Krievija un Polija strīdas par kara beigu svinībām

Polijas prezidenta Broņislava Komorovska ierosinājums 70. gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām 8. maijā atzīmēt Gdaņskā un šīs valsts ārlietu ministra Gžegoša Shetinas komentāri izraisījuši kārtējo histērijas lēkmi Krievijā, kas atkal apsūdzējusi Poliju mēģinājumos «pārrakstīt vēsturi». Krievijas ārlietu ministra vietnieka Grigorija Karasina izteikumi bijuši tik asi un nediplomātiski, ka Polija uz tiem bijusi spiesta reaģēt ar protesta notu.

Pagaidām nav skaidrs, kā uz B. Komorovska priekšlikumu reaģēs Eiropas valstu vadītāji, kuri līdz šim nav apstiprinājuši savu līdzdalību 9. maijā Maskavā plānotajās svinībās.

Ziņu aģentūra AP norāda, ka beidzamo nedēļu laikā starp Maskavu un Varšavu regulāri notiek asa vārdu apmaiņa, kas spilgti ilustrē pašreizējās valstu attiecības, kas ir sliktākās beidzamo gadu laikā. Polija ir viena no tām Eiropas Savienības valstīm, kura ļoti uzstājīgi pieprasa Krievijas sodīšanu par agresiju pret Ukrainu, nepalaižot garām nevienu iespēju ieknābt varenajai kaimiņvalstij. Zinot to, kāds statuss Krievijā piešķirts 9. maija svinībām, nav pārsteigums, ka uz Polijas ierosinājumu 8. maijā pulcēties Gdaņskā Maskava reaģējusi tik nervozi – šis priekšlikums Eiropas valstu līderiem dod lielisku attaisnojumu, kādēļ viņi neatradīsies Sarkanajā laukumā, radiostacijas Deutsche Welle interneta mājaslapā publicētā komentārā raksta Gazeta Wyborcza atbildīgais redaktors Romans Imielskis, uzslavējot prezidenta iniciatīvu.

Reuters atgādina, ka B. Komorovskis pagaidām diezgan aptuveni izteicies par plāniem rīkot piemiņas pasākumu Gdaņskas pilsētā – Vesterplates pussalā, kuras garnizona apšaude no Vācijas līnijkuģa Schleswig-Holstein 1939. gada 1. septembra agrā rītā ievadīja Otro pasaules karu. Taču ar plašākiem Krieviju saniknojušiem komentāriem klajā nācis G. Shetina. Intervijā radiostacijai RMF viņš paudis neizpratni, kādēļ nacistiskās Vācijas sakāves diena būtu jāsvin Maskavā – tajā pašā pilsētā, kur tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts, kura slepenie protokoli par Polijas sadalīšanu arī noveda pie kara sākuma. «Kādēļ mēs esam tik ļoti pieraduši pie tā, ka Maskava ir tā vieta, kur godina karadarbības beigšanos. Kāpēc tā nav Londona vai Berlīne, kas būtu dabiskāk?» retoriski vaicājis G. Shetina.

Reaģējot uz šiem izteikumiem, Krievijas ārlietu ministra vietnieks Grigorijs Karasins pavēstījis, ka Polijas ministrs apkaunojot ne tikai savu vārdu, bet arī visu valsts diplomātisko dienestu, jo «neprasmīgi un neveikli cenšas pārskatīt Otrā pasaules kara rezultātus un PSRS kā karā uzvarējušās puses lomu». Intervijā televīzijas kanālam Rossija 24 G. Karasins uzsvēris, ka G. Shetina ņirgājas par vēsturiskiem faktiem, kas saistīti ar miljoniem cilvēku nāvi un ciešanām, un tas ir nepieņemami.

