainai, šai valstij likumīgi nebija iespējams piegādāt gāzi no ES izveidotajiem uzkrājumiem, jo saskaņā ar kontraktiem tā skaitītos tālākpārdošana. EK gan uzsvaru likusi uz to, ka Gazprom ierobežojumu dēļ nav iespējams gāzi operatīvi pārsūknēt no vienas ES valstis uz citu, kur tā tajā brīdī nepieciešama akūtāk.
Otrs pretenziju bloks skar Gazprom cenu veidošanas principus. Jāatgādina, ka 2011. gadā izmeklēšana pret monopolistu tika uzsākta pēc tam, kad Lietuva, kas tobrīd par 100% bija atkarīga no Krievijas piegādātās gāzes, sūdzējās, ka Gazprom tai noteicis pārāk augstu cenu. ES izmeklēšanā noskaidrots, ka nepamatoti augstu cenu par Krievijas gāzi gadiem ilgi bijušas spiestas maksāt arī Latvija, Igaunija, Bulgārija un Polija, turklāt ir aizdomas, ka atsevišķām valstīm (piemēram, pavisam nesen Ungārijai) ievērojamas atlaides noteiktas tikai tāpēc, ka tās piekritušas realizēt Krievijai izdevīgu politiku. Un treškārt – Gazprom tā arī nevēlas ievērot Trešās enerģētiskās paketes nosacījumus, pa aplinkus ceļiem cenšoties iegūt kontroli pār cauruļvadiem, pa kuriem tiek pārsūknēta gāze. Tā tas noticis, piemēram, Bulgārijā un Polijā, kurām līgumos par gāzes piegādēm uzspiesti šādi nosacījumi.
Nekādas politikas?
«Visiem uzņēmumiem, kas darbojas Eiropas tirgū – neatkarīgi no tā, vai tie ir Eiropas uzņēmumi vai nav – ir jāspēlē pēc ES noteikumiem,» M. Vestageres paziņojumu citē AP. Komisāre uzsvērusi, ka dabasgāze irvitāli svarīgs resurss, ko izmanto apkurei, ēdiena gatavošanai un elektroenerģijas ražošanai, tāpēc ir svarīgi saglabāt godīgu konkurenci Eiropas gāzes tirgos. Viņa piebildusi, ka ekonomiskā ziņā 28 valstis, kas ietilpst ES, ir Gazprom ienesīgākais tirgus. «Taču Gazprom dominējošais stāvoklis atsevišķās valstīs ļāvis šim uzņēmumam spēlēt lielu lomu starptautiskajā politikā. Traucējot brīvu dabasgāzes tirdzniecību astoņās ES austrumu valstīs, Gazprom var realizēt skaldi un valdi politiku, kas piešķir uzņēmumam milzīgu varu,» Briseles bažas izklāsta AP. Ziņu aģentūra atgādina, ka neilgi pēc ES izmeklēšanas uzsākšanas Krievijas prezidents Vladimirs Putins izdeva īpašu dekrētu, nosakot, ka valsts kompānijas bez valdības atļaujas nedrīkst sniegt nekādu informāciju ārvalstu regulatoriem.
To, ka Gazprom Krievijā ir īpašs statuss, uzsver arī CNN, dēvējot šo kompāniju par valsts «ekonomikas lielāko dārgakmeni» – 2013. gadā uzņēmums nodrošināja 8% no Krievijas iekšzemes kopprodukta, tiesa, pērn tā ienākumi būtiski sarukuši gan naftas cenu krituma dēļ (Gazprom nosaka gāzes cenu, vadoties pēc naftas un tās produktu cenām), gan tāpēc, ka Eiropa cenšas mazināt atkarību no Krievijas gāzes. Labs piemērs tam esot Lietuva, kur šā gada janvārī sāka darboties Klaipēdas sašķidrinātās naftas terminālis, un enerģētikas ministrs Roks Masjulis jau izteicies, ka Lietuva gada nogalē varētu nepagarināt līgumu ar Gazprom. Tiesa, skeptiķi aizrāda, ka tagad lietuviešu patērētājiem nākas par gāzi maksāt dārgāk, jo Krievijas uzņēmums, kā jau allaž brīžos, kad jūt, ka parādījušies konkurenti, ir gatavs būtiski samazināt gāzes cenu.
