Ziemeļvalstis vienojas par lielāku solidaritāti ar Baltijas valstīm

© aftenposten.no

Atzīstot, ka Krievija kļuvusi par lielāko draudu Eiropas drošībai, Ziemeļvalstis ceturtdien vienojušās par ciešāku sadarbību aizsardzības jomā un par lielāku atbalstu Baltijas valstīm, vairojot reģionālo drošību ar agresora atturēšanas politikas palīdzību.

Kopīgā deklarācijā Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas, Dānijas un Islandes aizsardzības ministri norādījuši, ka Ziemeļeiropai Krievijas dēļ jārēķinās ar iespējamām krīzēm vai incidentiem.

"Krievijas līderi ir parādījuši, ka viņi ir gatavi praktiski un efektīvi pielietot militārus līdzekļus, lai sasniegtu savus politiskos mērķus, pat ja tas prasa starptautisko tiesību pārkāpšanu," teikts ministru kopīgajā paziņojumā, kas publicēts norvēģu laikrakstā "Aftenposten".

"Baltijā un mūsu ziemeļu reģionā ir pieaugoša militārā un izlūkošanas aktivitāte," norāda ministri. "Krievijas armija pie mūsu robežām mūs izaicina, un bijuši vairāki Baltijas valstu robežu pārkāpumi."

"Krievijas rīcība ir lielākais Eiropas drošības apdraudējums," uzsver Ziemeļvalstu ministri. "Krievijas propaganda un politiskie manevri veicina nesaskaņu sēšanu starp valstīm, kā arī NATO un ES (Eiropas Savienības) iekšienē."

Ministri atzīst, ka ciešāka sadarbība starp Ziemeļvalstīm un solidaritāte ar Baltijas valstīm vairos drošību reģionā, atturot iespējamo agresoru, jo pieaugs viņa rīcības cenas slieksnis.

Norvēģijas Aizsardzības ministrija apliecinājusi paziņojuma autentiskumu, norādot, ka tas tiks publicēts kā ievadraksts visās lielākajās Ziemeļvalstu avīzēs.

Pasaulē

Ceturtdien “Carnegie Europe” rīkotajā pasākumā Briselē, greznajā “Concert Noble” zālē, ar savu pirmo lielo runu NATO ģenerālsekretāra amatā uzstājās Marks Rite. Tā bija viņa programmatiskā runa, kurā jaunais NATO ģenerālsekretārs iezīmēja savu misiju šajā atbildīgajā amatā un nosprauda galvenos mērķus pasaulei tik sarežģītā laikā.

Svarīgākais