Eiropas zinātnieku konstruētā zonde "Philae" trešdien veikusi kosmosa izpētes vēsturē pirmo nolaišanos uz komētas, vēsta Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA).
"Philae" trešdienas rītā atdalījās no galvenā bāzeskuģa "Rosetta" un uzsāka kustību "67P/Čurjumova-Gerasimenko" komētas virzienā, ceļā pavadot aptuveni septiņas stundas. Procesa laikā "Philae" sāka datu sūtīšanu par komētai apkārt esošajiem putekļiem un gāzēm.
Tomēr zondes galvenais uzdevums ir paņemt komētas sastāva paraugus, lai zinātnieki varētu gūt priekšstatu par Zemes un citu planētu attīstību.
"Tā ir kā laika mašīna, kas satur informāciju par Saules sistēmu," preses konferencē neilgi pirms paredzētās nolaišanās norādīja "Rosetta" misijas vadītājs Freds Jansens.
Bija svarīgi, lai 100 kilogramu smagās zondes palaišana notiktu pareizajā laikā, leņķī un ātrumā, jo pēc palaišanas zinātniekiem nebija nekādu iespēju ietekmēt tās trajektoriju.
Papildu riskus radīja komētas virsma, kas nav tik gluda, kā sākotnēji tika domāts. Uz tās atrodas gan krāteri, gan klintis, gan milzīgi akmeņi.
Zonde "Rosetta" ar laboratoriju "Philae" tika palaista 2004.gadā un satikšanās ar "67P/Čurjumova-Gerasimenko" komētu notika 510 miljonu kilometru attālumā no Zemes. Tas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā attālums no mūsu planētas līdz Saulei.
Lai nokļūtu līdz komētai, "Rosetta" četras reizes palidoja garām Marsam un Zemei, lai ar gravitācijas spēka palīdzību uzņemtu ātrumu un tad sāktu savu 31 mēnesi ilgušo hibernācijas periodu. Tas bija nepieciešams, jo "Rosetta" atradās pārāk tālu no Saules, lai to darbinātu Saules enerģija. Janvārī tika pārtraukts hibernācijas periods un tā tika "pamodināta."
Līdz šim komētu izpēte lielākoties notika, tikai palidojot tām garām vairāku kilometru attālumā un uzņemot attēlus.
"Philae" sešus mēnešus pētīs komētas uzbūvi un sastāvu. Kad beigsies laboratorijas darbības laiks, "Rosetta" kopā ar komētu turpinās ceļojumu apkārt Saulei, līdz sasniegs Jupitera orbītu.
2008.gadā "Rosetta", garām lidojot, izpētīja latviešu astronoma Kārļa Šteina (1911-1983) vārdā dēvēto asteroīdu "2867 Šteins".
1935.un 1936.gadā Šteins strādāja Krakovas observatorijā Polijā, kur viņš pirmais noteica asteroīda "1933 OP=QP" precīzu orbītu un ieguva tiesības tai dot nosaukumu "1284 Latvia".
Lai arī līdz šim identificēti tūkstošiem asteroīdu, tikai retais no tiem ir pētīts no neliela attāluma un tikai 14 asteroīdiem ir ar Latviju saistīts vārds.