Ēģiptes Augstākās tiesas lēmums attaisnot bijušo prezidentu Hosnī Mubāraku un augsta ranga policijas amatpersonas, kas bija apsūdzētas vairāku simtu cilvēku slepkavību organizēšanā 2011. gada protesta akciju laikā, raisījis neizpratni ne tikai Ēģiptē, bet arī aiz tās robežām. Gan bojāgājušo tuvinieki, gan liberālās un islāmistu opozīcijas pārstāvji uzsver – šis spriedums apliecina, ka 2011. gada revolūcija bijusi veltīga un Ēģipte joprojām ir tāda pati policejiska valsts, kāda bija 30 gadu ilgajā H. Mubāraka valdīšanas laikā.
BBC atgādina, ka H. Mubāraks bija spiests atkāpties no amata pēc 18 dienu ilgušiem nemieriem, kas uzliesmoja 2011. gada 25. janvārī. Viņš gan līdz beidzamajam centās noturēties pie varas, un sadursmēs starp prezidentam lojālajiem policijas spēkiem un protestētājiem gāja bojā vismaz 239 cilvēki, lai gan neoficiāli tiek runāts par 800 upuriem. Kopš 2011. gada H. Mubāraks atrodas ieslodzījumā, un tiesa vēl 2012. gadā atzina viņu par vainīgu neapbruņotu demonstrantu slepkavības organizēšanā, piespriežot mūža ieslodzījumu. Taču pērn, pēc tam, kad armija gāza demokrātiski ievēlēto prezidentu, Musulmaņu brālības līderi Mohammedu Mursi, šis verdikts tika atcelts. Sestdien Augstākā tiesa atsauca pret H. Mubāraku, bijušo iekšlietu ministru Habibu el Adlī un vēl vairākām augsta ranga policijas amatpersonām izvirzītās apsūdzības demonstrantu slepkavībā. Vienlaikus 86 gadus vecais eksprezidents, kurš tiesas zālē tika nogādāts no kāda Kairas militārā hospitāļa, attaisnots korupcijas lietā, kas bija saistīta ar dabasgāzes tirgošanu Izraēlai. Pašlaik viņš turpina izciest vien trīs gadu cietumsodu par valsts līdzekļu izšķērdēšanu, un H. Mubāraka advokāts Farids al Dībs vakar sarunā ar AFP prognozējis, ka viņa klients jau tuvāko mēnešu laikā varētu iznākt brīvībā, jo izcietis vairāk nekā divas trešdaļas soda.
Šāds pavērsiens, protams, neapmierina 2011. gada revolūcijas dalībniekus un bojāgājušo cilvēku tuviniekus. «Tas ir politisks lēmums, kas mums trāpa gluži kā lode. Es jūtos tā, it kā mans dēls būtu miris šodien,» sarunā ar Reuters sacījis 2011. gadā nogalinātā jaunieša Ahmeda Halīfas tēvs. Savukārt pazīstamais ēģiptiešu advokāts Otmans el Hefnavi, kurš pārstāv upuru tuvinieku intereses, uzdevis retorisku jautājumu – ja reiz nedz H. Mubāraks, nedz viņa iekšlietu ministrs, nedz padomnieki drošības jautājumos nav atbildīgi par 239 cilvēku nāvēm, kurš tad ir? BBC norāda, ka jau sestdienas pievakarē varasiestādēm izdevīgu atbildi uz šo jautājumu snieguši eksprezidentam un armijai simpatizējošie televīzijas kanāli Sada alBalad, alMihwar un ON TV. Tajos izskanējusi versija, ka demonstrantus slepkavojuši pašlaik Ēģiptē aizliegtās Musulmaņu brālības kaujinieki.
Bloomberg vēsta par kārtējām sadursmēm starp Ēģiptes drošības spēkiem un pret spriedumu iebilstošajiem demonstrantiem, kas Tahrira laukumā prasījušas vismaz divu cilvēku dzīvības. Pēc tam, kad naktī uz svētdienu policijai nācies izmantot asaru gāzi, ūdens lielgabalus un šaut gaisā, vakar pieeja Tahrira laukumam bijusi slēgta. Taču atšķirībā no 2011. gada, kad protesta akcijās piedalījās simtiem tūkstoši cilvēku, šoreiz Kairas centrā sapulcējušies ne vairāk kā 3000 demonstrantu. Tas saistīts ar plašajām represijām, kuras pērn pie varas nākušais bijušais armijas pavēlnieks Abdelfatahs el Sisi izvērtis pret opozīciju. Viens no 2011. gada revolūcijas aktīvistiem Vaels Eskandars sarunā ar Bloomberg sacījis, ka spriedums H. Mubāraka lietā skaidri apliecina, ka vecie laiki ir atgriezušies. «Pašlaik, ņemot vērā vispārējo bezcerīgo noskaņojumu un opozīcijas sagraušanu, tas neizraisīs lielus protestus, taču šis spriedums precīzi simbolizē situāciju, kāda pašlaik valda Ēģiptē,» viņš sacījis.