Eiropas Savienības ekonomiskās izaugsmes atjaunošana, bezdarba līmeņa samazināšana un vairāk nekā 500 miljonu cilvēku pārliecināšana, ka ES projektam ir nākotne, – šādi uzdevumi gaida jauno, Žana Kloda Junkera vadīto Eiropas Komisiju, kas savu piecu gadu darbu oficiāli uzsāka sestdien. Jau šodien amatpersonas plānojušas iepazīstināt ar jaunākajām ekonomiskās attīstības prognozēm, kas var izrādīties diezgan neiepriecinošas.
«Tagad mums ir pienācis laiks uzrotīt piedurknes un ķerties pie darba. Problēmas, ar kurām saskaras Eiropa, savus risinājumus vairs nevar gaidīt. Es un mana komanda jau šodien uzsāksim smago darbu, lai Eiropa gūtu jaunu impulsu – kā jau esam solījuši,» 59 gadus vecā Ž. K. Junkera izplatīto paziņojumu citē vācu radiostacija Deutsche Welle. Ziņu aģentūra DPA norāda, ka jaunās EK darbības stils droši vien atšķirsies no tā, pie kāda bija pierasts iepriekšējos desmit gados, kad Komisiju vadīja Žozē Manuels Barrozu. 19 gadu Luksemburgas premjera amatā nostrādājušajam Ž. K. Junkeram, kurš beidzamās ekonomiskās krīzes laikā vadīja tā dēvēto eirogrupu (eirozonā ietilpstošo valstu finanšu ministru grupu), būs septiņi vietnieki, kuri oficiāli saucami par viceprezidentiem, bet neoficiāli jau nodēvēti par superkomisāriem. Šie viceprezidenti, viņu vidū arī bijušais Latvijas premjers Valdis Dombrovskis, katrs koordinēs noteiktas komisāru grupas darbu, uzņemoties atbildību uzreiz par vairākām nozarēm.
AFP atgādina, ka, paziņojot par jaunās struktūras izveidošanu, Ž. K. Junkers nav slēpis savu vēlmi – EK jākļūst mazāk birokrātiskai, bet vairāk politiskai. Jaunais sastāvs atbilst šim mērķim, jo tajā ir vairāki bijušie dalībvalstu valdību vadītāji un ietekmīgi ministri. Par savu pirmo vietnieku Ž. K. Junkers izvēlējies bijušo Nīderlandes ārlietu ministru Fransu Timmermansu, kura uzdevums būs koordinēt superkomisāru darbību. «Es viņam esmu deleģējis lielu daļu savu pilnvaru. Viņš ir mana labā roka, un es ceru, ka būs arī kreisā,» savu savdabīgo humora izjūtu sarunā ar AFP nodemonstrējis Ž. K. Junkers. Viņš arī atzinis, ka pats lielākoties uzturēsies nevis Briselē, bet Luksemburgā, un neplānojot daudz laika tērēt oficiālām, bet saturiskā ziņā apšaubāmām vizītēm, taču kategoriski noraidījis atsevišķu žurnālistu pārmetumus, ka grasoties EK prezidenta darbu pildīt «uz pusslodzi». «Mēs strādāsim ar pilnu slodzi, taču vairs nebūsim parlamenta apkalpotāji vai dalībvalstu sekretariāts,» uz EK jauno lomu norādījis Ž. K. Junkers.
Plānots, ka šodien jaunais ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisī un EK viceprezidents Jirki Katainens, kurš atbild par ekonomikas un finanšu jautājumiem, nāks klajā ar ekonomisko prognozi tuvākajiem mēnešiem. Kā norāda DPA, prognozes par dalībvalstu ekonomisko izaugsmi, parādiem un budžeta deficītiem tiek gaidītas ar zināmām bažām. Vēl pērn tika uzskatīts, ka ES valstis jau ir atkopušās no 2008. gada finanšu krīzes un tai sekojošās eirozonas parādu krīzes, taču tagad ekonomika vairākās valstīs atkal nonākusi recesijā, inflācija ir ļoti zema, bet bezdarba līmenis turpina augt – savu artavu tajā devušas arī pret Krieviju noteiktās ekonomiskās sankcijas.
