Labēji radikālās Francijas Nacionālās frontes dibinātājs Žans Marī Lepēns bijis spiests pakļauties meitas un partijas pašreizējās līderes Marinas spiedienam, paziņojot, ka nekandidēs decembrī paredzētajās Francijas reģionālajās vēlēšanās. Ž. M. Lepēns gan uzsvēris, ka negrasās pārtraukt politisko darbību, tomēr politologi uzskata, ka ar viņa piekāpšanos pietiks, lai apslāpētu ģimenes strīdu partijas iekšienē, – tas mulsinājis Nacionālās frontes piekritējus un devis iespēju politisko pretinieku ņirgām.
«Strīds Lepēnu ģimenē, kas Nacionālo fronti vadījusi četrus gadu desmitus, balansējis uz drāmas un farsa robežas. Taču vienlaikus tas nopietni apdraudēja partijas cerības kļūt par respektējamu politisko spēku,» raksta Reuters. Ziņu aģentūra atgādina, ka Nacionālā fronte, ko 1972. gadā dibināja pašlaik 86 gadus vecais Ž. M. Lepēns, ilgāku laiku tikusi uzskatīta par marginālu politisko apvienību, kurai nav izredžu ielauzties lielajā politikā. Daudzējādā ziņā šāda attieksme bijusi tieši partijas dibinātāja dēļ, jo viņš nekad nav kautrējies nākt klajā ar rasistiskiem un antisemītiskiem paziņojumiem.
Kopš 2011. gada rudens, kad par partijas līderi kļuva Žana Marī 46 gadus vecā meita M. Lepēna, Nacionālās frontes kurss ir mainījies. Saglabājot skeptisko attieksmi pret imigrantiem un Eiropas Savienību, tā vienlaikus cenšas nepārkāpt politkorektuma robežas un neatstumt no sevis tos vēlētājus, kuriem nav pieņemama pārāk radikāla uzvedība. M. Lepēnas vadībā partija cenšas izvairīties no skandāliem un kļūt par vienu no trim ietekmīgākajiem politiskajiem spēkiem Francijā līdz ar sociālistiem un konservatīvajiem. Pašreizējā Nacionālās frontes līdere uzskata, ka viņas galvenais uzdevums ir panākt, lai pret partiju būtu aptuveni tāda pati attieksme kā pret divām citām lielajām partijām, lai politologi un mediju pārstāvji, izdzirdot tās nosaukumu, uzreiz nesāktu skeptiski smīnēt.
Tieši šo mērķi, kuram būtu jāvainagojas ar veiksmīgu startēšanu 2017. gada prezidenta vēlēšanās, ir apdraudējis Ž. M. Lepēns. Pagājušajā nedēļā viņš pēc ilgāka pārtraukuma sniedzis interviju labējam žurnālam Rivarol, kārtējo reizi atkārtojot vairākus savus skandalozos apgalvojumus. Ž. M. Lepēns paziņojis, ka nacistu ierīkotās gāzes kameras bijušas tikai «vēstures detaļa», un attaisnojis Filipa Petēna valdību jeb tā saukto Višī režīmu, kas kopš 1940. gada jūlija sadarbojās ar Francijas lielāko daļu okupējušajiem nacistiem. Papildus tam Ž. M. Lepēns nosaucis par imigrantu pašreizējo Francijas premjerministru Manuelu Vallsu, kurš dzimis Spānijā.
M. Lepēna, kura pēdējos gados jau tāpat bija distancējusies no tēva, uz to reaģējusi negaidīti asi.
AFP vēsta, ka jau nākamajā dienā pēc intervijas viņa paziņojusi – Ž. M. Lepēns ne tikai pats pastrādā politisko pašnāvību, bet ar saviem vulgārajiem un provokatīvajiem izteikumiem kaitē visai partijai.
Intervijā televīzijas kompānijai TF 1 partijas līdere paziņojusi, ka negrasās atbalstīt Nacionālās frontes dibinātāja iekļaušanu decembrī paredzēto reģionālo vēlēšanu listē, piebilstot, ka viņam būtu kārtīgi jāpadomā par sekām, ko var izraisīt šādi izteikumi. Ž. M. Lepēns pat uzaicināts sniegt paskaidrojumus partijas biedriem, bet vēl vienā intervijā M. Lepēna izteikusies, ka būtu apmierināta, ja viņš pārtrauktu savas politiskās aktivitātes.
