Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus atbalsta prezidentes Daļas Grībauskaites lēmumu ielūgt uz Lietuvas Neatkarības atjaunošanas dienas svinībām 11.martā arī Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu.
Savukārt par jautājumu, vai uz tām uzaicināt arī Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko, viņaprāt, vēl jādiskutē diplomātiskajā līmenī.
"Bez šaubām, ir labi un svarīgi uzaicināt kaimiņvalstu vadītājus uz tādu mums nozīmīgu pasākumu kā Neatkarības atjaunošanas divdesmitgade. Krievija ir kaimiņvalsts. Vai viesi ieradīsies, grūti pateikt. Tas atkarīgs no viņu uzskatiem, kā arī no tā, cik viņiem svarīgs šis datums, kas mums pašiem ir ļoti būtisks," premjers sacījis intervijā radiostacijai "Žiniu radijas".
"Šai gadījumā pats uzaicinājums man nerada nekādas šaubas. Ja ieradīsies, tas tiešām būs patīkami - domāju, ka būs, par ko parunāt, bet es nebrīnītos, ja neierastos. Ierašanās parādītu, ka [viņi] novērtē kaimiņus. Būtu patīkami redzēt, ka mūsu kaimiņi arī saprot svētkus, kuri ir svarīgi mums," viņš piebildis.
Runājot par Baltkrievijas valsts vadītāja iespējamo uzaicināšanu uz šīm svinībām, Kubiļus norādījis, ka tas ir "nedaudz citas nokrāsas jautājums", atgādinot, ka arī Eiropas Savienība (ES) izvirzījusi Minskai prasības attiecībā uz progresu demokrātijas un cilvēktiesību jomā.
"Mums ir ļoti svarīgi, lai visa mūsu austrumu kaimiņtelpa ar savu dzīvesveidu, domāšanu, uzskatiem (..) tuvinātos Eiropas standartiem, bet vai šajos apstākļos ielūgums uz 11.martu tiešām būtu pieņemams - to es gribētu atstāt turpmākām diskusijām ar visiem diplomātijas ekspertiem," sacījis premjers.
Lietuvas un Baltkrievijas attiecības aptumšo neatrisinātās problēmas attiecībā uz divu 1991.gada 13.janvāra traģisko notikumu sakarā aizdomās turētu personu izdošanu.
Saistībā ar šo lietu Lietuva lūgusi izdot gan kādreizējo Viļņas militārā garnizona komandieri, vēlāko Baltkrievijas aizsardzības ministra vietnieku ģenerāli Ushopčiku, gan Baltkrievijā dzīvojošo lietuviešu vēsturnieci, vienu no kustības "Jedinstvo" jeb toreizējās Lietuvas "Interfrontes" dibinātājiem Staņislavu Juonieni.
Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra pagājušajā nedēļā atsūtīja Lietuvas kolēģiem noraidošu atbildi uz viņu izteikto
tiesiskās palīdzības lūgumu.
Kā vēsta mediji, trešdien Lietuvas Ārlietu ministrija šajā sakarā iesniegusi Baltkrievijai notu.
Grībauskaite izteikusies, ka saskaņā ar Ģenerālprokuratūras atzinumiem esošais divpusējais līgums Lietuvai nedod tiesisku pamatu pieprasīt minēto personu izdošanu. Viņa norādījusi, ka šīs problēmas jārisina politiska dialoga ceļā.
Kā ziņots, prezidente šonedēļ pavēstīja, ka nolēmusi uz Lietuvu uzaicināt ne vien ES valstu, bet arī austrumu kaimiņvalstu Krievijas un Baltkrievijas līderus.
Jautāta, vai lēmums ielūgt Medvedevu nozīmē pagriezienu valsts ārpolitikā, viņa atbildēja: "Tas nozīmē, ka es vēlos zināt, vai Lietuva mūsu kaimiņvalstīm ir svarīga, vēlos zināt, vai mūsu kaimiņiem ir svarīga Lietuvas neatkarības divdesmitgade."
Šā gada 11.martā tiks svinēta 20.gadskārta, kopš toreizējā Lietuvas Augstākā Padome pieņēma aktu par valstiskās neatkarības atjaunošanu.