Lietuvas Seims pieņēmis izskatīšanai parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas izmeklēšanas atzinumus par iespējamu ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) cietumu atrašanos Lietuvā.
Par to ceturtdienas sēdē balsoja 67 deputāti, pret — astoņi, bet 15 parlamenta locekļi no balsošanas atturējās.
Lai gan deputāti sēdes laikā mēģināja ar saviem jautājumiem "iedzīt stūrī" šīs komitejas priekšsēdētāju Arvīdu Anušausku, tomēr skaidru atbildi uz jautājumu, vai Lietuvā šāds cietums bijis, viņi nesaņēma.
Kā jau ziņots, komiteja, kas izmeklēšanu pabeidza pirms Ziemassvētkiem, netika konstatējusi, ka Lietuvā būtu reāli turēti CIP gūstekņi. Tomēr saskaņā ar tās atzinumu tādu iespēju, ka Lietuvā varētu būt bijis CIP cietums, nevar noliegt, — ir bijušas telpas, bijušas iespējas šķērsot Lietuvas robežu un izvairīties no muitas pārbaudēm, bijuši ar CIP saistīti lidaparāti, bet valsts vadītāji par to nav bijuši informēti vai arī informācija bijusi ļoti pavirša.
Seima Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu frakcijas deputāts Vidmants Žiemelis sēdē paziņoja, ka nevarēs balsot par komisijas atzinumiem, jo tos "var interpretēt dažādi". "Ja būtu atzīts, ka cietums bijis, tad viss būtu skaidrs - prokuratūra sāk darbu, ierosina lietu, nosaka, kas vainīgs," viņš sacījis.
Tikmēr premjerministrs Andrjus Kubiļus izmeklēšanu vērtējis kā "ļoti profesionālu" un aicinājis "izbeigt tukšas diskusijas".
"Atzinumos ļoti skaidri pateikts — jā, ar mūsu partneru amerikāņu pūliņiem tika izveidota infrastruktūra, ko komiteja atzinusi par piemērotu apcietinājumam," viņš norādījis. "Otrs fakts - ir skaidrs, ka mūsu dienesti ļāva šo infrastruktūru nekontrolēti izmantot tā, kā tik vien kurš domā. Vai tā tika izmantota, vai tur tika atvestas aizturētās personas, - to mēs nezinām, jo nekontrolējām. To var uzzināt vienīgi tad, ja mūsu kolēģi amerikāņi atbildēs, ko viņi tur darījuši."
Pēc komitejas rīcībā esošajiem datiem, partneri lūguši Lietuvas Valsts drošības departamentu (VDD) ierīkot Lietuvā telpas aizturēšanas vajadzībām. Noteikts arī, ka lidmašīnas, kas oficiālā izmeklēšanā tikušas saistītas ar CIP gūstekņu pārvadāšanu, laikā no 2002. līdz 2005.gadam ne vienreiz vien šķērsojušas Lietuvas gaisa telpas robežu un VDD ģenerāldirektora vietnieks Daiņus Dabašinsks ar ģenerāldirektora Arvīda Pocjus ziņu vismaz divas reizes radījis iespēju ASV amatpersonām netraucēti piekļūt lidmašīnām, kuras nav tikušas pakļautas muitas un robežapsardzes dienestu pārbaudēm.
"Vismaz vienreiz apzināti ierobežotas Valsts robežapsardzes dienesta darbinieku iespējas veikt lidmašīnu pārbaudi. Muitas pārbaudes nav veiktas nevienā no minētajiem gadījumiem, tādējādi nedz pasažieru identitāti, nedz arī to, kam domātas kravas, nebija iespējams noteikt," konstatējusi Seima komiteja.
Par pirmo sadarbības projektu, kura īstenošana sākusies 2002.gadā, zinājis VDD vadītājs Mečis Laurinkus un viņa vietnieks Dabašinsks. Tā gaitā VDD saņēmis no partneriem lūgumu ierīkot Lietuvā telpas aizturētajiem, tomēr tās telpas, kas tikušas ierīkotas, ievērojot partneru vēlmes un noteikumus, šim nolūkam nav izmantotas.
Otrs projekts aizsākts 2004.gada sākumā. Tā ietvaros iegādāts objekts un veikti būvdarbi, kuru gaitu nodrošinājuši paši partneri. Ēka rekonstruēta tā, lai atbilstu noteiktām drošības prasībām. Projekta īstenošanas gaitā piedalījušies VDD darbinieki, kuriem, kā izteikušies viņi paši, bijusi iespēja apmeklēt visas šā objekta telpas, tomēr laikā, kad objektā uzturējušies partneru pārstāvji, daļu telpu lietuvieši nav apmeklējuši. Par šādu tikšanos laiku VDD darbiniekus informējis Dabašinsks.
Komitejas iegūtā informācija liecina, ka otrajā projektā Lietuvas VDD nav centies kontrolēt partneru darbību, nav uzraudzījis un fiksējis atvestās un aizvestās kravas, nav kontrolējis partneru ierašanos un aizbraukšanu un tam ne vienmēr bijusi iespēja redzēt visas atbraukušās un aizbraucošās personas.
Komitejas nopratinātās personas "noliegušas pieņēmumus un iespējas, ka otrā projekta telpās turēti vai nopratināti cilvēki, taču ēkas telpu izvietojums, noslēgtība un perimetra apsardze, fragmentārā VDD darbinieku uzturēšanās šajās telpās pavēra partneriem iespēju veikt VDD nekontrolētas darbības un izmantot infrastruktūru pēc saviem ieskatiem", teikts atzinumos.
Komitejai radies iespaids, ka kopīgās darbības finansēšanai paredzēto naudas līdzekļu un materiālo vērtību uzskaiti un izmantošanas kārtību nevar uzskatīt par apmierinošu, un šai ziņā nepieciešama sīkāka izmeklēšana.
Komitejas iegūtā informācija liecina, ka Valsts aizsardzības padome, valdība un Seims nav apsprieduši jautājumus, kas saistīti ar CIP slepeno aizturēšanas centru darbību Lietuvas teritorijā, ar aizturēto personu pārvadāšanu un turēšanu apcietinājumā Lietuvas teritorijā.
"Valsts augstākās amatpersonas (prezidenti, premjerministri, Seima spīkeri), pēc viņu teiktā, [kā arī] Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas locekļi par VDD un CIP starptautisko sadarbību tika informēti vispārējos vilcienos, neapspriežot konkrētas operācijas un to rezultātus," secināts atzinumos.
Komiteja uzskata, ka valsts augstāko amatpersonu informēšanas kārtība jāpilnveido, skaidri reglamentējot informācijas sniegšanas procedūru.
Seima komiteja ieteikusi Ģenerālprokuratūrai veikt izmeklēšanu, lai noteiktu, vai tālaika VDD ģenerāldirektori Laurinkus, Pocjus un ģenerāldirektora vietnieks Dabašinsks nav pārsnieguši savas amata pilnvaras.
Seima komitejas veiktās izmeklēšanas atzinumus parlamentā paredzēts sīkāk izskatīt pēc nedēļas — 21.janvārī.