Rīt ES valstu līderi pulcēsies ārkārtas samitā un spriedīs, kas darāms, lai ierobežotu bēgļu masveida bojāeju Vidusjūrā.
Itālijas amatpersonas paziņojušas, ka Ziemeļāfrikas krastos, galvenokārt Lībijā, jau pulcējušies aptuveni miljons afrikāņu, kuri vēlas sasniegt Eiropu un kurus nebaida cilvēku kontrabandistu organizētie ceļojumi pāri Vidusjūrai vecos un nedrošos peldlīdzekļos. Luksemburgā tiekoties ES ārlietu un iekšlietu ministriem, izstrādāts rīcības plāna projekts, taču skeptiķi uzskata, ka ar tā realizēšanu nepietiks un ES nepieciešams rīkoties izlēmīgāk – vai nu atvērt legālus bēgļu ieceļošanas kanālus, vai arī pārņemt Austrālijas pieredzi un nesaudzīgi apkarot nelegālo imigrāciju.
«Situācija Vidusjūrā ir dramatiska. Tā tas vairs nevar turpināties,» Reuters citē Eiropas Padomes prezidenta Donalda Tuska izteikumu. ANO Bēgļu lietu komisijas pārstāve Karlota Sami paziņojusi, ka 20 metrus garajā zvejnieku kuģītī, kas sestdien avarēja vairāku desmitu kilometru attālumā no Lībijas krastiem, atradušies vismaz 800 cilvēku, no kuriem izglābt izdevies tikai 28. AFP norāda, ka gan pirmdien, gan otrdien reģistrētas arī vairākas mazāku imigrantu laivu avārijas, turklāt gandrīz visā Vidusjūras akvatorijā – sākot ar Rodosas salas piekrasti un beidzot ar Sardīnijas ūdeņiem. Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM) lēš, ka šogad, mēģinot šķērsot Vidusjūru, bojā gājuši aptuveni 1800 ieceļotāju, bet Eiropas valstis izdevies sasniegt21 000 bēgļu. Reuters atgādina, ka 2014. gadā līdz aprīļa beigām Vidusjūras viļņos gāja bojā mazāk par 100 cilvēkiem, bet aptuveni 26 000 izdevies nokļūt Eiropā.
Gan Eiropas mediji, gan cilvēktiesību aizsardzības organizācijas vērsuši uzmanību uz to, ka bojāgājušo skaits strauji pieaudzis pēc tam, kad Itālija pērnā gada nogalē pārtrauca operāciju Mare Nostrum. Tās laikā šīs valsts kara flotes un krasta apsardzes kuģi un lidmašīnas faktiski ar to vien nodarbojās, kā vagoja Vidusjūru starp Lampedūzas salu un Ziemeļāfrikas piekrasti, gaidot trauksmes signālus no avarējušiem bēgļu kuģiem un nekavējoties steidzoties palīgā. Itālijas valdība, norādot, ka šī operācija mēnesī izmaksā desmitiem miljonu eiro, ne reizi vien aicināja ES un tās dalībvalstis palīdzēt, taču šie lūgumi tā arī neatrada dzirdīgas ausis. Viss, ko spēja Brisele, bija šā gada sākumā Mare Nostrum aizvietot ar operāciju Triton, izvietojot Vidusjūrā sešus kuģus un trīs lidmašīnas. Turklāt to apkalpju galvenais uzdevums nav migrantu glābšana, bet gan jūras robežas patrulēšana. Tāpēc ar diezgan lielu skepsi uztverams Luksemburgas apspriedē dotais solījums «dubultot operācijas Triton mērogus» – pat šādā gadījumā tā ne tuvu nebūs salīdzināma ar Mare Nostrum.
Dokumentā norādīta arī nepieciešamība cīnīties pret cilvēku kontrabandistiem jeb ļaudīm, kuri organizē ceļojumus, bet pēc tam bieži vien pamet bēgļus likteņa varā nedrošos peldlīdzekļos, uz kuriem ir krietni vairāk cilvēku, nekā tie varētu pārvadāt. Pirmdienas vakarā, kad Sicīlijas ostā Katānijā tika nogādāti avārijā izglābtie, Itālijas varas iestādes nekavējoties apcietinājušas kuģa kapteini (viņš ir Tunisijas pilsonis) un viņa pirmo palīgu, kurus tur aizdomās par sadarbību ar kontrabandistiem.
