Krievijas un Baltkrievijas specdienesti izrāda aizvien lielāku interesi par Lietuvas robežsargiem - martā vien divi Lietuvas robežapsardzes dienesta (VSAT) darbinieki ziņojuši par mēģinājumiem viņus savervēt, vēsta "15min.lt",
Kaimiņvalstu dienestus interesē Lietuvas tiesībsargāšanas iestādes, robežapsardzes infrastruktūra un kriminālikzlūkošanas savāktā informācija par noziedzniekiem.
Kā ziņojis viens no robežapsardzes darbiniekiem, kas nesen devies uz Baltkrieviju personiskās darīšanās, pie robežas viņam pārbaudīta vīza un noskenēti dokumenti, bet tad viņš negaidīti saņēmis uzaicinājumu uz sarunu blakustelpā, kur viņu gaidījis civilā ģērbts vīrietis, kas nav nosaucis ne vārdu, ne amatu.
"Vispirms man jautāja, vai zinu, kāpēc esmu šurp atvests un vai esmu dzirdējis, ka baltkrievu robežkontroles postenī pastāv iespēja tikt uzaicinātam uz šādu sarunu. Atbildēju, ka neko tādu neesmu dzirdējis un uz Baltkrieviju dodos likumīgi," teikts viņa ziņojumā robežapsardzes imunitātes dienestam.
"Sākumā viņi cenšas izturēties pieklājīgi un korekti, jautā, kur robežsargs strādā, cik sen dienē, kādu amatu ieņem. Ja redzētu, ka kontakti veidojas sekmīgi, pārietu uz citu sarunas līmeni vai pat noteiktu uzdevumu izvirzīšanu," skaidrojis imunitātes nodaļas priekšnieks Darjus Škarnulis.
Pēc viņa teiktā, nepazīstamie civilisti parasti ir klāt gandrīz acumirklī - kolīdz Lietuvas robežsargs mēģina šķērsot robežu. VSAT izlūkdienests pieļauj, ka Krievijas un Baltkrievijas robežkontroles punktu tuvumā vienmēr uzturas specdienestu pārstāvji.
"Nav tā, ka viņi ierastos pēc stundas vai divām. Pieļauju, ka viņu darbavieta atrodas netālu no robežas. Protams, neviens nesaka, ko tieši pārstāv," skaidrojis Škarnulis.
Kā savā nesen publiskotajā ziņojumā par apdraudējumiem Lietuvas drošībai ziņoja Valsts Drošības departaments, par Lietuvas tiesībsargāšanas iestāžu darbiniekiem interesējas Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) un Krievijas Ārējā izlūkdienesta (SVR), kā arī Baltkrievijas Valsts drošības komitejas (VDK) pārstāvji.
"Rodas iespaids, ka šo valstu specdienesti saņēmuši plašu vispārēju uzdevumu, jo pēdējā laikā jūtama aktivizēšanās. Gandrīz visi mūsu darbinieki, kas braukuši pāri robežai, saskārušies ar kaut kādu uzmanību," piebildis VSAT imunitātes nodaļas priekšnieks, vienlaikus gan atzīsto, ka šī aina nav pilnīga.
2013.gadā par savervēšanas mēģinājumiem ziņojuši divi robežsargi. Pērn Lietuvas robežsardzes darbiniekus četrreiz centušies savervēt baltkrievi un vienreiz - krievi, bet šā gada martā vien saņemti divu robežsargu ziņojumi par kontaktiem ar Baltkrievijas specdienestiem.
Škarnulis norādījis, ka, spriežot pēc baltkrievu uzdotajiem jautājumiem, viens no kaimiņvalstu dienestu mērķiem ir pavisam lietišķs - savākt kriminālizlūkošanas informāciju par noziedzniekiem. "Mums ir kriminālizlūkošana, viņiem - operatīvie dienesti. Viens no viņu mērķiem ir atrast Lietuvā avotu, kas sniegtu informāciju, kura būtu noderīga, izmeklējot vispārēja rakstura noziedzīgās darbības - kontrabandu un tamlīdzīgi," viņš stāstījis.
