Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Francijas vēstnieks Stefans Viskonti.
– Vispirms atļaujiet man izteikt līdzjūtību un solidaritāti Francijas tautai un žurnālistu kopienai. Kādus secinājumus, mācības jau šobrīd var izteikt sakarā ar traģiskajiem notikumiem Parīzē aizpagājušajā nedēļā?
– Kopš šiem traģiskiem notikumiem ir aizritējušas divas nedēļas. Pēc pirmajām emocijām, kas bija apstulbums, skumjas un sašutums, tagad dominē vienotības sajūta un apņēmība. Šī vienotība spilgti izpaudās pēc solidaritātes gājiena Parīzē un visā Francijā 11. janvārī.
Visus frančus aizkustināja līdzjūtības un solidaritātes apliecinājumi, ko izteica citas tautas un partnervalstu vadītāji. Ap piecdesmit valstu līderi bija ieradušies, lai plecu pie pleca ar frančiem piedalītos gājienā Parīzes ielās. Arī Latvijas premjerministre Laimdota Straujumas kundze piedalījās, un manas valsts valdība ārkārtīgi augstu novērtēja šo draudzības zīmi.
Un kas mums būtu jādara šodien?
Ir skaidrs, ka nepieciešams pieņemt virkni pasākumu, lai nepieļautu, ka šādi notikumi atkārtotos Francijā vai kādā citā Eiropas valstī. Draudi joprojām ir, nevajag pievērt acis. Mēs esam uzsākuši darbu ar mūsu Eiropas partneriem.
Pirmā ES tikšanās iekšlietu ministru līmenī notika 11. janvārī Parīzē, kurā piedalījās arī Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Tajā tika diskutēts par visaktuālākajiem sadarbības jautājumiem. Par laimi, pagājušajā nedēļā drošības dienestiem izdevās novērst ieplānotu līdzīga veida terora aktu Beļģijā. Tas bija iespējams, apmainoties ar informāciju un sadarbojoties vairāku valstu attiecīgajiem dienestiem.
Janvāra beigās Rīgā notiks Eiropas Savienības valstu tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas tikšanās, lai konkrēti virzītu uz priekšu visu Eiropas pilsoņu drošības veicināšanu.
Šādas tikšanās vienmēr ir svarīgas, bet, ņemot vērā šodienas apstākļus, tai būs vēl lielāka nozīme un ietekme. Ieplānoti arī citi pasākumi, lai nostiprinātu mūsu pretterorisma struktūras.
Kad mēs runājam par terorismu, ir svarīgi izvairīties no terminu jaukšanas.
Francijā musulmaņi dzīvo desmitiem gadu, ļoti ilgu laiku. Tie ir mūsu līdzpilsoņi, franči ar tām pašām tiesībām un tiem pašiem pienākumiem, un arī daudzi no viņiem bija Parīzes ielās 11. janvārī, lai protestētu pret fundamentālismu un paustu savu piesaisti vērtībām, kas veido Francijas Republikas pamatus.
Liela daļa Francijas musulmaņu piedalījās janvāra protesta pasākumos pret terorismu. Nevar saistīt tik lielu kopienu ar tiem nedaudzajiem teroristiem, kas islāma vārdā īsteno šaušalīgus noziegumus.
– Es piedalījos diskusijā LTV7, kurā viens no dalībniekiem izteica viedokli: Parīzes terora akti liecina, ka integrācija ir pilnīgi izgāzusies. Aizrādīju, ka viens no nogalinātajiem policistiem, kas mēģināja apturēt teroristus, bija arābu izcelsmes.
– Pilnīgi pareizi.
– Savukārt imigrants no Mali Lasans Batili, kurš teroristu uzbrukuma laikā košera preču veikalam Parīzē palīdzēja cilvēkiem paslēpties, tika apbalvots ar Goda leģiona ordeni...
– ...un viņam 15. janvārī tika arī piešķirta Francijas pilsonība.
– Faktiski arī starp tiem, kas pretdarbojas teroristiem, daudzi ir saistīti ar islāmu.
– Tāpēc, vērtējot integrācijas politiku, es neieteiktu lietot apgalvojumus par pilnīgu izgāšanos. Es neesmu vienisprātis ar tiem, kas to uzskata par izgāšanos. Protams, mēs saskaramies ar izaicinājumiem un kulturālām grūtībām, bet integrācija à la française darbojas labi vairākumā gadījumu attiecīgajā populācijas daļā.
