Krimas tatāri protestē pret Staļina, Rūzvelta un Čērčila pieminekļa uzstādīšanu

Krimas tatāru nacionālā kustība protestē pret Krievijas varasiestāžu ieceri Jaltā 5.februārī uzstādīt pieminekli Josifam Staļinam, Franklinam Rūzveltam un Vinstonam Čērčilam, pirmdien vēsta tīmekļa medijs "Krim.Reaļii".

Pieminekļa uzstādīšana ir zīme staļinisma atdzimšanai, kas var radīt "vēl lielāku šķelšanos Krimas sabiedrībā", teikts kustības paziņojumā.

Ja Krievijas Federācijas vadība tiešām nosoda "Staļina režīma noziegumu praksi pret veselām tautām" un norobežojas no šī noziedzīgā mantojuma, tai ir jāaptur šis "Krimas varasiestāžu amorālais lēmums".

Dokuments nosūtīts Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, Valsts domes vadībai un Krievijas Ģenerālprokuratūrai.

Krievijas okupētās Krimas neleģitīmā valdība plāno par godu Jaltas konferences 70.gadadienai uzstādīt tēlnieka Zuraba Cereteli skulptūru, kurā attēloti Otrajā pasaules karā pret Vāciju karojušo trīs valstu līderi.

1944.gadā asiņainais padomju tirāns Staļins no Krimas uz Vidusāziju deportēja teju pilnīgi visus Krimas tatārus - aptuveni 200 000 cilvēku. Tūkstošiem deportēto gāja bojā bada un slimību rezultātā. Krimas tatāri 1944.gada deportācijas uzskata par genocīdu.

Krievija pērn februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.

Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez atšķirības zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par "zaļajiem cilvēciņiem". Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlāk atzina, ka Krimas notikumos piedalījušies Krievijas karavīri.

Medijos bieži parādās ziņas par represijām, kuras pret Krimas tatāriem sākušas okupācijas varasiestādes.