Kā jau prognozēts, beidzamo dienu kaujas Austrumukrainā liegušas Eiropas Savienības valstu ārlietu ministriem nopietni apsvērt jautājumu par Krievijai noteikto sankciju mīkstināšanu. Briselē notikušajā sanāksmē esot bijusi vienprātība, ka pašlaik nav īstais brīdis šādai rīcībai. Krievijas amatpersonas lēmumu nodēvējušas par «nedraudzīgu», bet sankcijas par «amorālām».
Tajā pašā laikā kādu cerīgu signālu no Briseles Kremlis tomēr saņēmis. Gan ES augstā pārstāve ārlietu un drošības jautājumos Federika Mogerīni, gan Spānijas ārlietu ministrs Žozē Manuels Garsija Margaljo rosinājuši stingri nodalīt tās sankcijas, kas pret Krieviju tika ieviestas pēc Krimas aneksijas, no tām, ar kurām Brisele reaģēja uz situācijas destabilizēšanu Austrumukrainā. Faktiski tas nozīmē, ka Minskas vienošanos izpildes gadījumā (tās attiecas uz situāciju Austrumukrainā) var tikt atceltas pašas sāpīgākās Maskavai noteiktās sankcijas un par Krimas sagrābšanu tā paliks faktiski nesodīta.
Kremļa draudzene
Vēl pirms pirmdienas ministru tikšanās mediju rīcībā nonāca F. Mogerīni sagatavots un dalībvalstīm izsūtīts konfidenciāls dokuments, kas faktiski aicināja uz samierināšanos un attiecību atjaunošanu ar Maskavu. Ārlietu ministriem tika atgādināts par to, cik svarīga ir Krievijas līdzdalība Sīrijas un Irākas krīžu risināšanā, Irānas kodolprogrammas apstādināšanā, cīņā pret teroristisko organizāciju Islāma valsts. Daļa mediju (gan rietumvalstīs, gan Krievijā) šos priekšlikumus traktēja kā F. Mogerīni vēlmi mīkstināt sankcijas.
Nekavējoties tika atgādināts, ka pagājušā gada jūlijā, Itālijai uzņemoties ES prezidējošās valsts funkcijas, toreizējā šīs valsts ārlietu ministre F. Mogerīni vienā no pirmajām vizītēm devās uz Maskavu, bet pēc tam solīja, ka Itālija savas prezidentūras laikā sekmēs ES un Krievijas samierināšanos. Vēlāk, parādoties minējumiem, ka tieši F. Mogerīni (kuras pieredze ārlietās ir niecīga) varētu aizstāt Ketrīnu Eštoni jaunajā Eiropas Komisijas sastāvā, viņa savos izteikumos kļuva piesardzīgāka, un Baltijas valstis un Polija, kas sākotnēji stingri iebilda pret viņas kandidatūru, tika pierunātas to nebloķēt. Rudenī F. Mogerīni šo uzticību šķietami attaisnoja, paziņojot, ka ES vairs neuzskata Krieviju par savu stratēģisko partneri. Taču nu, cik saprotams, augstā pārstāve ārlietu jautājumos atminējusies par savu personīgo nostāju, kurai ir plašs atbalsts Itālijas politiskajās un biznesa aprindās, – ar Krieviju nepieciešams sadarboties un lieki to aizvainot nevajag.
Nav īstais brīdis
Tomēr pēc ministru sanāksmes pašai F. Mogerīni nācies atzīt, ka beidzamo nedēļu laikā situācija Austrumukrainā, kur pagājušā gada nogalē pamiers lielākoties tika ievērots, ir dramatiski pasliktinājusies. Tā kā ES uzskata, ka Krievija ne tikai spēj ietekmēt, bet arī ietekmē Austrumukrainas separātisko kaujinieku rīcību un sniedz viņiem atbalstu, ministri uzskatījuši, ka šādos apstākļos ne par kādu sankciju mīkstināšanu un stratēģisku partnerattiecību ar Krieviju apspriešanu nav iespējams runāt.