Laikraksts Novije izvestija vēsta, ka Krievijā pretenzijas pret Gazprom uzskata par kārtējo aukstā kara izpausmi, un augsta ranga amatpersonas uzkurina kaislības, paziņojot, ka tās ir politiski motivētas. AP gan uzsver, ka M. Vestagarei ir labs arguments, lai apklusinātu šādas runas – pagājušajā nedēļā ES monopolu apkarošanas iestāde tikpat izlēmīgi vērsās pret kompāniju Google, kuras pārkāpumi (protams, citā nozarē) bija līdzīgi tiem, kas tiek inkriminēti Gazprom. Turklāt Brisele jau tā maksimāli ilgi vilcinājusies ar oficiālu pretenziju izteikšanu. Pagājušā gada sākumā tāpēc, ka M. Vestageres priekštecis Hoakins Almunja meklēja kādu kompromisu, bet vasarā – tādēļ, lai lieki neuzkurinātu kaislības brīdī, kad pavīdēja izredzes mierīgā ceļā noregulēt konfliktu Austrumukrainā.
Turkish Stream jautājums
Zīmīgi, ka ar savu paziņojumu EK nākusi klajā tikai dienu pēc tam, kad Gazprom uzskatāmi nodemonstrēja, cik labi prot strādāt ar atsevišķu ES valstu vadītājiem. Pēc Atēnās notikušajām gāzes monopolista vadītāja Alekseja Millera un Grieķijas premjera Aleksa Cipra sarunām tika pavēstīts, ka pēc cauruļvada Turkish Stream pabeigšanas ik gadus 47 miljardi kubikmetru gāzes caur Grieķiju plūdīs uz citām – gan ES, gan ārpus šī bloka esošām – valstīm. No ES valstīm pagaidām vien Ungārija piekritusi iesaistīties šajā projektā, kuru Maskava gatavojas realizēt ES izbrāķētā cauruļvada South Stream vietā.
Lai gan Gazprom pārstāvji uzsvēruši, ka viņu būvētais Turkish Stream beigsies pie Turcijas un Grieķijas robežas (tātad ārpus ES teritorijas), bet viss pārējais ir ES valstu ziņā, Brisele par šiem plāniem jau paudusi satraukumu. Pirmkārt, tāpēc, ka Turkish Stream vērsts uz to, lai no tranzītvalstu saraksta tiktu izslēgta Ukraina (līgums par tranzītu Maskavai un Kijevai ir līdz 2019. gadam, un Krievija neslēpj, ka varētu to nepagarināt). Ja tā, tad var gadīties, ka tieši ES nāksies rūpēties par Ukrainas nodrošināšanu ar tai nepieciešamo dabasgāzi. Bet otrkārt, ES, ievērojot savu diversifikācijas politiku, atbalsta cauruļvada, pa kuru no Kaspijas jūras caur Gruziju un Turciju būtu iespējams importēt Azerbaidžānas dabasgāzi, celtniecību. Turkish Stream šim projektam būtu nevēlams konkurents, ko jau licis noprast ES enerģētikas komisārs Marošs Šefčovičs, kurš attiecībā uz šo projektu paziņojis: «Ja runa ir par lielām piegādēm Eiropas patērētājiem, tādu lēmumu nevar pieņemt bez apspriešanās ar viņiem, bez apspriešanās ar ES un Eiropas Komisiju.»
VIEDOKLIS
Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma norādījusi, ka Latvija atbalsta EK nostāju, jo Gazprom monopolstāvoklis būtu jāizbeidz. Krīzes gadījumā Latvijai būs pieejami gāzes krājumi, un ir svarīgi, ka gāzes tirgū ir alternatīvas iespējas, valdības vadītājas nostāju atreferē LETA. Latvija gāzes tirgū turpina sadarbību ar Krieviju, un L. Straujumai nav bažu, ka Krievijas uzņēmums varētu kaut kā negatīvi atspēlēties Latvijai par EK nostājas atbalstīšanu. «Latvija ir Eiropas Savienībā, un mēs līdz šim esam bijuši vienoti lēmumos,» teikusi valdības vadītāja, vienlaikus atzīstot, ka attiecības ar Krieviju reizēm ir neprognozējamas. Premjerministre atgādināja, ka Latvijā gāzes tirgus atvēršana notiks 2017. gada 2. aprīlī, un Ekonomikas ministrija patlaban gatavo likumdošanas paketi šim procesam.