Kremļa propagandai jauns ierocis – Sputnik

 
©Ilya PITALEV

Atsaucot atmiņā aukstā kara gadus un radiostaciju Radio Moscow, kas ārzemniekiem vēstīja «patiesību par dzīvi Padomju Savienībā», šonedēļ Krievijas galvaspilsētā tika svinīgi paziņots par jauna valsts atbalstīta propagandas medija – Sputnik – darbības uzsākšanu. Tajā pašā dienā, kad jaunais informācijas kara ierocis sāka darbību, kļuvis zināms, ka Lielbritānijā var tikt atņemta licence citam līdzīgam Kremļa ierocim – televīzijas kompānijai Russia Today jeb RT.

Abus šos medijus kūrē par Kremļa galveno propagandistu uzskatītais televīzijas žurnālists Dmitrijs Kiseļovs, kura naidīgie izteikumi par Rietumiem un draudi pārvērst ASV radioaktīvos putekļos, jau ir folklorizējušies un kuru martā Eiropas Savienība ietvēra sankcijām pakļauto Krievijas amatpersonu sarakstā. Ziņu aģentūras Reuters un AFP vēsta, ka arī pirmdien notikušajā prezentācijā (tā, starp citu, sarīkota telpās, kurās aukstā kara laikos organizētas starptautiskas preses konferences) viņš esot bijis savā elementā, liekot sanākušajiem ierēdņiem un Krievijas varasiestādēm lojālajiem funkcionāriem sajūsmināties, bet Rietumu žurnālistiem un diplomātiem neizpratnē raustīt plecus vai iecietīgi pasmaidīt.

«Mēs esam pret agresīvo propagandu, ar ko tiek barota pasaule, tādēļ piedāvāsim alternatīvu pasaules notikumu interpretāciju,» – tā paziņojis D. Kiseļovs, kura vadībā Krievijas mediju apritē nostiprinājušās tādas frāzes kā «Kijevas hunta» un kura pārstāvētais televīzijas kanāls joprojām turpina apgalvot, ka Ukrainā pie varas nākuši fašisti (banderovieši), kuri vienlaikus esot arī cionisti, kā arī neslēpti atbalstīt Krimas aneksiju un prokrievisko separātistu kaujinieku aktivitātes Ukrainas austrumos. Pats D. Kiseļovs gan ir absolūti pārliecināts, ka konfliktu Ukrainā izraisījuši nevis zaļie cilvēciņi jeb Krievijas iesūtītās militārpersonas, bet gan amerikāņu mediji, kas uzspiežot pasaulei savu skatījumu. Tieši pret to, pēc viņa sacītā, arī cīnīšoties Sputnik, kura galvenais mērķis esot pierādīt, ka pasaule nav vienpolāra un tās vienīgais pols nav ASV. «Šajā pasaulē Japāna ir japāniska, Turcija ir turciska, Ķīna ir ķīniska, un Krievija ir krieviska. Mēs neuzskatām, ka citām tautām ir jāpārņem krievu dzīvesveids. Mēs domājam, ka ikvienam ir tiesības izvēlēties savu ceļu, un mūsu pasaules uzskats balstās uz starptautiskajiem likumiem,» sacījis D. Kiseļovs.

Reuters vēsta, ka zem Sputnik zīmola tiks apvienota radiostacija (kādreizējā Golos Rossiji), ziņu aģentūra, kas strādās ārzemju tirgum (RIA Novosti ārzemju redakcijas), interneta ziņu vietne svešvalodās, mobilo tālruņu aplikāciju izstrādne un lapas tīmekļa sociālajos tīklos. Līdz ar to faktiski ir pabeigtas vērienīgās pārmaiņas, kuras pēc prezidenta Vladimira Putina iniciatīvas tika uzsāktas pagājušā gada nogalē, kad Kremlis konstatēja, ka Ukrainas Eiromaidana laikā bezcerīgi zaudē informācijas frontē. Plānots, ka līdz nākamā gada nogalei Sputnik darbosies 34 pasaules valstīs, sniedzot Kremlim labvēlīgu informāciju 30 valodās. Tā biroji atradīsies vairākos desmitos lielpilsētu, ieskaitot Vašingtonu, Londonu, Berlīni, Parīzi, Pekinu un Riodežaneiro, dažos no tiem, saskaņā ar D. Kiseļova sacīto, darbosies pat līdz 100 cilvēkiem. Piemēram, ikdienas pārraižu kopējais garums angļu, ķīniešu, arābu un spāņu valodā pārsniegs 800 stundas – tas ir vairāk, nekā savulaik raidīja Radio Moscow. AFP vēsta, ka Sputnik gatavojas aktīvi darboties arī bijušās PSRS republikās, kas nu kļuvušas par neatkarīgām valstīm. Pagaidām netiek izpausts, cik liels finansējums Sputnik tiks piešķirts no valsts budžeta, taču Reuters norāda, ka par to galva šī medija vadītājiem nebūs jālauza – propagandai tiks atvēlēta tik liela summa, cik būs vajadzīga.

Televīzijas kanālam Russia Today, piemēram, ik gadus tiekot piešķirti aptuveni 320 miljoni eiro valsts naudas jeb aptuveni trešdaļa tā budžeta, raksta The Guardian. Laikraksts gan norāda, ka šī televīzijas kanāla nākotne Lielbritānijā ir neskaidra, jo mediju regulators Ofcom tam izteicis brīdinājumu par neobjektivitāti, atspoguļojot notikumus Ukrainā. Kāds regulatora pārstāvis, kurš vēlējies palikt anonīms, sarunā ar Eho Moskvi norādījis – ja televīzijas kanāls pieļaus vēl kādu pārkāpumu, tam var ne tikai piespriest naudas sodu, bet arī atņemt licenci. Jāpiebilst, ka šajā gadījumā runa ir nevis par RT International, bet gan tieši Lielbritānijas tirgum paredzēto RT UK kanālu, kas darbību uzsāka 30. oktobrī un pašlaik piedāvā piecas stundas garu programmu dienā.