ASV prezidenta Baraka Obamas Demokrātu partija piedzīvojusi iespaidīgu sakāvi otrdien notikušajās Kongresa starpvēlēšanās, liecina provizoriskie rezultāti. Republikāņu partija ne tikai palielinājusi savu vairākumu Pārstāvju palātā, bet arī kontrolēs lielāko skaitu mandātu Senātā. Tas nozīmē, ka atlikušos divus gadus līdz sava pilnvaru termiņa beigām B. Obamam un viņa administrācijai būs neiespējami uzspiest Kongresam savu darba kārtību.
Amerikāņu politiskajā žargonā ar vārdu salikumu klibā pīle parasti tiek apzīmēta amatpersona, kuras pilnvaru laiks tuvojas beigām, tāpēc tā vairs nespēj vai pat negrib pieņemt svarīgus lēmumus.
B. Obama pēc otrdien notikušajām vēlēšanām, iespējams, to gribētu un spētu, taču – republikāņu vairākums Kongresā spēs bloķēt teju vai visas tās viņas iniciatīvas, kurām tas nepiekritīs. «Senāta nokļūšana Republikāņu partijas rokās nozīmē, ka Obamam nāksies vai nu samazināt savas ambīcijas līdz izpildvaras realizēšanai, kas neprasa likumdevēju piekrišanu, vai arī mēģināt vienoties par lietām, par kurām iespējams vienoties – piemēram, par tirdzniecības līgumiem un nodokļu reformu,» raksta ziņu aģentūra Reuters. Tagad B. Obama ir nonācis tādā pašā situācijā kā viņa daudz kritizētais priekštecis Džordžs Bušs jaunākais – prezidentūras sākumā viņa partija kontrolēja abas Kongresa palātas, bet uz prezidentūras beigām kontroli pār abām zaudējusi. Turklāt administrācijai nav neviena cita ko vainot, atskaitot sevi. Redzot to, ka vēlētāji ir neapmierināti ar B. Obamas prezidentūru (CNN veiktā aptauja vēlēšanu dienā liecināja, ka tā domā 60% cilvēku), republikāņi šīs vēlēšanas apzināti pozicionēja kā uzticības balsojumu prezidenta pārstāvētajai partijai. Provizoriskie rezultāti liecina, ka viņi nav kļūdījušies un guvuši uzvaru Senāta vēlēšanās pat tādos štatos kā Aiova, Viskonsina un Kolorādo, kur divās iepriekšējās prezidenta vēlēšanās tika atbalstīts tieši B. Obama. Ziņu aģentūra AP norāda, ka tas nav noticis tāpēc, ka konkrētais republikāņu kandidāts būtu bijis galvas tiesu pārāks pār konkrēto demokrātu kandidātu, bet gan tāpēc, ka vēlētāji nolēmuši demokrātus sodīt par neizdarību un vilcināšanos ar valstij un tās iedzīvotājiem svarīgu lēmumu pieņemšanu.
Vēlēšanu rezultātu apkopošana vakar vēl turpinājās, taču bija skaidrs, ka republikāņi ieguvuši vismaz 52 no 100 vietām Senātā. Gan CNN, gan Fox News prognozēs liecināja, ka šo mandātu skaits var pieaugt pat līdz 55. Tāpat republikāņiem bija garantētas vismaz 243 no 435 vietām Pārstāvju palātā. Arī gubernatoru vēlēšanās, kas otrdien notika 36 ASV štatos, šai partijai veicies ļoti
labi – tās pārstāvis uzvarējis pat Ilinoisas štatā, kur vēl pirms diviem gadiem pārliecinošs vairākums iedzīvotāju lepojās, ka tieši Ilinoisā (ja precīzāk, Čikāgā) savu politisko karjeru sācis ASV vēsturē pirmais tumšādainais prezidents. Kā jau ASV politiskajā vidē tas pieņemts, līdzšinējais Senāta vairākuma līderis, demokrāts Harijs Reids nav kavējies ar uzvaru apsveikt Miču Makkonnelu, kurš uzvarēja Senāta vēlēšanās Kentuki štatā un janvārī, kad darbu uzsāks jaunais Kongresa sastāvs, kļūs par republikāņu vairākuma līderi. H. Reida apsveikumā gan izskanējis arī pārmetums republikāņiem par viņu līdzšinējo spītīgo pozīciju Kongresā: «Vēlētāju raidītais signāls ir skaidrs: viņi grib, lai mēs strādātu kopā.»
Par nepieciešamību sadarboties izteicies arī B. Obamas preses sekretārs Džo Ernests: «Prezidents turpinās meklēt partnerus Kapitolijā – tos demokrātus un republikāņus, kuri vēlas ar viņu sadarboties, lai realizētu politiku, kas uzlabos vidusšķiras ģimeņu dzīvi.» CNN vēsta, ka piektdien prezidents iecerējis tikšanos gan ar Republikāņu, gan Demokrātu partijas līderiem. M. Makkonnels par sadarbību izteicies samērā diplomātiski. «Ir lietas, kas šīs nakts laikā nemainīsies. Es nedomāju, ka prezidents rīt pamodīsies un raudzīsies uz pasauli ar pavisam citām acīm nekā šorīt. Viņš zina, ka arī ar mani tas nenotiks. Taču mums ir pienākums kopā strādāt pie jautājumiem, kur varam panākt vienošanos,» uzstājoties mītiņā Kentuki štata Luisvilā, sacījis topošais Senāta vairākuma līderis. Amerikāņu politologi uzsver, ka šīs vēlēšanas republikāņiem ir bijis tikai starpposms, jo viņu galvenais mērķis ir uzvara 2016. gada prezidenta vēlēšanās. Tas neļaus republikāņiem nodarboties tikai ar B. Obamas iniciatīvu bloķēšanu, jo vēlētāji šādu rīcību uztvers kā destruktīvu. Tā kā republikāņu kandidāti kampaņas laikā uzsvaru lika uz nacionālās drošības jautājumiem, ļoti iespējams, ka viņi jau nākamā gada sākumā iniciēs aktīvāku iesaistīšanos kampaņā pret Islāma valsti Sīrijā un Irākā vai, piemēram, rosinās piegādāt ieročus Ukrainas valdībai.