IZMEKLĒŠANA: Kačiņska lidmašīnas pilotiem likts nosēsties Smoļenskā
2010.gada 10.aprīlī Krievijā avarējušās Polijas prezidenta Leha Kačiņska lidmašīnas pilotiem likts nosēdināt lidmašīnu Smoļenskā, turklāt pilotu uzmanību no darba pastāvīgi novērsušas nepiederošas personas, atsaucoties uz jauniem atšifrētiem "melnās kastes" materiāliem, otrdien vēsta Polijas radiostacija RMF FM.
"Pastāvīga nepiederošu personu mierināšana, kas traucēja pilotiem nosēdināt lidmašīnu, Gaisa spēku komandiera atrašanās pilotu kabīnē un pat alus dzeršana pilotu kabīnē pusstundu pirms nosēšanās," situāciju apraksta radiostacija.
Radio arī ziņo, ka ekspertiem izdevies atšifrēt par 30% vairāk vārdu nekā iepriekšējās ekspertīzēs.
Polijas Gaisa spēku komandieris Andžejs Blasiks atradies pilotu kabīnē un devis norādījumus, kā rīkoties, un teicis, ka pilotiem lidmašīna ir jānosēdina.
"Mums tas ir jāizdara, līdz būs panākts rezultāts," Blasika teikto citē radiostacija.
Viņš arī pieprasījis no ekipāžas priekšlikumus par to, kā nosēdināt lidmašīnu.
Uz to, ka lidmašīna ir jānosēdina, uzstājis arī Polijas Ārlietu ministrijas protokola dienesta vadītājs Marjušs Kazans.
"20 minūtes pirms katastrofas magnetofonā reģistrēti veseli septiņi mēģinājumi panākt mieru un klusumu. No parastiem "ššš", "klusu tur", "ej laukā!" līdz "nolādēts, beidziet, lūdzu," 2,5 minūtes pirms katastrofas, ziņo RMF FM.
Kā liecina ieraksti, aptuveni pusstundu pirms katastrofas stjuarte kādai neidentificētai personai kabīnē piedāvājusi alu un šis cilvēks to izdzēris.
Smoļenskas aviokatastrofā gāja bojā visi 96 lidmašīnā esošie cilvēki, arī Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un viņa sieva Marija, kā arī armijas ģenerālštāba priekšnieks Františeks Gongors, ārlietu ministra vietnieks Andžejs Krēmers, Nacionālā piemiņas institūta vadītājs Janušs Kurtika, Seima vicespīkers Ježijs Šmaidziņskis, prezidenta kancelejas vadītājs Vladislavs Stasjaks un Polijas Centrālās bankas vadītājs Slavomirs Skšipeks.
Kačiņskis kopā ar augstām valsts amatpersonām lidmašīnā devās uz Smoļensku, lai apmeklētu netālu esošo Katiņu, kur 1940.gadā PSRS iekšlietu karaspēks noslepkavoja vairākus tūkstošus poļu karagūstekņu.
Avārija notika biezā miglā. Lielāko daļu vainas par lidmašīnas avāriju uzņēmās Polija, taču pārmetumi tika izteikti arī Krievijai, kur lidmašīnai nācās veikt nosēšanos biezā miglā.