Obamas plāns par drošības uzlabošanu lidmašīnās saņem kritiku

Pēc neveiksmīgā mēģinājuma uzspridzināt ASV pasažieru lidmašīnu ASV prezidents Baraks Obama izdevis rīkojumu palielināt lidmašīnās izvietoto gaisa drošības uzraugu skaitu, taču nav vienprātības, vai vairākus gadu desmitus senā programma nes gaidītos rezultātus.

Kopš Nigērijā dzimušais Umars Faruks Abdulmutallabs pērnā gada 25.decembrī mēģināja uzspridzināt lidmašīnu, kas bija devusies ceļā uz Detroitu, Obama solījis palielināt bruņoto amatpersonu skaitu ASV lidojumos.

Tomēr fakti liecina, ka tas nepalīdz novērst teroristu uzbrukumus.

Federālo Gaisa uzraugu dienests visaktīvāko darbību izvērsa pēc traģiskajiem 2001.gada 11.septembra teroraktiem, kad dienestā vēlējās iestāties 200 000 cilvēku. Taču programma pastāv jau kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem.

Tā tika dibināta kādreizējā prezidenta Džona Kenedija laikā. Palielinoties lidmašīnu nolaupīšanas mēģinājumu biežumam, tās darbība tika izvērsta.

Savukārt kad lidostās tika uzlabota drošības kontrole un ieviesti metāla detektori, programmas apmēri tika atkal samazināti.

2001.gada septembrī "aktīvi strādāja mazāk nekā 50 federālie uzraugi, kuru uzdevums bija pamanīt, novērst un sakaut teroristus uz lidmašīnas klāja," norādīja Transporta drošības administrācijas (TSA) pārstāvis Nelsons Minerlijs.

Pēc postošajiem 11.septembra teroraktiem, kas prasīja gandrīz 3000 cilvēku dzīvības, uzraugu skaits atkal tika ievērojami palielināts. Tomēr viņu precīzais skaits netiek atklāts.

Pēc TSA aplēsēm, uzraugu skaits varētu sasniegt vairākus tūkstošus. Saskaņā ar dažādiem informācijas avotiem, ASV lidmašīnās izvietoti aptuveni 4000 šīs profesijas pārstāvju.

Programmai piešķirts 860 miljonu dolāru (420,54 miljonu latu) liels budžets.

Topošajiem uzraugiem jāiziet divu nedēļu treniņprogramma, kuras laikā jāapgūst, kā atpazīt neparastu uzvedību, arestēt aizdomās turamo un kā šaut, kad lidmašīna jau atrodas gaisā, atklāja drošības uzņēmuma "SCG International" prezidents Maiks Rušs. Arī viņa pārstāvētais uzņēmums piedalījies uzraugu apmācīšanā.

Tomēr maršaliem reti kad ir iespēja likt lietā iegūtās prasmes. Visbiežāk viņiem nākas savaldīt iereibušus pasažierus.

"Ziemassvētku dienas notikumu cēlonis nav saistīts ar maršalu programmu, bet gan ar iepriekšējo drošības pārbaužu nepilnībām," norādīja Rušs.