Minskā panākta vienošanās par pamieru

© scanpix

Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi sarunās Minskā ceturtdien vienojušies par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14.februāra pusnakts.

 

Ukrainas prezidents Petro Porošenko pavēstīja, ka vienošanos parakstījusi tā dēvētā kontaktgrupa, kurā ietilpst Maskavas, Kijevas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvji. Dokumentu parakstījuši arī kontaktgrupas sēdē pieaicinātie Krievijas finansēto un apbruņoto teroristu bandu vadoņi.

Tajā pašā laikā, kā atzina Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers, valstu līderi nav parakstījuši kopīgu gala dokumentu, kā tika plānots iepriekš, apstiprinot vienošanos vienīgi vārdos.

Savukārt Francijas prezidents Fransuā Olands atzina, ka sarunās panākts "visaptverošs politisks risinājums" un ka šī vienošanās "dod cerību", ja arī viss tajā paredzētais netikšot īstenots.

Viņš piebilda, ka Minskas vienošanās esot Eiropai "atvieglojums".

Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka valstu līderiem izdevies panākt vienošanos par galvenajām lietām, bet uzsvēra, ka Kijeva joprojām negrib risināt tiešas sarunas ar prokremliskajiem kaujiniekiem.

Panākta arī vienošanās, ka par demarkācijas līniju karaspēka atvilkšanai kalpos tā līnija, par kuru tika panākta vienošanās 19.septembrī.

Smagā bruņojuma atvilkšana uzsākama ne vēlāk kā otrajā dienā pēc uguns pārtraukšanas. Tā dēvētajai drošības joslai, kurā nedrīkst atrasties smagā artilērija, jābūt vismaz 50 līdz 140 kilometrus platai.

Saskaņā ar vienošanos EDSO ir jānodrošina efektīva uguns pārtraukšanas režīma ievērošanas uzraudzība.

Vienošanās paredz arī visu nelikumīgo bruņoto formējumu atbruņošanu, kā arī visu ārvalstu bruņoto formējumu, militārās tehnikas un ārvalstu algotņu izvešanu no Austrumukrainas, ko jāuzrauga EDSO.

Vienlaikus vienošanās satur solījumu apžēlot vai amnestēt visus, pret kuriem varētu tikt uzsākta tiesiskā vajāšana saistībā ar karadarbības laikā pastrādātajiem noziegumiem.

Tikmēr Porošenko uzsvēris, ka Ukraina sarunās nav piekritusi nedz tā dēvētajai federalizācijai, nedz autonomijas statusa piešķiršanai Doņeckas un Luhanskas apgabaliem.

Vienošanās tomēr paredz, ka līdz 2015.gada beigām Ukrainai jāīsteno konstitucionālā reforma, taču nav nekas sīkāk minēts, ko tas nozīmē.

Taču atsevišķā punktā paredzēta likuma pieņemšana par kāda "īpaša statusa" piešķiršanu atsevišķiem Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajoniem. Vienošanās arī paredz, ka šo "atsevišķo rajonu" pašvaldības varēs iecelt prokurorus un tiesnešus, kā arī veidot "tautas milicijas" vienības.

Šiem rajoniem paredzētas arī tiesības uz "valodas pašnoteikšanos" un uz pārrobežu sadarbību ar Krievijas reģioniem.

Porošenko pavēstīja, ka sarunu laikā panākta arī atsevišķa vienošanās par Krievijas cietumā esošās ukraiņu kara aviācijas pilotes Nadeždas Savčenko atbrīvošanu.

Jau vēstīts, ka sarunas starp Porošenko, Vācijas kancleri Angelu Merkeli, Olandu un Putinu sākās trešdien un ilga visu nakti uz ceturtdienu.

Svarīgākais