Neraugoties uz Krievijas Centrālās bankas pūliņiem, paaugstinot aizdevumu procenta likmi, arī vakar rublis turpināja zaudēt vērtību attiecībā pret citām valūtām. Speciālistiem ir skaidrs, ka rubļa krišana ir saistīta ar veselu apstākļu kompleksu – sākot ar naftas cenu pazemināšanos, turpinot ar sankcijām, kas noteiktas pret Krieviju, un beidzot ar investoru intereses zudumu un valūtas spekulantu rosīšanos.
Taču, kamēr ekonomistu viedokļi par to, kas darāms, lai stabilizētu rubli, atšķiras, iedzīvotāji aizvien biežāk runā par 1998. gada krīzes atkārtošanos un pamazām tiek radināti pie tā, ka veikalos cenas norādītas «nosacītajās vienībās» – dolāros vai eiro. Savukārt medijos klīst baumas, ka bankas apstādinot iedzīvotāju kreditēšanu un valūtas apmaiņu, bet nākamā gada pirmajā ceturksnī daļa banku bankrotēs.
Melnā pirmdiena un otrdiena
«Situācijā, kurā Centrālā banka ļauj valūtai dienā zaudēt 10% savas vērtības, ir pilnīgi skaidrs, ka regulators ir zaudējis kontroli pār procesu. Tagad viņiem nāksies vai nu veikt nopietnu intervenci, vai vēlreiz celt procentu likmi,» vakar sarunā ar The Wall Street Journal sacījis Standard Bank In London speciālists Timotijs Ešs. Pēc melnās pirmdienas, kad rubļa vērtība attiecībā pret dolāru un eiro nokritās par vairāk nekā 10%, Centrālā banka paziņoja par būtisku nozīmīgākās aizdevumu likmes palielināšanu – no 10,5 līdz 17%. Šāda soļa mērķis pēc bankas vadītājas Elviras Nabiuļļinas sacītā bija attīrīt tirgu no spekulantiem, taču rezultātus bija iespējams baudīt vien pāris stundas. Jau pēcpusdienā rublis atkal atradās brīvajā kritienā, un, lai gan valūtu kursi dažādās apmaiņas vietās atšķīrās, Gazeta.ru ar ironisku nožēlu rakstīja, ka pārvarēta vēl viena vēsturiska robeža – vairākos valūtas punktos, lai iegādātos vienu eiro, jau bijis jāmaksā vairāk par 100 rubļiem. Pēcpusdienā Krievijas valūtas vērtība mazliet pieauga, taču arī vakardienu diezgan droši iespējams nodēvēt par melno.
Vakar uz sēdi bija plānojusi pulcēties Krievijas valdība, kurai, ņemot vērā iedzīvotāju neapmierinātību, iespējams, nāksies atrast kādu vainīgo – nav izslēgts, ka E. Nabiuļļina savu amatu zaudēs. Par labu viņai noteikti nenāca vakardienas izteikumi, ka Krievijas iedzīvotājiem «jāiemācās dzīvot savā rubļa zonā» – interneta krievu segmentā bankas vadītāju asi kritizēta par augstprātību, bet vairāki Valsts domes deputāti viņu pat nosaukuši par nodevēju. Tāpat tīmeklī baumo, ka rubļa kritienā netieši vainojama kompānija Rosņeftj. Tā vienojusies par ievērojama kredīta saņemšanu, bet citi tirgus dalībnieki, bažījoties, ka šī nauda tiks izmantota ārzemju valūtas uzpirkšanai, veikuši apsteidzošo manevru, izraisot paniku tirgos.
Rublis svarīgāks par izaugsmi
Centrālās bankas lēmums par likmju paaugstināšanu simbolizē to, ka ekonomiskajai izaugsmei nācies kapitulēt, lai būtu iespējams saglabāt finanšu sistēmu – sarunā ar Bloomberg norādījis Ņujorkas investīciju kompānijas Firebird Management LLC vadītājs Jans Hāgs. J. Hāgs uzsvēris, ka lēmums par procentu likmju paaugstināšanu bijis, lai arī smags un, šķiet, novēlots, taču vismaz teorētiski pareizs. Citiem vārdiem sakot, bankas vadībai no diviem ļaunumiem nācies izvēlēties mazāko. Līdzīgu viedokli The Wall Street Journal paudusi BK Asset Manageent analītiķe Ketija Linna, kura bankas rīcību apzīmējusi ar vārdu «izmisīga». «Tas ir ārkārtas paņēmiens, kādu attīstības valstu centrālās bankas arī iepriekš izmantojušas, lai atbalstītu nacionālās valūtas un izspiestu no tirgus spekulantus,» viņa uzskata.