Viens no uzdotajiem jautājumiem esot - "vai jūs varētu sniegt informāciju par jūsu postenī aizturētajiem Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņiem?". "Tā ir profesionāla interese - gadās, ka baltkrievi kādu cilvēku palaiž, bet mūsējie aiztur, un viņi grib zināt, ar ko viņš nodarbojies," skaidrojis VSAT imunitātes nodaļas priekšnieks.
Taču visbiežāk kaimiņvalstu spiegi cenšas vākt informāciju par situāciju pierobežā un VSAT, izdarot uz Lietuvas robežsargiem spiedienu vai pat šantažējot viņus.
"Viņi jautā par robežapsardzības infrastruktūru, kontrolposteņu darbu, maiņas sākumu un beigām, ar kādām automašīnām pārvietojas robežsargi un ko redz datu bāzēs, piemēram, vai var redzēt parādniekus," viņš stāstījis.
Jautājumi tiek uzdoti, nepārsniedzot attiecīgā darbinieka amata kompetenču jomu. Dažos gadījumos interese izrādīta pat par pašu VSAT imunitātes nodaļu.
"Acīmredzot viņiem uzdots vākt ziņas par otras puses izlūkiem. Daži baltkrievi pavisam atklāti jautā mūsējiem - vai pazīsti tādu un tādu operatīvo darbinieku? Vienam rādīja kriminālizlūkošanas darbinieka fotogrāfijas un jautāja, vai viņu pazīst, bet paši neteica, kas ir šis cilvēks un kādēļ par viņu interesējas," stāstījis Škarnulis.
Kā norādījis viens no robežsargiem, kas kategoriski atteicies sadarboties ar Baltkrievijas specdienestiem, viņam pateikts, ka uz Baltkrieviju viņš vairs nebraukšot.
Šādas sarunas parasti ilgstot aptuveni pusstundu. Lietuvieši apzinās, ka krievi vai baltkrievi var mēģināt izdarīt uz viņiem psiholoģisku spiedienu, bet reāli ietekmēt nespēj.
Tiesa gan, sarežģītā situācijā nonācis viens Lietuvas robežsargs, kas tikai pie Krievijas robežas atskārtis, ka viņam iepriekšējā dienā beidzies vīzas termiņš. Krievu robežsargi sākuši rakstīt administratīvo tiesību pārkāpuma protokolu, tad ieradušies civilā ģērbti vīri un izjautājuši viņu divas trīs stundas, bet tad likuši izvēlēties vienu no divām iespējām - vai nu viņam tiek uzlikts naudassods par nederīgo vīzu un ziņots uz Lietuvu, ka viņš esot vedis kontrabandu, vai arī viņš apņemas viņiem sniegt zināmu informāciju.
Lietuvietis nav piekritis sadarboties, un Krievijas puse ziņojusi par viņa pārkāpumu Lietuvas VSAT, tomēr izdomāto kontrabandas stāstu noklusējusi.
Rodas jautājums, kā kaimiņvalstu specdienesti zina, ka viņiem darīšana ar robežsargiem. Pieprasot vīzu, jānorāda darbavieta, un domājams, ka šie dati tiek apkopoti un par Lietuvas robežsarga ierašanos kontrolpunktā ziņots, spriedis Škarnulis. Savukārt gadījumos, kad vīzu noformējusi privātfirma un darbavieta netiek uzrādīta, kaimiņvalstu spiegi tik un tā zinot, ka robežu šķērso Lietuvas operatīvo dienestu darbinieks.