«Pāris nākamie mēneši mums būs ļoti smagi, par to liecina Komisijas beidzamās ekonomiskās prognozes,» sarunā ar AFP sacījis P. Moskovisī, piebilstot, ka tuvākajā laikā galvenie uzdevumi būs pārbaudīt dalībvalstu budžetus nākamajam gadam un līdz Ziemassvētkiem sagatavot Ž. K. Junkera solīto investīciju plānu. AFP atgādina, ka tas paredz triju gadu laikā veikt 300 miljardu eiro lielas investīcijas, kurām vajadzētu veicināt ES valstu ekonomisko izaugsmi. Deutsche Welle norāda, ka šis plāns «ar urravām» uztverts kontinenta dienvidos un to aktīvi atbalsta Francijas prezidents Fransuā Olands, kamēr ziemeļvalstis ar Vāciju priekšgalā uz tā realizāciju raugās samērā skeptiski. Vācija, kas negrasās atteikties no taupības kursa un joprojām cer to uzspiest arī citām dalībvalstīm, uzsvērusi, ka investīciju plāns pieņemams vien ar nosacījumu, ka tas nepalielinās dalībvalstu parādus.
Tam piekritis arī Ž. K. Junkers, kurš uzskata, ka investīciju programmā aktīvāk būtu jāiesaistās privātajiem investoriem. Pilnīgs tās finansēšanas mehānisms vēl nav izstrādāts, taču sava loma tajā būšot Eiropas Investīciju bankai (EIB), kas savas neaktīvās darbības dēļ bieži vien tiek dēvēta par Dusošo skaistuli. AFP norāda, ka galīgais lēmums par investīciju programmu tiks pieņemts 18. un 19. decembrī gaidāmajā ES samitā Briselē, taču vēl pirms tam par to divpusējās sarunās spriedīs kontinenta smagsvaru – Vācijas un Francijas – līderi.
Gan Berlīnē, gan Briselē joprojām tiek gaidītas arī Francijas garantijas, ka tā beidzot sakārtos savu budžetu atbilstoši Māstrihtas līgumā prasītajam. Kā zināms, EK piešķirtas tiesības vētīt dalībvalstu budžetus, nepieļaujot fiskālās disciplīnas pārkāpumus. Oktobra nogalē gan Francija, gan Itālija, kuru nākamā gada budžeta projektos ieplānots krietni lielāks deficīts par noteiktajiem 3%, atkal tika sveikā ar vieglu izbīli, apsoloties nedaudz samazināt deficītu, bet līdz 2017. gadam beidzot panākt to, ka tas nepārsniegs noteikto slieksni. «Tagad Parīzei nāksies pārliecināt gan Moskovisī, gan viņa priekšnieku Junkeru, ka šoreiz tās solījums ir uztverams nopietni,» raksta AFP. Jāpiebilst gan, ka arī pret pārējām ES valstīm, kas jau iesniegušas savus budžetus EK, pagaidām nekādas sankcijas nav vērstas, taču pārbaudes vēl turpināsies.
DPA norāda, ka Eiropas Komisijai nāksies smagi strādāt arī pie tā, lai ES arī turpmāk tiktu uzskatīts par starptautiski ietekmīgu spēlētāju. Tas būs jaunās ES ārlietu un drošības jautājumu augstās pārstāves, bijušās Itālijas ārlietu ministres Federikas Mogerīni uzdevums. Pirms apstiprināšanas amatā viņa kritizēta par pārāk labvēlīgu attieksmi pret Krieviju, taču vēlāk labojusies, paziņojot, ka Krievija vairs netiekot uzskatīta par ES stratēģisko partneri. Tā kā Krievijas agresijai pret Ukrainu neredz gala (to spilgti apstiprināja Maskavas atzinīgie vārdi par tā dēvētajām vēlēšanām, kuras svētdien sarīkoja Doņeckas un Luhanskas apgabalu separātisti), Eiropai, iespējams, nāksies domāt par vēl stingrāku sankciju noteikšanu pret Krieviju. Tāpat raizes Briselē sagādā Islāma valsts teroristu aktivitātes Sīrijā un Irākā, kā arī lielā varbūtība, ka Eiropā atgriezīsies aizvien vairāk potenciālo teroristu – džihādisti ar Eiropas pasēm, kuri ugunskristības izgājuši šajā reģionā.