Krimas aneksijas pirmās gadadienas svinības Krievijā ilgs veselu nedēļu, atsaucoties uz informācijas avotu Krievijas parlamentā, trešdien vēsta tīmekļa medijs RBC. Svinības būšot vērienīgas, bet ne greznas, lai Krievijas iedzīvotājus ekonomiskās krīzes apstākļos lieki netracinātu.
Galvenais pasākums būs koncerts un mītiņš pie Kremļa sienām. Svinībās piedalīsies valsts pirmās personas, arī prezidents Vladimirs Putins.
Viņa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs par līdera plāniem šajās dienās norādīja: "Neapšaubāmi neviens nespēs paiet garām šim datumam".
Svinības sāksies jau 11.martā, pieminot dienu, kad pirms gada Krievijas okupētā pussala parakstīja deklarāciju par neatkarību no Ukrainas.
16.martā par godu okupētās pussalas pašnoteikšanās pseidoreferenduma gadadienai Krievijas Valsts domē notiks Likumdevēju padomes prezidija sēde, kurā tiks apspriestas problēmas, kas radušās saistībā ar okupētās pussalas integrēšanu Krievijas tiesiskajā telpā.
Tajā pašā dienā "Vienotās Krievijas Jaunā gvarde" un Ielu autosacīkšu braucēju federācija Maskavā rīkos autobraucienu ar nosaukumu "Krima atgriezusies dzimtajā ostā".
Vairāki simti autobraucēju startēs Zvirbuļu kalnos, brauks pa Dārzu loku un noslēgs braucienu uz Krimas tilta, sacīja "gvardes" preses sekretāre Oksana Tkačova.
Krimā svinības ilgs nedēļu, apliecināja okupācijas varas pārstāvis Konstantīns Baharjevs. Cita starpā plānota anšlusam veltīta fotoalbuma prezentācija, kā arī svētku gājiens Simferopoles ielās.
Anšlusa gadadienas galvenās svinības notiks 18.martā, kad apritēs gads kopš okupētās pussalas nelikumīgās iekļaušanas Krievijas sastāvā.
Šajā dienā akcijā "Atkalapvienošanās" Krievijas "jauno reģionu" - Krimas un Sevastopoles - karogi tiks pacelti novadu, apgabalu un republiku galvaspilsētās.
Maskavā Vasīlija nogāzē, kā arī citās Krievijas pilsētās šajā dienā notiks mītiņi un koncerti. Mītiņā Maskavā piedalīsies visu parlamenta frakciju pārstāvji, kā arī Viskrievijas tautas frontes, federācijas subjektu delegācijas, vēsta RBC.
Krievija pērn februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par "zaļajiem cilvēciņiem".
Putins pērn 17.aprīlī televīzijas "tiešās līnijas" pārraidē atzina, ka "zaļie cilvēciņi", kas sevi dēvēja pa vietējās pašaizsardzības spēkiem, patiesībā bija Krievijas karavīri.
Gada beigās Putins Krievijas Aizsardzības ministrijas kolēģijas paplašinātajā sēdē pateicās karavīriem par "profesionālismu Krimas notikumu laikā", uzsverot, ka viņi "nosargāja pussalas iedzīvotājus no asinsizliešanas un humānās katastrofas".
Tiesa gan laikā, kad notika Krimas okupācijas operācija, gan Putins, gan Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu noliedza, ka "zaļie cilvēciņi" būtu Krievijas karavīri.
Oficiāli par "Krimas atgūšanas" operācijas sākumu tiek uzskatīts 2014.gada 20.februāris, jo tieši šāds datums iegravēts uz Krievijas Aizsardzības ministrijas medaļām "Par Krimas atgūšanu".
Laikraksts "Novaja gazeta" gan norāda, ka Krimas okupācijas operācija sākās naktī no 26. uz 27.februāri, kad plkst.4.30 Krimā tika izsēdināti 120 Krievijas karavīri.
Sākotnējā vienība tika papildināta ar 1700 desantniekiem, kurus pussalā nogādāja aviācija. Krievijas karavīri mēneša laikā "bez asinsizliešanas sagrāba svarīgākos civilos un militāros objektus", piespiežot padoties Ukrainas armijas karavīrus, norāda laikraksts.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.