Grieķijas premjers Aleksis Ciprs un finanšu ministrs Janis Varufakis vakar turpinājuši savu turneju pa Eiropas valstu galvaspilsētām, cerot rast kompromisu parādu jautājumā. Pašlaik Grieķija vairs neuzstāj, ka 315 miljardu eiro parādu varētu nemaksāt, taču meklē ceļus tā pārstrukturizēšanai, lai naudu varētu atdot vēlāk, kad valsts ekonomika būs atguvusies. Šodien paredzētas A. Cipra sarunas ar Eiropas Komisijas vadītāju Žanu Klodu Junkeru, taču pagaidām uz jaunajiem Atēnu priekšlikumiem atbildi nav sniegusi Vācija.
Reuters vēsta, ka piepildījušās to politologu prognozes, kuri paredzējuši – pēc uzvaras vēlēšanās un nokļūšanas pie varas radikāli kreiso spēku apvienības SYRIZA līdera A. Cipra un viņa domubiedru tonis mainīsies, un kareivīgo, ultimātu stila retoriku nomainīs konstruktīvi piedāvājumi. «Grieķijas jaunā valdība ir atteikusies no prasības norakstīt parādus, tā vietā rosinot tos restrukturizēt,» raksta Reuters. Šādu priekšlikumu izteicis J. Varufakis, kurš vizītes laikā Londonā ticies ne tikai ar savu Lielbritānijas kolēģi Džordžu Osbornu, bet arī vairāk nekā 100 Grieķijas privātajiem kreditoriem, kuriem apliecinājis, ka viņu nauda esot drošībā. Kā norāda Reuters, šis priekšlikums, kas ietver arī solījumu reformēt Grieķijas ekonomiku, ir asā kontrastā ar vēl pagājušajā nedēļā izskanējušajiem valdības solījumiem pilnībā atteikties no taupības politikas.
«Saviem partneriem mēs stāstām, ka esam gatavi veidot budžetu ar pārpalikumu, vienlaikus veicot reformas. Mēs aicinām – palīdziet mums reformēt valsti, dodiet zināmu fiskālo telpu, lai tas būtu izdarāms, jo pretējā gadījumā mēs turpināsim smakt un reformētas Grieķijas vietā būs deformēta Grieķija,» finanšu ministrs sacījis vakar Financial Times publicētajā intervijā. No viņa izteikumiem izriet, ka SYRIZA valdība budžeta sabalansēšanas dēļ ir gatava atteikties no daļas populistisko solījumu, kas vēlētājiem doti priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Taču SYRIZA nav atteikusies no galvenā principa – runāt ar pašiem kreditoriem, nevis tā saukto starptautisko aizdevēju troiku (Starptautiskais valūtas fonds, Eiropas Centrālā banka, Eiropas Savienība), kas uzrauga aizdevuma programmu. Vācu radiostacija Deutsche Welle norāda, ka šis solis kategoriski neapmierina Vāciju, kas uzskata – ja reiz Grieķija aizdevumu saņēma ar troikas starpniecību, tai jāturpina pildīt visi nosacījumi. «Vācijas valdība neredz nevienu iemeslu, lai atteiktos no šī mehānisma,» sacījis Vācijas Finanšu ministrijas pārstāvis Kristians Vircs.
Interesanti, ka Berlīne nav to galvaspilsētu skaitā, kuras beidzamajās dienās apmeklējuši un vēl plāno apmeklēt A. Ciprs un J. Varufakis. Priekšvēlēšanu gaisotnē jaunie Grieķijas valstsvīri sarunājuši daudz ko aizskarošu, kas Eiroparlamenta priekšsēdētājam Martinam Šulcam pat licis aicināt pārtraukt A. Cipru izsmiet un lamāt Vāciju un tās kancleri Angelu Merkeli. Tagad grieķi acīmredzot cer uz to, ka par kompromisu vienosies ar citu lielo ES valstu pārstāvjiem, kuru uzdevums pēc tam būs par tā nepieciešamību pārliecināt Vāciju. Reuters atgādina, ka līdz šim Vācija iebildusi pret jebkādu aizdevuma nosacījumu mīkstināšanu.
Dzirdīgās ausis grieķi cer atrast Parīzē, kur jau pabijis J. Varufakis, un Romā, kur vakar ieradās A. Ciprs. Deutsche Welle vēsta, ka zināmā mērā šīs cerības ir attaisnojušās. Piemēram, Francijas finanšu ministrs Mišels Sapēns paziņojis, ka Atēnas nevar cerēt uz parādu norakstīšanu, taču citi risinājumi, to skaitā parādu atmaksas termiņa pagarināšana, ir apspriešanas vērti. Savukārt Itālijas valdības vadītājs Mateo Renci vēl pirms tikšanās ar A. Cipru intervijā radiostacijai RTL paziņojis: «Pēc manām domām, ir jāraida skaidrs signāls – diskutējot par ekonomisko politiku, mēs akcentus vēlamiem pārcelt no taupības uz izaugsmi un investīcijām. Mums jāmaina ekonomiskā politika Eiropas līmenī – ne tikai Grieķijā vai kādā citā valstī.» Tas ir tieši tas pats, ko beidzamo dienu laikā atkal un atkal atkārto A. Ciprs, norādot, ka krīze ir ne tikai Grieķijā, bet visā Eiropā, tāpēc tai jāpieņem drosmīgi lēmumi, lai atjaunotu ekonomisko izaugsmi. Pēc premjera domām, Grieķijas gadījumā tas nozīmē taupības grožu atslābināšanu un parādu atdošanas termiņa pagarināšanu līdz brīdim, kad Grieķijas ekonomika būs atguvusies.
Lai panāktu vienošanos, daudz laika nav atlicis. Līdzšinējās starptautiskā aizdevuma programmas beigu termiņš ir 28. februāris. Ja tobrīd vienošanās par parādu atmaksu nebūs panākta, Eiropas Centrālā banka principā var pārtraukt skaidras naudas piegādes Grieķijas bankām, raksta Reuters, piebilstot, ka praksē tas diez vai notiks, un pat sliktākajā gadījumā tiks atrasti citi banku finansēšanas mehānismi. Tiesa, starptautiskajā tirgū aizņemties naudu Grieķija joprojām nevar, turklāt martā tai jādzēš iepriekšējās parādzīmes par ievērojamām summām. Pat ja līdzekļu valsts kasē tam pietiks, vēlāk, pavasarī valsti var gaidīt nopietnas problēmas. Uz to vērsis uzmanību arī Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns, kurš mudinājis gan Grieķiju, gan ES valstis nepieļaut haosu. «Ir skaidrs, ka strīds starp Grieķiju un eiro zonu ātri vien kļūst par lielāko apdraudējumu globālajai ekonomikai. Es aicināju Grieķijas finanšu ministru rīkoties atbildīgi, taču arī eiro zonai ir būtiski izstrādāt ekonomiskās izaugsmes un bezdarba līmeņa samazināšanas plānus,» viņa teikto citē AFP.