AFP vēsta, ka beidzamajos gados par saistību ar cilvēku pārvadāšanu aizturēti jau vairāk nekā 1000 cilvēku, taču itāliešu izmeklētāji sacījuši, ka tās ir mazās zivis jeb vienkārši izpildītāji, kuriem ātri vien var atrast aizvietotājus. Tie organizatori, kuri, pateicoties šim rūpalam, nopelnījuši miljoniem dolāru, joprojām atrodas brīvībā, visticamāk, Lībijā – izmeklētājiem esot ziņas par Etiopijas un Eritrejas pilsoņiem, kuri vadot nelikumīgo biznesu. Itālijas premjers Mateo Renci viņus salīdzinājis ar XVIII gadsimta vergu tirgotājiem, bet atsevišķas amatpersonas uzskata, ka pareizākais risinājums būtu organizēt armijas īpašo uzdevumu vienību reidus Lībijas teritorijā un sagraut šīs bandas. Maltas premjers Džozefs Muskats uzskata, ka attiecīgu mandātu vajadzētu saņemt no ANO Drošības padomes. Jāatgādina, ka Lībijā pēc Muamara Kadāfi režīma gāšanas faktiski izveidojies varas vakuums un valstī notiek pilsoņu karš starp dažādiem grupējumiem, to skaitā arī Islāma valsti, kurai ir spēcīgas pozīcijas Lībijas austrumos. Taču būtu maldīgi uzskatīt, ka Eiropā mēģina nokļūt vien ļaudis, kuri bēg no konfliktiem un kara savā dzimtenē. K. Sami uzsvaru likusi uz to, ka starp bēgļiem bijuši gan lībieši, gan sīrieši, gan somālieši, taču Reuters vēsta, ka avarējušajā kuģī atradušies arī Mali, Gambijas, Senegālas un pat Bangladešas pilsoņi – vistipiskākie ekonomiskie bēgļi, kuriem nav tiesību pretendēt uz patvērumu ES.
Luksemburgā izstrādātajā plānā pieminēts, ka šos ļaudis pēc iespējas ātrāk jānogādā «atpakaļ», taču nav īsti skaidrs, kur – dzimtenē vai valstī, no kuras viņi ieradušies, kas no starptautisko likumu viedokļa it kā būtu pareizāk. Taču, pat abstrahējoties no šādu deportāciju izmaksām, ir saprotams, ka uz Lībiju, kur plosās karš, bēgļus, arī ekonomiskos, sūtīt būtu ļoti nehumāni.
Tāpēc pašlaik ir iespaids, ka ES pakļausies cilvēktiesību organizāciju un citu humānistu spiedienam, izvēršot plašākas glābšanas operācijas un tādējādi netieši iedrošinot vēl vairāk cilvēku no Āfrikas mēģināt nelegāli nokļūt Eiropā. Kaut gan acu priekšā ir Austrālijas piemērs. Šī valsts kopš 2013. gada neuzņem pat tos migrantus, kuru laivām vai kuģīšiem izdevies sasniegt Zaļā kontinenta krastu – nelegāļi nekavējoties tiek nogādāti Nauru, Lieldienu salā vai Papua Jaunginejā ierīkotās bēgļu nometnēs (to uzturēšanu finansē Austrālijas valdība, maksājot arī par zemes nomu), no kurienes vēlāk pakāpeniski izceļo uz citurieni. Pateicoties tik stingrai nostājai un Austrālijas flotes efektīvajai darbībai, nelegāļu plūsma faktiski apsīkusi, raksta AP. «Vienīgais veids, kā novērst cilvēku bojāeju, ir panākt, ka tās laivas vairs neiziet jūrā,» padomu saviem Eiropas kolēģiem devis Austrālijas premjers Tonijs Ebots.
EIROPAS KOMISIJAS PLĀNS VIDUSJŪRAS BĒGĻU KRĪZES PĀRVARĒŠANAI
1. ES pastiprinās Vidusjūras patrulēšanas operācijas Triton un Poseidon, piešķirot tām lielāku finansējumu un modernāku aprīkojumu. Patrulēšana notiks plašākā Vidusjūras teritorijā nekā līdz šim.
2. Bloks sistemātiski centīsies aizturēt un iznīcināt peldlīdzekļus, ko izmanto cilvēku kontrabandisti – šīs operācijas realizēšanā tiks ņemts paraugs no veiksmīgās operācijas Atalanta, kuras laikā tika apkarots pirātisms pie Somālijas krastiem. Operācijā piedalīsies gan militārpersonas, gan civilie dienesti, taču tās detaļas pagaidām netiek atklātas.
3. Uz regulārām apspriedēm sanāks ES valstu tieslietu, robežkontroles, imigrācijas iestāžu un prokuratūru pārstāvji, kuri apmainīsies ar informāciju par cilvēku kontrabandistu darbības metodēm, finansējuma avotiem un izmeklēšanu pret šādiem grupējumiem.
4. ES patvēruma piešķiršanas dienesta amatpersonas uzsāks darbību Itālijā un Spānijā, kopīgi ar šo valstu amatpersonām lemjot par patvēruma piešķiršanu.
5. Tiks noņemti pirkstu nospiedumi visiem migrantiem.
6. ES apsvērs iespēju, kā nepieciešamības gadījumā pārvietot migrantus.
7. Eiropas Komisija uzsāks eksperimentālu projektu, kura mērķis būs izmitināt migrantus dažādās ES valstīs.
8. ES izstrādās programmu, kas ļaus ātri nogādāt atpakaļ izcelsmes valstī tos migrantus, kuriem patvērums nepienākas. Šo programmu kopīgi realizēs ES robežapsardzes aģentūra Frontex un Vidusjūras piekrastes valstu robežsargi.
9. Izmantojot diplomātiskās sviras, ES centīsies problēmas risināšanā iesaistīt Lībijas kaimiņvalstis.
10. Uz ārzemēm tiks komandēti ES imigrācijas dienesta koordinatori, kuru uzdevums būs vākt informāciju par migrantu plūsmām un viņu izmantotajiem maršrutiem, kā arī aizstāvēt ES intereses.
Avots: Reuters