Pēdējo astoņu mēnešu laikā Eiropā fiksēti teju 40 vairāk vai mazāk nopietni atgadījumi, kurus izraisījusi Krievijas provokatīvā militārā uzvedība, teikts Londonā bāzētās domnīcas "Eiropas vadības tīkls" jaunākajā ziņojumā.
"Aina ir ārkārtīgi satraucoša - ar nacionālās gaisa telpas pārkāpumiem, gadījumiem, kad pēc trauksmes gaisā jāpaceļ lidmašīnas, tik tikko izdodas izvairīties no sadursmēm gaisā, jūrā tuvu viens otram garām pabraucošiem kuģiem un citiem bīstamiem atgadījumiem, kas plašā ģeogrāfiskā apvidū notiek regulāri," teikts ziņojumā.
Līdzās rutīnas gadījumiem bijuši "11 nopietni agresīvāki un neparasti provokatīva rakstura incidenti, kas eskalāciju paceļ augstākā riska pakāpē".
Šo atgadījumu vidū ir provokatīva uzvedība pret izlūklidmašīnām, zemi pārlidojumi pār karakuģiem un Krievijas veiktā "bombardēšanas reidu atdarināšana".
Ziņojumā īpaši izcelti "trīs augsta riska incidenti," kuriem "ar ļoti augstu varbūtību varēja būt cilvēku upuri un kas varēja izraisīt tiešu militāru konfrontāciju".
Vienā no šiem gadījumiem lidsabiedrības SAS lidmašīnai, paceļoties no Kopenhāgenas, tik tikko izdevās izvairīties no sadursmes ar Krievijas izlūkošanas lidmašīnu.
Krievijas lidmašīna neizmantoja retranslatoru, kas ļautu identificēt tās pozīciju.
Otrs augsta riska incidents bija Krievijas drošībnieku veiktā policista nolaupīšana NATO dalībvalsts Igaunijas teritorijā. Vēlāk viņš tika aizvests uz Maskavu un apsūdzēts spiegošanā.
Protams, ziņojuma autori atgādina par vērienīgo ārvalsts zemūdenes meklēšanas operāciju Zviedrijas piekrastes ūdeņos. Zviedrija brīdināja, ka tā ir gatava pielietot spēku, lai piespiestu zemūdens peldlīdzekli pacelties virs ūdens.
Risks incidentos izriet no abām pusēm, norāda autori.
"Krievijas arvien agresīvākā poza savienojumā ar Rietumu gatavību pielietot spēku, lai incidentus atrisinātu, palielina nevēlamas eskalācijas risku un rada draudus, ka pār notikumu attīstību var tikt zaudēta kontrole".
"Krievijas vadībai ir steidzami no jauna jāizvērtē izmaksas un riski, kādi būs tās arvien uzstājīgākajai militārajai pozai, bet Rietumu diplomātijai ir jābūt vērstai uz to, lai Krieviju pārliecinātu doties šajā virzienā", ierosina ziņojuma autori.
"Visām pusēm ir jāizrāda politiskā un militārā savaldība."
Autori arī ierosina uzlabot tiešo komunikāciju armiju starpā.
Tomēr, ņemot vērā spriedzi Ukrainā, Krievijas ārpolitikas vispārējo trajektoriju, kā arī spiedienu no visvairāk apdraudēto NATO dalībvalstu puses, pastāv risks, ka šāds uzvedības modelis kļūs par normu, atzīst ziņojuma autori.