Ukrainas valdība paziņojusi par nodomu aizliegt komunistisko ideoloģiju un simboliku, pielīdzinot to nacistiskās Vācijas ideoloģijai un simbolikai. Plāns pieņemt šādus likumus izraisījis kārtējo sašutuma vilni Krievijas amatpersonu un mediju vidū, kuri īpaši norāda, ka Kijeva likumus vēloties apstiprināt līdz 9. maijam, kad Krievija atzīmēs 70. gadadienu kopš PSRS uzvaras karā pret nacistisko Vāciju.
Uz komunistiskās ideoloģijas aizliegšanu Ukraina mērķtiecīgi virzījusies kopš pagājušā gada februāra, kad valsti pameta toreizējais prezidents Viktors Janukovičs un vara nonāca Maidana aktīvistu rokās, atgādina UNIAN. Petra Simoņenko vadītā Ukrainas Komunistiskā partija bija V. Janukoviča Reģionu partijas galvenā sabiedrotā iepriekšējā parlamenta sasaukumā. Pēc tam, kad tā iebilda pret pretterorisma operācijas uzsākšanu Austrumukrainā (partijas līderi gan allaž uzsvēruši, ka neesot atbalstījuši Doņeckas un Luhanskas prokrieviskos separātistus, lai gan viņi regulāri izmanto partijas simboliku), tika izformēta tās frakcija parlamentā. Savukārt jaunajā Augstākās radas sastāvā, kas tika ievēlēts pagājušā gada 26. oktobra vēlēšanās, komunisti vairs vispār nav pārstāvēti – pirmo reizi 96 gadus ilgajā Ukrainas parlamentārisma vēsturē.
Runas par Komunistiskās partijas un tās ideoloģijas aizliegšanu kopš tā laika uzvirmojušas ne reizi vien, bet tikai pagājušā mēneša nogalē parlamentā beidzot iesniegti attiecīgi likumprojekti, ko sagatavojušas Kultūras un Tieslietu ministrija. «Jau tuvākajā laikā, līdz 9. maijam parlaments pieņems likumu paketi par dekomunizāciju. Tas mums bija jāizdara jau pirms 20 gadiem,» intervijā televīzijas kompānijai 5. kanāls sacījis Ukrainas tieslietu ministrs Pavlo Petrenko. Viņš skaidrojis, ka jaunie likumi aizliegs Ukrainā veidot gan nacistiskas un fašistiskas, gan komunistiskas partijas. UNIAN vēsta, ka pavisam sagatavoti četri likumprojekti, no kuriem viens nosoda totalitāros režīmus. Cits likumprojekts paredz visus Otrā pasaules kara upurus godināt 8. maijā, kad Ukrainā, tāpat kā citur Eiropā, tiks svinēta Piemiņas un samierināšanās diena, taču vienlaikus svētku diena paliek arī 9. maijs – no PSRS laikiem mantotā Uzvaras diena. Trešajā likumprojektā noteikts, kā godināma 20. gadsimta Ukrainas neatkarības cīnītāju piemiņa, bet ceturtais nosaka, ka ikvienam ir tiesības iepazīties ar totalitārā komunistiskā režīma represīvo struktūru arhīviem – protams, vienīgi tiem, kas saglabājušies Ukrainas teritorijā.
«Katrs no šiem likumprojektiem ir sava veida revolūcija,» sacījis Ukrainas kultūras ministrs Vjačeslavs Kiriļenko, īpaši uzsverot to, ka tagad sabiedrībai tiks piedāvāts brīvs un patiešām objektīvs redzējums uz Otrā pasaules kara notikumiem un Ukrainas līdzdalību tajos – gluži kā Eiropā. Savukārt Ukrainas premjers Arsenijs Jaceņuks piebildis, ka ar tā saukto vēstures revīziju pašlaik nodarbojas tieši Krievija, kas cenšas «privatizēt kopīgo cīņu pret nacistisko Vāciju».
Maskava ar šāda viedokļa kritiku ilgi nav vilcinājusies. «Kijeva stūrgalvīgi turpina pārkāpt starptautiskās saistības, liedzot daudziem Ukrainas iedzīvotājiem viņu likumīgās tiesības. ES un ASV vairs nedrīkst to ignorēt,» Gazeta.ru citē Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotā pārstāvja cilvēktiesību un demokrātijas jautājumos Konstantīna Dolgova sacīto. Viņš arī apgalvojis, ka mēģinājumi likt vienlīdzības zīmi starp komunismu un nacismu esot pretrunā ar Nirnbergas tribunāla spriedumiem. Maskavas politisko tehnoloģiju centra direktora vietnieks Aleksejs Makarkins intervijā Gazeta.ru gan uzsvēris, ka arī Eiropā fašismu un komunismu aizvien biežāk uzskata par totalitārisma dažādām izpausmēm, divām pusēm. Viņš atgādinājis, ka komunistiskās simbolikas lietošana pilnīgi vai daļēji aizliegta Ungārijā, Moldovā, Latvijā, Gruzijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā un Igaunijā. Ukraina ejot šo pašu ceļu. «Kritizējot komunistus un realizējot antikomunistisku politiku, jaunās Ukrainas varasiestādes aizvien vairāk attālinās no Krievijas. Lai gan komunistiskā ideoloģija šeit jau sen nav dominējošā, Krievija turpina ar to asociēties,» norādījis A. Makarkins.
Savukārt Krievijas Komunistiskās partijas deputāts Valērijs Raškins vakar paziņojis, ka Krievijas komunisti 1. maijā došoties uz Kijevu, lai piedalītos antifašistiskā mītiņā. Tiesa, vēlāk kāds labi informēts partijas biedrs Gazeta.ru stāstījis, ka šāds izbraukums, visticamāk, tomēr nenotiks, jo to nepieļaus Ukrainas varasiestādes. Jāpiebilst, ka vakar uz pratināšanu Ukrainas Drošības dienestā bija izsaukts P. Simoņenko, kam, pēc neoficiālas informācijas, nācies atbildēt uz jautājumiem par piedalīšanos Krievijas Komunistiskās partijas plēnumā un partijas sniegto atbalstu Austrumukrainas separātistiem. UNIAN vēsta, ka pats P. Simoņenko nav atbildējis uz žurnālistu jautājumiem, bet savu Ukrainas kolēģi neklātienē aizstāvēt meties Krievijas komunistu līderis Genadijs Zjuganovs.