Polijas ministram atgādināti arī viņa nesenie izteikumi par to, ka Aušvicas koncentrācijas nometni 1945. gada 27. janvārī atbrīvojuši nevis krievu, bet ukraiņu karavīri. Jāatgādina, ka arī toreiz Maskavā reakcija bija ļoti asa, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nosauca sava poļu kolēģa izteikumus par «zaimojošiem un ciniskiem», bet ministrija izplatīja īpašu paziņojumu, sūdzoties par vēstures pārrakstīšanas mēģinājumiem. AP atgādina, ka G. Shetina vēlāk bijis spiests precizēt savus izteikumus, stāstot, ka tieši ukraiņu tankisti no Pirmās Ukrainas frontes bijuši tie, kuri izgāzuši koncentrācijas nometnes vārtus. Uz Krievijas ārlietu ministrijas aizrādījumu, ka Pirmajā Ukrainas frontē Sarkanās armijas sastāvā karojuši ne tikai ukraiņi, bet arī krievi, tatāri, čečeni un citu tautību cilvēki, G. Shetina reaģēja ar vēl vienu skaidrojumu, ka tieši to arī domājis, liekot saprast, ka vēlējies norādīt – Sarkanajā armijā, kas sagrāva nacistiskās Vācijas armiju, nav karojuši tikai krievi, kā to mūsdienās nereti var noprast no Maskavas izteikumiem.

R. Imielskis atgādina, ka Krievija bijusi ļoti aizvainota par to, ka prezidentam Vladimiram Putinam nav nosūtīts personīgs ielūgums uz piemiņas pasākumiem, kas rīkoti par godu Aušvicas atbrīvošanas gadadienai. Lai gan oficiāli Polijas puse skaidrojusi, ka šāds ielūgums nav sūtīts nevienas valsts līderim un katras valsts ziņā bijis, cik augsta līmeņa delegāciju sūtīt uz Aušvicu, BBC vēstījis, ka poļi apzināti izvēlējušies šādu taktiku, zinot, ka V. Putina ambīcijas neļaus viņam ierasties bez speciāla ielūguma. R. Imielskis norāda, ka tieši Aušvicas piemiņas pasākuma laikā B. Komorovskis apspriedis ideju par 8. maija ceremoniju Gdaņskā ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu, Vācijas prezidentu Joahimu Gauku un vairākiem citiem ES valstu līderiem. «Ja nebūtu Krievijas agresijas Ukrainā, nozīmīgākie Eiropas un arī citu valstu līderi droši vien 9. maijā stāvētu blakus Putinam Maskavā. Taču tagad es to nespēju iedomāties,» raksta Gazeta Wyborcza atbildīgais redaktors.

Krievijas mediji tikmēr uzsvaru liek uz B. Komorovska izteikumu intervijā radiostacijai TOK – Polijas prezidents sacījis, ka «nevēlas sabojāt krieviem viņu militārās uzvaras svētkus». B. Komorovskis stāstījis, ka jau sen bijusi ideja Gdaņskā sarīkot zinātnisku konferenci par Otrā pasaules kara rezultātiem, kurā piedalītos gan vēsturnieki, gan Eiropas politiķi. RIA Novosti diezgan gandarīti jau raksta, ka tas varētu nozīmēt, ka 8. maijā paredzēta tikai konference, bet nekādi plašāki pasākumi, uz kuriem pulcētos ES līderi un kas varētu aizēnot 9. maija svinības Maskavā, Polijā nenotiks.

Jāpiebilst, ka pagaidām ielūgumu 9. maijā ierasties Maskavā pieņēmuši 22 valstu vadītāji, to skaitā Ziemeļkorejas līderis Kim Čen Uns. Lielākā daļa Eiropas valstu vadītāju turpina ieturēt pauzi, un interesanti, ka vēl vakar publicētā ziņā interneta vietnē EurActiv, atsaucoties uz Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča sacīto, bija norādīts, ka Latvijas prezidents Andris Bērziņš vēl neesot izlēmis, vai pieņemt ielūgumu, un cerot, ka ES valstis izstrādās kopīgu nostāju. Patiesībā jau pagājušonedēļ tika paziņots, ka A. Bērziņš 9. maijā uz Maskavu nebrauks.