"Oskarots" amerikāņu kinorežisors uzņems dokumentālo filmu par Putinu

© Scanpix

"Oskarotais" amerikāņu kinorežisors Olivers Stouns ceturtdien Maskavā paziņojis, ka vēlas uzņemt dokumentālo filmu par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Stouns ieradies Krievijā, lai veidotu filmu par bijušo ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) un Nacionālās drošības aģentūras darbinieku Edvardu Snoudenu.

Režisora kontā jau ir dokumentālās filmas par bijušo Kubas līderi Fidelu Kastro un bijušo Venecuēlas prezidentu Ugo Čavesu.

Stouns intervijā ziņu aģentūrai "RIA-Novosti" atklāja, ka intervēs Putinu, lai "parādītu viedokli, par ko amerikāņi nevēlas dzirdēt".

Režisors šonedēļ tikās ar Krievijas prezidentu pēc pasākuma Maskavas teātrī.

Veidojot filmu par Snoudenu, Stouns regulāri apmeklē Krieviju.

Šis darbs būs daļēji balstīts uz Snoudena advokāta Anatolija Kučerenas sarakstīto grāmatu.

"Mēs ceram sākt filmēšanu nākamā gada sākumā," "RIA-Novosti" atklāja Stouns, piebilstot, ka viņi jau gandrīz gadu strādā pie scenārija.

Kučerena ziņu aģentūrai AFP apstiprināja, ka viņi ar Stounu strādā pie scenārija un, viņaprāt, tas sanācis ļoti labs.

Kučerena atklāja, ka Snoudens ir mierā ar aktiera izvēli viņa lomai.

"Es apspriedu [Džozefu Gordonu-Levitu] ar Snoudenu un viņš teica, ka tas atkarīgs no scenārija autora un režisora. (..) Viņš nav pret filmu," piebilda Kučerena.

Viņš norādīja, ka viņiem abiem ar Stounu ir uzticības pilnas attiecības, kaut sākumā viņi bijuši aizdomīgi viens pret otru.

Tiesa, Stouna filmai būs jāsacenšas ar līdzīgu filmu, kas tiks uzņemta pēc žurnālista Glena Grīnvalda memuāru "No Place to Hide" motīviem. To veido "James Bond" ("Džeimss Bonds") franšīzes producenti Maikls Vilsons un Barbara Brokoli.

No Snoudena atklātībai nodotajiem materiāliem kļuva zināms, ka ASV izlūkdienests nodarbojies ar politisko un rūpniecisko izspiegošanu iepriekš nepieredzētos apmēros un dienestu izmantotās metodes pārkāpušas personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

ASV varasiestādes Snoudenam izvirzījušas apsūdzības spiegošanā un citos noziegumos un anulējušas viņa pasi, līdz ar to viņa ceļošanas iespējas ir ierobežotas.

Sākotnēji Snoudens slēpās Honkongā, bet no turienes devās uz Krieviju, kur no 2013.gada 23.jūnija kādu laiku uzturējās Maskavas Šeremetjevas lidostas tranzītzonā, līdz Krievija viņam piedāvāja patvērumu ar nosacījumu, ka viņš pārtrauks pret ASV vērstās darbības. 2014.gadā Maskava piešķīra viņam uzturēšanās atļauju uz trīs gadiem, kas ļauj viņam arī izbraukt no valsts.

Snoudena uzturēšanās vieta tiek turēta noslēpumā, bet viņu tur apciemojusi viņa amerikāņu draudzene. Viņi abi kopā devušies uz teātri un tuvāk iepazinuši Krieviju, atklāja Kučerena.

Iepriekš Stouns izteicās, ka viņš strādā arī pie filmas par Ukrainas konfliktu, kas izraisījis lielāko krīzi Krievijas un Rietumu attiecībās kopš Aukstā kara.

Stouns ieguva ASV Kinoakadēmijas balvu par 1986.gada filmu "Platoon" ("Armijas vads") un 1989.gada kinolenti "Born on the Fourth of July" ("Dzimis 4.jūlijā").

 

Pasaulē

Krievijas prezidents Vladimirs Putins toreizējai Vācijas kanclerei Angelai Merkelei līdz pat pēdējam brīdim neatzina, ka gatavojas anektēt Krimu - tas teikts viņas memuāros, kuru fragmentus publicējis “Politico”.

Svarīgākais