Tad lietuvieti tiek mēģināts šantažēt, ka darbavietas nenorādīšana pielīdzināma dokumentu viltošanai. Robežsargs, kas nesen tādā situācijā nonācis kādā Baltkrievijas pierobežas pilsētiņā, ziņojis, ka pie benzītanka viņu apturējusi milicija un lūgusi uzrādīt dokumentus. Tad viņam teikts sekot - it kā uz migrācijas dienestu, kur civilā ģērbtas personas viņu izjautājušas par vīzu un apsūdzējušas dokumentu viltošanā, jo viņš esot norādījis, ka brauc pie radiem, bet apciemojis citus cilvēkus. Viņam draudēts un piedāvāts sadarboties.
Pēc Škarnuļa teiktā, lielākoties robežsargus tādā veidā neizdodas izsist no sliedēm, jo viņi zina, ka ir jautājumi, uz kuriem viņiem ir tiesības neatbildēt. Pat ja tiek draudēts izraidīt viņus no valsts un ziņot darbavietai, lietuvieši atbildot: ja vien jums ir reāls pamats - uz priekšu!
Šādiem gadījumiem robežsargiem ieteikts nodrošināties ar Lietuvas diplomātiskās pārstāvniecības numuru un lūgt palīdzību.
VSAT tikko apstiprinājis jaunus noteikumus robežsargiem, kuri dodas uz ārvalstīm. Darbiniekiem, kam dienesta darīšanās būs jābrauc uz Krieviju vai Baltkrieviju, jāziņo par to Imunitātes nodaļai un jānoklausās ieteikumi attiecībā uz iespējamajiem riskiem. Konsultēties par to tiks ieteikts arī tiem darbiniekiem, kuri dosies uz kaimiņvalstīm privātos braucienos.
Atgriežoties Lietuvā, robežsargiem būs jāatbild uz Imunitātes nodaļas darbinieku jautājumiem saistībā ar kaimiņvalstu specdienestu iespējamo darbību, kā tas jau šobrīd jādara Lietuvas armijas, Valsts Drošības departamenta un policijas pārstāvjiem.
Šādi noteikumi robežsardzē bijuši spēkā jau līdz 2007.gadam, bet kāds darbinieks, saņemot sodu par to, ka nav ziņojis par ārzemju braucienu, vērsies tiesā, kas noteikusi, ka šī kārtība ierobežo personas pārvietošanās brīvību.
"Ceram, ka sakarā ar pašreizējo ģeopolitisko situāciju no līdzīgiem pavērsieniem izdosies izvairīties, turklāt mēs neierobežojam pārvietošanās brīvību, vienīgi lūdzam par to ziņot, un darām to ar pamatotu iemeslu, nevis birokrātijas pēc," sacījis Škarnulis, piebilstot, ka pirmais un galvenais padoms pašreizējos apstākļos ir vispār nebraukt uz minētajām valstīm, ja nav īpašas vajadzības. "Visbiežāk robežsargi brauc pēc lētākas degvielas, bet cenu starpība pašlaik nav liela. Tas nav iemesls, lai tā riskētu," viņš piebildis.
Robežsargiem, kuri uz abām kaimiņvalstīm brauc pie radiem vai dienesta darīšanās, ieteikts novērtēt savu situāciju un apzināties, ka pastiprināta uzmanība var tikt pievērsta gan tiem darbiniekiem, kuru rīcībā ir daudz informācijas, gan tiem, kuri, iespējams, kaut kā sakompromitējušies, piemēram, iesaistījušies starptautiskajā kontrabandā. Gadās, ka baltkrievu puse par šādiem pārkāpumiem uzzina agrāk par VSAT kriminālizlūkošanas dienestu.
"Ļoti svarīgi šajās valstīs ievērot visas tiesību normas un nepieļaut ne mazākos pārkāpumus, lai nedotu specdienestiem ieganstu izmatot situāciju," norādījis Imunitātes nodaļas priekšnieks. Tikpat svarīgi ir vairīties no nejaušiem kontaktiem un dažādām publiskām izklaidēm. "Protams, labi gribot, var safabricēt jebkādu situāciju un imitēt pārkāpumu, tomēr tas jau būtu krietni sarežģītāk," atzinis Škarnulis.