Pateicoties Polijas aktivitātei, NATO izstrādās aizsardzības plānu Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, atsaucoties uz sarunām tuvām personām, vēsta "The Economist".
Pēc piecu gadu stīvēšanās aliansē ir pieņemts principāls lēmums izstrādāt oficiālus Baltijas valstu aizsardzības plānus iespējama uzbrukuma gadījumā, raksta žurnāls.
Šāds lēmums pieņemts pēc ilgām un grūtām sarunām, kurās ASV stingrās uzstāšanas rezultātā Vācija un citas valstis ir atteikušās no saviem iebildumiem. Būtiska loma sarunu progresā bijusi arī Polijai.
Tās ir būtiskas pārmaiņas NATO politikā. Kopš trīs Baltijas valstis 2004.gadā pievienojās NATO, aizsardzības plānotāji centušies apiet jautājumu, ko praktiski nozīmē šo valstu līdzdalība NATO. Ja Krievija ir draudzīgs NATO partneris, nevis ienaidnieks, tad jauno dalībvalstu aizsardzības plāni nebūtu vajadzīgi. Tiešām, līdz 2008.gada beigām NATO draudu novērtējumā, kas ir pamats militārai plānošanai, uzkrītoši nebija pieminēti nekādi iespējami draudi no Krievijas, raksta žurnāls.
Galvenais spiediens Baltijas valstu aizsardzības plāna izstrādei nāca no Polijas, kas ir ciešs ASV sabiedrotais Irākā un Afganistānā. Polija bija pirmā, kas ieguva iespējama uzbrukuma scenāriju, taču formāli pieļaujot agresiju no Baltkrievijas puses.
Taču karš Gruzijā uzkrītoši parādīja NATO vilcināšanos vērsties pret Krieviju, liekot Polijai pastiprināt savus centienus divpusējām drošības attiecībām ar ASV, tostarp pretraķešu aizsardzības raķešu izvietošanu Polijā.
Tajā pašā laikā militārpersonas NATO sāka ieturētus, bet plaša mēroga centienus, kas tika dēvēti par "piesardzīgu plānošanu". Šāda plānošana ir NATO bruņoto spēku virspavēlnieka Eiropā, ko tradicionāli ieņem ASV pārstāvis, pārziņā un tai nav vajadzīga formāla atļauja no NATO pārvaldes organizācijas Ziemeļatlantijas padomes, kur to visdrīzāk bloķētu tādas valstis kā Vācija, raksta "The Economist".
Uzstājoties ar runu Prāgā 2009.gada aprīlī, ASV prezidents Baraks Obama publiski pieprasīja, lai NATO izstrādā aizsardzības plānus visām alianses dalībvalstīm, atjaunojot Baltijas valstu jautājumu NATO dienaskārtībā.
Taču sekojošajos mēnešos ASV administrācijas neuzmanības un dezorganizācijas dēļ nekādi tālāki redzami soļi nesekoja. Tā vietā noraidoša attieksme un kļūmīgi soļi, īpaši attiecībā uz Vašingtonas pretraķešu aizsardzības plāniem, palielināja drūmo noskaņojumu attiecībā uz to, cik nopietni ASV uztver savu Eiropas bijušo komunistisko valstu bažas par drošību.
NATO klusēšana attiecībā uz Krievijas pagājušajā rudenī veiktajām plašajām militārajām mācībām pie Baltijas un Polijas robežām šīs bažas pastiprināja vēl vairāk. Daudzi Austrumeiropā baidījās, ka NATO intensīvā koncentrēšanās uz Afganistānu izraisījusi alianses novēršanos no tās pamatmisijas - NATO dalībvalstu teritoriālās aizsardzības. Tas riskēja apdraudēt alianses uzticamību, norāda "The Economist".
Taču šobrīd situācija ir mainījusies. Formāls apstiprinājums Baltijas valstu aizsardzības plānam vēl nav saņemts, un iesaistītajām valstīm ieteikts par to skaļi nerunāt. Taču sarunām tuvi avoti žurnālam "The Economist" apliecināja, ka vienošanās ir panākta - Baltijas valstis saņems savus plānus, kurus gan drīzāk apstiprinās NATO militārais spārns, nevis politiskais.
Baltijas valstu aizsardzības plāns tiks pievienots pašreizējiem plāniem attiecībā uz Poliju, bet ar paplašinātu reģionālu dimensiju. Šāds uzstādījums ļaus Zviedrijai un Somijai, kas neietilpst aliansē, bet ir ar to cieši saistītas, arī piedalīties plānošanā.
Šovasar Baltijā arī ieplānotas plašas divpusējas ASV militārās mācības, kas, visdrīzāk, tiks izvērstas plašumā arī citās valstīs, raksta žurnāls.