Krievijas kuģa traģēdija: divi Latvijas pilsoņi ir dzīvi; par trešo ziņu nav

© moscowtopnews.com

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) ir guvusi apstiprinājumu, ka divi no trijiem Latvijas pilsoņiem, kuri bija uz Krievijā nogrimušā zvejas kuģa "Daļnij Vostok", ir dzīvi, bet par trešo Latvijas pilsoni pagaidām ziņu nav.

 

Kā aģentūrai LETA pastāstīja ĀM preses sekretārs Ivars Lasis, Latvijas vēstniecība Maskavā ir sazinājusies ar Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas reģionālo centru Sahalīnas salā un guvusi oficiālu apstiprinājumu, ka uz Kamčatkas pussalas piekrastē avarējušā tralera bijuši trīs Latvijas pilsoņi.

Ir saņemta informācija, ka divi no šiem trim Latvijas pilsoņiem ir dzīvi, bet par vienu pagaidām nekādu ziņu nav, aģentūrai LETA pastāstīja Lasis.

Viņš piebilda, ka ĀM turpina uzturēt kontaktu ar Krievijas Ārkārtas situāciju ministriju līdz precīzai apstākļu noskaidrošanai.

Kā ziņots, Ohotskas jūrā, Krievijas Kamčatkas pussalas piekrastē, ceturtdien nogrimis zvejas kuģis. Traģēdijā dzīvību zaudējuši vismaz 54 cilvēki, pavēstīja Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas amatpersonas.

Uz kuģa bijuši kā Krievijas, tā arī vairāku citu valstu, arī Latvijas, pilsoņi, vēsta Krievijas mediji.

Traleris "Daļnij Vostok" avarējis ap plkst.6.15 pēc vietējā laika. Uz kuģa atradās 132 cilvēki - 78 Krievijas pilsoņi un 54 ārzemnieki.

Uz kuģa bijuši 42 Birmas pilsoņi, trīs - Latvijas, četri - Ukrainas un pieci Vanuatu pilsoņi, vēsta ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Lielākā daļa kuģa komandas bijuši Krievijas Sahalīnas salas iedzīvotāji.

Kuģis būvēts 1989.gadā. Līdz 2014.gadam tas ar nosaukumu "Stende" kuģojis Baltijas jūrā un bāzējies Rīgā.

Pērn kuģi iegādājies uzņēmums "Magellan", un tas pārbraucis uz Krievijas Tālajiem Austrumiem, kur kuģim piešķirts jauns vārds. Tā bāzes osta bijusi Neveļska, Sahalīnā.

Sākotnējā informācija liecina, ka traleris nogrimis pēc sadursmes ar dreifējošu ledus gabalu. Ūdens temperatūra avārijas rajonā bijusi aptuveni nulle grādu.

Pasaulē

Zinātnieki uzskata, ka pirms aptuveni 466 miljoniem gadu Zemei varēja būt savs gredzens - līdzīgs tiem, ko mēs redzam ap Saturnu vai Urānu. Šī hipotēze, kas balstīta uz trieciena krāteru un meteorītu nogulumu analīzi, piedāvā jaunu skaidrojumu senajām klimata pārmaiņām un kosmiskajiem notikumiem, raksta “CNN”.

Svarīgākais