Visatklātāk par situāciju izteicies Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs, kurš sacījis, ka Maskava izmantojusi neseno uguns pārtraukšanu, lai radītu apstākļus vēl lielākai destabilizācijai un haosam Austrumukrainā. «Pat pamiers tika izmantots separātistu un teroristu grupu apgādei, kas arī ir galvenais iemesls kaujām Doņeckas lidostā,» viņa teikto citē AP. Līdzīga nostāja bijusi citiem ministriem. «Ņemot vērā pašreizējos notikumus Ukrainas austrumdaļā, neviens nedomā par sankciju atvieglināšanu,» teicis Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers. Viņa britu kolēģis Filips Hemonds piebildis, ka sankciju spiediens pret Krieviju jāturpina, kamēr šī valsts beidzot neizdarīs visu no sevis atkarīgo, lai Ukrainā iestātos miers. Pēc sanāksmes īpaši uzsvērts, ka šī bijusi tā reize, kad dažādu valstu pārstāvju vidū domstarpību nav bijis – pat Grieķijas, Ungārijas, Čehijas, Austrijas un Slovākijas (tās ir valstis, kas nav slēpušas vēlmi normalizēt attiecības ar Krieviju) ministri piekrituši, ka pašlaik sankcijām jāpaliek spēkā. Kā galvenais nosacījums to mīkstināšanai pašlaik minēta Minskas vienošanos ievērošana – tas nozīmē, ka Austrumukrainā jāiestājas ilgākam pamieram.
Amorālās sankcijas
Krievijas Ārlietu ministrija uz Briselē pieņemto lēmumu vakar reaģējusi ar paziņojumu, kurā uzsvērts – tas pierāda, ka ES nav gatava mainīt savu «nedraudzīgo attieksmi». Ministrija īpaši uzsvērusi, ka amatpersonas Briselē nespēj vai nevēlas objektīvi vērtēt Ukrainas varasiestāžu rīcību, raksta Reuters. Maskava uzskata, ka par beidzamo nedēļu eskalāciju ir atbildīga tieši Ukrainas puse, kas pēc spēku koncentrēšanas centusies atgūt objektus, ko iepriekš savā kontrolē bija pārņēmuši separātisti. Vēl asāk vakar, atklājot Krievijas Valsts domes pavasara sesiju, izteicies domes spīkers Sergejs Nariškins. Viņš paziņojis, ka Ukraina plāno jaunu uzbrukumu Donbasam un šajā situācijā «sankcijas pret Krieviju, kas turpina darboties, pārkāpjot visus starptautisko tiesību pamata principus un normas, ir vēl amorālākas». S. Nariškins sūdzējies par Eiropā realizēto mērķtiecīgo antikrievisko kursu, kura dēļ ES valstis «mēnešiem ilgi upurē pašu ekonomiku un melo saviem pilsoņiem», vēsta RIA Novosti.
Tagad Krievijai atliek gaidīt martā paredzēto ES līderu tikšanos, kurā par sankciju pagarināšanu vai izmaiņām to režīmā nāksies spriest neatkarīgi no situācijas Austrumukrainā. Jāatgādina, ka pirmās sankcijas pret Krieviju tika noteiktas pērnā gada martā un to darbības termiņš ir viens gads. Krievija cer uz saviem potenciālajiem sabiedrotajiem, kuri uzsvaru varētu likt uz ilgtermiņa stratēģisko attiecību nepieciešamību. Jau pēc ES ministru sanāksmes par to, piemēram, izteicies Čehijas ārlietu ministrs Ļubomirs Zaoraleks. Viņš norādījis, ka ir sfēras, kurās ES pati ir ieinteresēta sadarboties ar Krieviju, pieminot ne tikai F. Mogerīni nosauktās problēmas, bet arī, piemēram, gatavošanos Parīzes starptautiskajai konferencei par globālajām klimata izmaiņām. Savukārt Austrijas ārlietu ministrs Sebastians Kurcs mudinājis ES izstrādāt stratēģiju, lai ilgtermiņā Krievija kļūtu par partneri, nevis pretinieku – tiesa, kā tas iespējams situācijā, kad šī valsts neslēpti agresīvi rīkojas attiecībā pret kaimiņvalsti, viņš nav skaidrojis.
Savukārt L. Linkevičs jau pēc atgriešanās no Briseles Lietuvas Seimā komentējis minējumus, ka ES varētu aizmirst par Krimas likteni, ja Krievija piekāpsies Austrumukrainas jautājumā. L. Linkevičs paudis neticību, ka ES varētu atzīt Krimas aneksiju. «Es nedomāju, kas tas varētu notikt. Mēs iepriekš vairākkārt esam teikuši, ka nekad neatzīsim Krimas okupāciju un aneksiju. Es ticu, ka mēs [Eiropas Savienība] godājam savus paziņojumus un vārdus,» viņa teikto citējusi ELTA.