Neraugoties uz dažādām baumām, runu par Ž. M. Lepēna izslēgšanu no partijas gan neesot bijis, turklāt M. Lepēna piebildusi, ka Nacionālās frontes goda priekšsēdētāja amats esot tāds, no kura ne ar kādu lēmumu atcelt neesot iespējams. Tomēr situācijas nopietnību sarunā ar AFP apstiprinājis M. Lepēnas vietnieks Florians Filipo, sakot, ka tēva un meitas attiecības vismaz politiskajā ziņā ir neglābjami sabojātas. Par to liecina arī viena no Ž. M. Lepēna pagājušās nedēļas intervijām, kurā viņš Marinu apsūdzējis nodevībā.
Nav zināms, vai nedēļas nogalē starp Lepēniem bijusi kāda saruna, taču no vakardienas intervijas laikrakstam Le Figaro var spriest, ka Ž. M. Lepēnam nācies piekāpties, tiesa, samērā negribīgi. Viņš paziņojis, ka nekandidēs reģionālajās vēlēšanās, taču tūdaļ pat pašapzinīgi apgalvojis, ka būtu «labākais iespējamais Nacionālās frontes kandidāts». Partijas dibinātājs ierosinājis, lai vēlēšanu listi Francijas dienvidos vadītu viņa mazmeita, 25 gadus vecā Mariona Merešāla-Lepēna (viņas māte ir Ž. M. Lepēna otra meita Janna, bet Marina ir jaunās politiķes krustmāte). Reuters norāda, ka M. Merešālas-Lepēnas uzskati ir konservatīvāki nekā partijas līderei, viņa, piemēram, ļoti stingri iebilst pret viendzimuma laulību legalizēšanu.
Interneta ziņu vietne The Local raksta, ka Ž. M. Lepēns paudis acīmredzamu gatavību «aprakt kara cirvi» un, ņemot vērā viņa raksturu, uz lielāku piekāpšanos būtu grūti cerēt. «Ja man jāziedojas kustības nākotnes vārdā, es nebūšu tas, kurš tai nodarīs kaitējumu,» viņš sacījis, gan nekavējoties piebilstot, ka viņam šķiet – tieši meita «šauj pati sev kājā». Ž. M. Lepēns kategoriski noraidījis iespēju, ka varētu atteikties no politiskās darbības, taču pašlaik tā aprobežosies ar mandāta saglabāšanu Eiropas Parlamentā.
Reuters norāda, ka pašlaik partijai ir izdevies izvairīties no skandāla, kas varētu izcelties gadījumā, ja Ž. M. Lepēnu nāktos izslēgt no partijas, taču Nacionālās frontes goda priekšsēdētājs ir un paliek bumba ar laika degli, kas var eksplodēt jebkurā brīdī. «Tēvs un meita visas sabiedrības acu priekšā plēš viens otru driskās – pat grieķu traģēdijas meistariem nebūtu izdevies labāks iestudējums,» neslēptā labpatikā rokas berzējis kreisi noskaņotais politologs Daniels Kons-Bendī. Viņa politiski mazāk angažētie kolēģi norādījuši – jo labāk veiksies M. Lepēnai, jo biežāki būs mēģinājumi izprovocēt viņas tēvu uz kārtējām aplamībām. Tādēļ, iespējams, partijas līderei bija jāizmanto šī iespēja, lai no politiķa Ž. M. Lepēna atbrīvotos uz visiem laikiem. Jo vairāk tādēļ, ka Odoxa veiktajā pētījumā noskaidrojies – 90% Nacionālās frontes vēlētāju uzskata, ka viņam pienācis laiks aiziet no politikas, savukārt Harris Interactive pētījums liecina, ka francūžiem Ž. M. Lepēns visbiežāk asociējas ar vārdiem «rasists», «vecs» un «trača taisītājs».