Taču vakardienas notikumi valūtas biržās skaidri apliecinājuši, ka ar bankas izvēlētajiem instrumentiem var nepietikt, turklāt beidzamo mēnešu laikā Centrālā banka izcēlusies ar ļoti nekonsekventu rīcību. The Guardian piebilst, ka notiekošais Krievijā atstāj negatīvu iespaidu uz visas pasaules ekonomiku – par to liecina vakardienas svārstības Āzijas, Eiropas un Ziemeļamerikas finanšu tirgos. The Daily Telegraph uzsver, ka pagaidām Krievijā, atšķirībā no 1998. gada augusta, kad sākās līdzīga panika, nav defolta draudu, turklāt vājais rublis aizsargā budžetu. Tomēr nevar aizmirst, ka Krievijas valūtas rezerves nav neizsmeļamas, turklāt šīs valsts iestādēm un uzņēmumiem nāksies tērēt aizvien vairāk rubļu, lai atdotu dolāros un eiro ņemtos kredītus.
Krievijas uzņēmējdarbības ombudsmens Boriss Titovs uzsvēris, ka glābt rubli, bet tajā pašā laikā apdraudēt visas ekonomikas attīstību nav pareizākais risinājums. «Ražošana šādos apstākļos ir zem lielas jautājuma zīmes,» B. Titovs sacījis, uzstājoties radiostacijā Kommersant FM. Viņš skaidrojis, ka bankas procentu likmju paaugstināšana nozīmē, ka jebkuram uzņēmējam jārēķinās ar papildu izdevumiem 20% apjomā no projekta kopējās summas – šādā veidā produkcija, kas ražota Krievijā, vienkārši nav konkurētspējīga.
Samazināsies Latvijas eksporta iespējas
Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds sarunā ar LETA norādījis, ka pašlaik vēl nav skaidrs, vai rubļa vērtība sasniegusi zemāko atzīmi. Viņš uzsver, ka rubļa vērtības samazināšanās ietekme uz preču eksportu no Latvijas uz Krieviju būs negatīva un būtiska, daudz nopietnāka nekā augustā Krievijas noteikto sankciju ietekme uz pārtikas preču eksportu. Vienlaikus ietekme uz Latvijas tranzīta sektoru varētu nebūt tik nopietna vai atsevišķiem kravu veidiem pat pozitīva, jo Latvija pārsvarā apkalpo Krievijas eksportu, nevis importu, un skaidrs, ka pašreizējā situācijā Krievija centīsies pārdot ārvalstīs visu, par ko vien iespējams saņemt ieņēmumus valūtā. Netieši rubļa vērtības krituma negatīvā ietekme uz Latvijas eksportētājiem liek ar vēl lielāku piesardzību strādāt pie 2015. gada valsts budžeta. Protams, patēriņu Latvijā tuvākajā laikā pozitīvi ietekmēs degvielas cenu kritums, taču nākamā gada sākumā rubļa krituma negatīvā ietekme var būt lielāka par naftas cenu krituma pozitīvo ietekmi, un tādējādi šo abu faktoru kopējā ietekme uz ekonomikas izaugsmi var izrādīties tomēr negatīva, atzīmē A. Strazds.
«Kopumā notiekošais austrumu kaimiņvalstī kārtējo reizi apliecina, ka valūtas kursa politikas pēkšņa maiņa un devalvācija nav zāles, bet inde un draud ar valsts ekonomikas ievilkšanu finanšu haosā, kas negatīvi ietekmē gandrīz ikvienu iedzīvotāju,» rezumē ekonomists.
Krievu valodā iznākošie Latvijas mediji norādījuši, ka rubļa vērtības krišanās dēļ cietēji būs tie aptuveni 14 000 iedzīvotāju, kuri saņem pensijas no Krievijas. Valūtas kursa svārstību dēļ tās netiks indeksētas, un tagad šie ļaudis ik mēnesi saņems ievērojami mazāk eiro nekā līdz šim. Iespējams, ka Krievijas iedzīvotāju pirktspējas mazināšanās negatīvi atsauksies arī uz pierobežas uzņēmējiem, kuri kopš augusta, kad Maskava noteica ES ražotās pārtikas importa aizliegumu, pelnījuši uz tā dēvēto pārtikas tūristu rēķina.
