Otrdienas vakarā Ukrainas parlamenta pieņemtais lēmums par to, kā tiks nodrošināts separātistiem solītais īpašais statuss atsevišķās Doņeckas un Luhanskas apgabalu teritorijās, izraisījis skaļu protestu vētru pašpasludinātajās republikās un Maskavā, kas turpina atbalstīt separātistus. Ukrainai tiek pārmesta Minskas vienošanos pārkāpšana, lai gan vienīgais, ko Kijeva vēlas, – lai vēlēšanas Ukrainas teritorijā notiktu atbilstoši šīs valsts likumdošanai.
Likumu par īpašā statusa piešķiršanu teritorijām, kas pašlaik atrodas Austrumukrainas separātistu kontrolē, Augstākā Rada pieņēma jau pagājušajā gadā, taču tagad tajā veiktas nepieciešamās izmaiņas, lai būtu iespējams realizēt pirms mēneša panāktās Minskas vienošanās, vēsta ziņu aģentūra UNIAN. Pēc prezidenta Petro Porošenko iniciatīvas, sastādīts to apdzīvoto vietu saraksts, kurām uz trim gadiem tiks piešķirts īpašais statuss. Tas nozīmē, ka vietējās pašpārvaldes iegūs krietni lielākas pilnvaras, arī, piemēram, ārējā ekonomiskajā darbībā, lai varētu attīstīt pārrobežu tirdzniecību ar Krieviju. Tāpat īpašais statuss paredz savu, Kijevai formāli nepakļautu, tiesībsargājošo struktūru veidošanu. Separātistu izpratnē tas nozīmē, ka viņu bandas, kas līdz šim Ukrainā tiek uzskatītas par nelikumīgiem bruņotiem grupējumiem, iegūs leģitimitāti un tādu pašu statusu kā Ukrainas varasiestādēm lojālā milicija.
Ukrainas parlamentā pieņemtie grozījumi visas šīs tiesības apstiprina, taču ar kādu ļoti būtisku piebildi. Proti, īpašais statuss teritorijām tiks piešķirts vien pēc tam, kad tajās būs sarīkotas Ukrainas likumdošanai atbilstošas un EDSO novērotāju atzītas vēlēšanas. «Ukrainas pozīcija ir tāda, ka mēs runāsim tikai ar tiem Doņeckas un Luhanskas pārstāvjiem, kuri būs ievēlēti leģitīmi, saskaņā ar Ukrainas likumiem un visas civilizētās pasaules atzītās vēlēšanās. Nekādu citādu vēlēšanu Ukrainā nebūs,» P. Porošenko sacīto citē Deutsche Welle. UNIAN piebilst, ka, lai vēlēšanas notiktu pēc Ukrainas likumiem, no šīm teritorijām jāizved nelikumīgie bruņotie formējumi (separātistu spēki) un ārvalstu algotņi, savukārt priekšvēlēšanu aģitācijai jābūt brīvai, kas cita starpā nozīmē arī Ukrainas televīzijas apraides atsākšanu un Kijevas laikrakstu izplatīšanu.
Ukrainas deputātu vairākums, atbalstot šos likuma grozījumus, uzsvēruši, ka tie absolūti atbilst Minskā panāktajiem kompromisiem, taču Maskava un separātistu līderi, kā to viegli saprast, ir citās domās. «Separātistu līderi Ukrainas austrumos draud atteikties no pamiera, ja grozījumi likumā par viņu reģionu īpašo statusu netiks atcelti,» raksta AP. Tā dēvētās Doņeckas Tautas republikas līderis Aleksandrs Zaharčenko un viņa Luhanskas kolēģis Igors Plotņickis vakar izplatījuši paziņojumu, kurā uzsvērts, ka nekādi kompromisi ar Kijevu nebūs iespējami, kamēr šie «apkaunojošie grozījumi» netiks atcelti. «Atsakoties piešķirt Donbasam īpašu statusu, Kijeva ir sabradājusi trauslo Minskas mieru un ievedusi situāciju strupceļā,» paziņojumu citē UNIAN. Saskaņā ar separātistu traktējumu Ukrainai nav bijušas nekādas tiesības izvirzīt kaut kādus papildu nosacījumus. Pašpasludinātās republikas atgādina, ka tajās pērnā gada 2. novembrī jau tika sarīkotas vēlēšanas, ar kuru rezultātiem vietējie iedzīvotāji ir vairāk nekā apmierināti – Kijeva gan šo balsojumu dēvē par farsu.
Separātistu neapmierinātību izraisījis arī tas, ka atsevišķā lēmumā Ukrainas parlaments viņu kontrolē esošās teritorijas atzinis par «uz laiku okupētām». Šādā veidā deputāti mēģinājuši nomierināt tos savus kolēģus no Radikālās partijas un Jūlijas Timošenko bloka, kuri vispār iebilduši pret īpašā statusa piešķiršanu, norādot, ka tas de facto apstiprina Austrumukrainas atdalīšanos no pārējās valsts. Arī parlamenta vēršanās pie ANO Drošības padomes un Eiropas Savienības ar lūgumu ievest Ukrainā starptautiskus miera uzturēšanas spēkus, kuru galvenais uzdevums būtu kontrolēt robežu starp Krieviju un Ukrainu, tiek vērtēta kā Minskas vienošanās pārkāpšana. Uz to vakar norādījis arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš izmantojis izdevīgu gadījumu, lai paziņotu – Ukrainas parlamenta pieņemtie lēmumi lieku reizi apliecina, ka šī valsts nevēlas mieru.