Ārzemju izcelsmes franči, ticiet man, ar drosmi, visu sirdi un kopējo interešu izjūtu dod iegudījumu tādas Francijas veiksmē, kuru daudzi apskauž. Tā tas ir, piemēram, slimnīcu struktūrās, mazumtirdzniecībā, būvniecībā….
Pārliecinošs vairākums respektē Francijas likumus un vērtības. Viņu lielum lielais vairākums ir lojāli, bet ir nedaudzi, kas neatrod savu vietu Francijas sabiedrībā. Tie, kuri radikalizējas un pieņem lēmumu pamest savas ģimenes, lai dotos uz Sīriju, pievienoties džihādistiem, ir margināli gadījumi.
Kā 15. janvārī uzsvēra Francijas prezidents Fransuā Olands, pasaulē tieši islāmticīgie visvairāk cieš no terorisma. Skaitliski terorisma upuru ir vairāk nevis starp eiropiešiem, bet starpa islāmticīgajiem. Es nepiekrītu tiem, kas saka, ka integrācijas politika ir izgāzusies.
– Ko jūs atbildēsiet tiem Latvijā, kas uzskata, ka tā ir Francijas problēma. Latvija nepiedalās karadarbībā pret Islāma valsti, tāpēc mēs neesam apdraudēti.
– Protams, Francijas vēsture ir lielvaras vēsture. Francija palīdz un uzņemas atbildību par drošību daudzās vietās pasaulē. Francija ir ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle. Tās ir gan tiesības, gan arī liela atbildība. Mums ir lielākā armija ES, kuras virspavēlnieks ir Francijas prezidents. Šobrīd astoņi līdz desmit tūkstoši Francijas karavīru pilda dažādus uzdevumus visā pasaulē. Latvijai nav šādas vēsturiskas pieredzes. Latvijai nav tik daudz resursu tik liela mēroga militārajām operācijām. Taču ES un NATO ietvaros Latvijas karavīri veiksmīgi darbojas kopīgi ar Francijas karavīriem. Latvijas karavīri piedalījās misijās Mali, Centrālāfrikā un citur. Latvija piedalās gan kopējās militārās operācijās, gan kopējās štābu konsultācijās. Tas ir ļoti svarīgi, un mēs to augstu vērtējam.
– Latvija šogad ir prezidējošā ES valsts. Kuri no prezidentūras dienaskārtībā iekļautajiem jautājumiem Francijai ir īpaši svarīgi?
– Mēs pilnībā atbalstām Latvijas noteiktās prioritātes. Nav pareizi teikt, ka prezidējošā valsts tikai uzņem viesus. Lielā mērā prezidentūras dienaskārtība ir tā, kuru nosaka prezidējošā valsts. Protams, dienaskārtību ietekmēs arī notikumi pasaulē. Pēc Parīzes terora aktiem jautājumi, kas attiecas uz drošību un solidaritāti, noteikti būs svarīgi dienaskārtības punkti. Pilsoņu aizsardzības jautājuma svarīguma pakāpe, salīdzinot ar citiem dienaskārtības jautājumiem, palielināsies. Tāpēc ministru sanāksmei, kas janvārī notiks Rīgā, tiks pievērsta ļoti liela uzmanība, turklāt ne tikai Eiropas, bet visas pasaules mērogā.
Savukārt, risinot ekonomiskus un sociālus jautājumus, mums ir jāveicina ekonomikas izaugsme un jāuzlabo iedzīvotāju sociālā drošība. Vairākās ES valstīs šis jautājums nav viegls. Svarīgs jautājums ir jauniešu bezdarbs. Lai ES brīnišķīgā ideja veiksmīgi attīstītos, ir jāpārliecina visi, ka Eiropas Savienība ir vajadzīga un tās loma ir būtiska, ka tā visiem ir izdevīga. Ja tas netiks darīts, tad pieaugs populisma ietekme. Francijā to jau var redzēt. Svarīgs jautājums ir Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera 315 miljardu eiro lielais investīciju plāns, kura sagatavošanas darbi notiks šāgada pirmajā pusgadā. Protams, ļoti svarīgs ir Austrumu partnerības samits, kas maijā notiks Rīgā un uz kuru ieradīsies visu ES valstu vadītāji. Kaimiņu attiecību politikai Eiropas dienvidos arī ir ļoti daudz izaicinājumu. Latvijai un Rīgai tiks pievērsta visas pasaules uzmanība. Prezidentūra un Austrumu partnerības samits veicinās Latvijas starptautisko atpazīstamību. Visi šie jautājumi Francijai ir ļoti svarīgi.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šīsdienas NRA.