Viena vienīga izrāde Berlīnes Vācu operā, organizēta kā speciāls pasākums Latvijas prezidentūras ietvaros Eiropas Padomē, valstij izmaksās 406 tūkstošus eiro.
Turklāt ne jau vācieši kaut ko par šo naudu cels priekšā latviešiem. Šī ir maksa par tiesībām izrādīt Latvijas Nacionālajā operā tapušu pamācošu stāstu par holokaustu – operu Valentīna. Izrāde būs latviešu valodā ar subtitriem vācu un angļu valodā. Biļetes uz 19. maija izrādi vakar bija brīvi nopērkamas cenu amplitūdā no 30 līdz 101 eiro.
Deutsche Oper Berlin zālē ir 1865 vietas. Daudzas no tām jau rezervētas lūgtajiem viesiem. Viņu vidū ir pati Valentīna Freimane, kuras dzīvesstāsts kalpojis par pamatu šai oriģināloperai, diplomātiskais korpuss, starptautisko organizāciju pārstāvji, dažādi sadarbības partneri. Kā goda viesi aicināti arī Vācijas nozīmīgāko ebreju organizāciju pārstāvji.
Un, pat ja zāli izdotos piepildīt nevis ar lūgtiem bezbiļetniekiem, bet gan maksātspējīgiem vācu opermīļiem, Latvijas prezidentūras kultūrtūrisma izdevumus ar biļetēm neatpelnīt. Tas arī nav mērķis.
Tēla rādīšanas īpatnības
Superdārgā viesizrāde ir kā turpinājums citām Latvijas tēla izrādīšanas īpatnībām – piemēram, augstajai cenai, ko valdība samaksāja vispirms par piedalīšanos un pēc tam par nepiedalīšanos izstādē EXPO Milānā. Taču atteikties no Valentīnas viesizrādes nu jau ir neiespējami pat teorētiski. Berlīnes opernams noīrēts, un prezidentūras komunikācijas vadītāja Linda Jākobsone sarunā ar Neatkarīgo konstatē: «Opera ir nenovēršama! To nav iespējams pārskatīt! Mēs esam garantējuši, ka tur būsim.»
Politisks lēmums
Jāuzsver, ka pēc būtības pārmaksāts nekas nav. Aizvest 200 cilvēku lielu trupu uz Berlīni ir dārgi, un vēl dārgāk ir noīrēt opernamu – ceturtdaļmiljons eiro par dienu. Taču te vietā jautājums par šādu tēriņu lietderību, jo pat Nacionālās operas vadītājs Zigmars Liepiņš ironizē, ka «atvest uz Latviju 500 vāciešus biznesa klasē būtu lētāk nekā aizvest šo izrādi uz Berlīni». Tā viņš vakar izteicās laikrakstā Diena.
Tas, ka Valentīnas izrādīšana būs ļoti dārgs pasākums, bija zināms jau laikus. Kultūras programma apspriesta visdažādākajās instancēs – Latvijas ārējā tēla koordinācijas padomē, Nacionālajā kultūras padomē, Saeimas izglītības un zinātnes komisijā, prezidentūras kultūras programmas darba grupā, ministrijās un, protams, arī Ministru kabinetā. Visur bez iebildumiem.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir viesizrādes patrons, otrs patrons ir Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeijers. Pasākuma dārdzību valdība apzinājusies. Tas izriet no ministra padomnieka Mārtiņa Drēģera skaidrojuma: «Ministru kabinets, pieņemot 2014. gada augustā lēmumu par līdzekļu apropriācijas pārdali Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanai 2015. gadā, tostarp – operas Valentīna izrādīšanu Berlīnē, bija politiski izšķīries par šādu soli, lai popularizētu Latvijas kultūru pasaulē un jaunāko latviešu oriģināloperu. (..)
Šāda summa ir adekvāta, jo publiskās diplomātijas un kultūras programmas mērķis ir parādīt Latvijas kultūras un mākslas izcilības pasaulē, vienlaikus popularizējot Latviju.»
Elizejas laukos lētāk
Padomnieks uzsver, ka daļa iztērētās naudas pastarpināti – caur nodokļiem, honorāriem un loģistiku – paliks vai atgriezīsies Latvijā. Arī pievienotās vērtības nodoklis opernama īrei būs atgūstams. Taču šī viesizrāde ir tikai viens no 200 kultūras pasākumiem, kas ieplānoti Latvijas prezidentūras gadā. Dārgākais gan. Salīdzinājumam – Verdi Rekviēms Messa de Requiem, kas Latvijas mākslinieku izpildījumā dienu agrāk izskanēs Parīzes Elizejas laukos, izmaksās 219 035 eiro. Uz pusi lētāk. Piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valsts akadēmiskais koris Latvija un vairāki slaveni solisti.