Šodien Krievijas prezidents Vladimirs Putins televīzijā klāstīja savu viedokli par norisēm Ukrainā.
Skaidrojot iemeslus, kādēļ Krievija ir uzskatāma par vienotu nāciju ar Ukrainas tautu, V. Putins atgriežas pie senās Krievzemes pamatiem, pie abu tautu etniskās tuvības, kopīgiem kultūras pamatiem, kristietības pamatiem, kas esot formējuši vienoto slāvu nāciju. „Tieši uz šīs bāzes mūsu senči sevi apzinājās kā vienotu tautu. Un tas mums dod pamatu teikt, ka Krievijai Krima un Sevastopole ir būtiska kā pamatu pamats un saknes. Un tieši tā mēs pret to attieksimies turpmāk,” saka V. Putins.
„Kā mēs turpmāk būvēsim attiecības ar partneriem pasaulē?
Krievija savulaik atbalstīja gan Ukrainu, gan citu valstu neatkarības centienus. Kopš tiem laikiem nekas nav mainījies. Katrai tautai ir tiesības uz pašnoteikšanos. Krievija vienmēr pret to attieksies ar cieņu. Tas attiecas arī uz Ukrainu. Bet - no kā viss sākās? Grūti pat noticēt. No Ukrainas valdības tehniska lēmuma pārcelt līguma ratificēšanu ar Eiropas Savienību. Kā pēc tā visa var atbalstīt asiņainos notikumus, pat cilvēku dedzināšanu Odesā, cilvēku slepkavošanu? Tas ir bijis cinisms. Ticu, ka Ukrainas tauta tam vēl dos savu novērtējumu.”
"Ik reizi, kad, pēc kāda domām, Krievija kļūst pārāk stipra, neatkarīga, nekavējoties tiek piemēroti šie instrumenti," uzrunājot abu parlamenta palātu deputātus, valdības locekļus un uzaicinātos Krievijas elites pārstāvjus, apgalvoja Kremļa saimnieks.
Rietumi "būtu izmantojuši kādu citu attaisnojumu, lai iegrožotu Krievijas pieaugošās iespējas", ja pie rokas negadītos situācija Ukrainā, piebilda Putins.
Tajā pašā laikā viņš ciniski paziņoja, ka Krievija ievērojot Ukrainas suverenitāti, piebilstot, ka Maskava savulaik esot atbalstījusi ne tikai Ukrainas, bet arī citu PSRS republiku kļūšanu par suverēnām valstīm.
Taču Krimas agresija, kā kārtējo reizi apgalvoja Krievijas līderis, esot notikusi pilnīgā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, un Maskava negrasoties piekāpties Rietumu spiedienam šajā jautājumā.