Neraugoties uz opozīcijas iebildēm, starptautisko aizdevēju skepsi un sabiedrības neapmierinātību, Grieķijas parlaments naktī uz pirmdienu pēc piecu dienu debatēm apstiprinājis nākamā gada budžetu. Tomēr valdošās koalīcijas uzvara bijusi tik nepārliecinoša, ka ir lielas šaubas, vai līdzšinējā valdība noturēsies ilgāk par nākamā gada februāri. Ja parlamentam neizdosies ievēlēt prezidentu (un pašlaik nekas neliecina, ka tā varētu notikt), jau nākamgad Grieķijā nāksies rīkot ārkārtas vēlēšanas, pēc kurām ir ļoti ticama valdības maiņa, pie varas nākot kreisajiem spēkiem.
Pāris minūtes pēc balsojuma, kurā budžeta projektu atbalstīja 155 no 300 Grieķijas parlamenta deputātiem (visi no viņiem – valdošajā koalīcijā pārstāvēto konservatīvās Jaunās demokrātijas un sociālistu PASOK deputāti), premjerministrs Antonis Samarass pateicies viņiem par balsojumu, lepni paziņojot, ka pirmo reizi vairāku desmitu gadu laikā Grieķijai ir sabalansēts budžets, vēsta Euronews. Proti, budžetā paredzēts, ka nākamgad Grieķijas iekšzemes kopprodukts pirmo reizi beidzamo sešu gadu laikā nevis samazināsies, bet pieaugs (par 2,9%), budžeta deficīts, pat ņemot vērā to, ka Grieķijai būs jāturpina atmaksāt parādus, nepārsniegs 0,2% no iekšzemes kopprodukta, bet ārējais parāds saglabāsies 317 miljardu eiro jeb 171% no iekšzemes kopprodukta līmenī. Valdošo partiju pārstāvji optimistiski paziņojuši, ka novērojama Grieķijas ekonomikas atlabšana un jau nākamā gada sākumā pēc vēl pāris miljardu eiro saņemšanas valsts varētu izstāties no starptautiskā aizdevuma programmas, kuras ietvaros tā kopš 2010. gada saņēmusi 240 miljardu eiro lielu aizdevumu.
Taču šīs optimistiskās prognozes un sajūsmināšanās par veiksmes stāstu ir tikai valdības traktējums, turklāt to ļoti skeptiski uzņēmuši savstarpēji nesamierināmi spēki – gan starptautiskie aizdevēji, gan Grieķijas kreisā opozīcija. Tiesa, katrs citu iemeslu dēļ. Aizdevēju troikai (Starptautiskajam valūtas fondam, Eiropas Centrālajai bankai un Eiropas Komisijai) radušās aizdomas, ka Grieķijas amatpersonas kārtējo reizi ķērušās pie statistikas datu piefrizēšanas, uzdodot vēlamo par patieso. Citiem vārdiem sakot, nedz Brisele, nedz citi aizdevēji netic, ka Grieķijas ekonomiskā situācija pēkšņi kļuvusi tik spīdoša, kā to cenšas uzdot A. Samarasa vadītā valdība. Pēc aizdevēju domām, Grieķijas budžeta ienākumi ne tuvu nebūs tik lieli, kā prognozējusi valdība, un tādēļ grieķiem nepieciešams vēl vairāk sajozt jostas un samazināt budžeta izdevumus par aptuveni 3,7 miljardiem eiro.
Ziņu aģentūra Reuters vēsta, ka Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible vakar nepārprotami paziņojis – Grieķijas pieņemtais budžets ar starptautiskajiem aizdevējiem nav saskaņots, un tas nozīmē, ka vismaz pagaidām šī valsts kārtējo finansiālās palīdzības daļu nesaņems. Reuters rīcībā arī nonācis dokuments, kas liecina, ka Grieķijas aizdevuma programma turpināsies līdz nākamā gada vidum, nevis beigsies janvārī, kā to parlamentāriešiem un grieķu tautai solījuši valdības pārstāvji. Grieķijas finanšu ministrs Gikass Harduvelis paudis pārliecību, ka ar starptautiskajiem aizdevējiem kopīgu valodu atrast tomēr izdosies. Taču tie Grieķijas mediji, kuri neatbalsta valdību, uzsvēruši, ka tas atkal notiks uz parasto iedzīvotāju rēķina, – palielinot atsevišķus nodokļus (piemēram, pievienotās vērtības nodokli viesnīcniekiem) un samazinot sociālos maksājumus.
Uz to pašu parlamenta sēdē uzmanību vērsis Radikālo kreiso koalīcijas jeb SYRIZA līderis Aleksis Ciprass, norādot, ka valdība cenšas valsti ieraut vēl piecus gadus ilgā taupības režīmā. Viņš skaidrojis, ka tā dēvēto sabalansēto budžetu izdevies panākt, tikai pateicoties tam, ka tiks privatizēti jeb izpārdoti Grieķijas galvenie aktīvi, – sākot ar elektroenerģijas sadales tīkliem, turpinot ar dzelzceļa sistēmu TRINOSE un beidzot ar Pireju un Soloniku ostām. A. Ciprass uzsvēris – pēc šo aktīvu pārdošanas vairs nebūs papildu ienākumu avotu, un valdībai nāksies atgriezties pie nodokļu paaugstināšanas un sociālo izdevumu samazināšanas, kas neizbēgami novedīs pie darbavietu skaita samazināšanās. Grieķijai, kur jau tagad 24,8% iedzīvotāju ir bezdarbnieki, tas var izrādīties kritiski. «Un jūs tiešām prasāt, lai mēs to atbalstītu? Un jūs sakāt, ka ekonomiskā situācija uzlabojas un parāds samazinās?» uzrunājot politiskos pretiniekus, parlamenta sēdē retoriski vaicājis A. Ciprass.
Ziņu aģentūra Bloomberg norāda, ka viņa viedokli starptautiskā sabiedrība nevar neņemt vērā, jo pastāv liela varbūtība, ka jau nākamajā gadā A. Ciprass kļūs par Grieķijas valdības vadītāju. Tas ir saistīts ar valsts likumdošanu. Līdz februāra vidum parlamentam ir jāievēlē jauns prezidents, kuram jāiegūst vismaz 180 deputātu atbalsts. Pašlaik nešķiet, ka A. Samarasam izdosies panākt tik liela skaita deputātu piekrišanu, neatkarīgi no tā, kuru kandidatūru viņš izvirzīs. Savukārt šī neveiksme nozīmēs parlamenta atlaišanu un jaunu vēlēšanu izsludināšanu, bet aptaujas liecina, ka A. Ciprasa partijai tajās būs maz konkurentu.