Divi dažādi koalīcijas līguma projekti un dažāda izpratne par to, kuri politiskie spēki jāiesaista koalīcijā un kam jāuzņemas tās veidošana – šāda situācija pašlaik ir Ukrainā, kur par svētdien notikušo parlamenta vēlēšanu uzvarētājiem sevi uzskata gan premjera Arsenija Jaceņuka vadītā Tautas fronte, gan prezidenta Petro Porošenko vārdā nosauktais bloks.
Lai gan līdz vakardienas pēcpusdienai Ukrainas Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) vēl nebija izdevies apkopot pat visus elektroniski saņemtos protokolus (nerunājot nemaz par papīra protokolu apstrādāšanu), jaunā parlamenta jeb Augstākās Radas aprises jau iezīmējušās. Noteikto 5% barjeru pārvarējušas sešas partijas, turklāt lielākais vēlētāju atbalsts bijis tieši Tautas frontei. Taču, pierēķinot arī tos 198 deputātus, kas ievēlēti no vienmandāta vēlēšanu apgabaliem (arī šie rezultāti nebija līdz galam apkopoti), aina jau ir citādāka, un ievērojams pārsvars ir Petro Porošenko blokam (BPP).
Divi koalīcijas līgumi
Kopš svētdienas vakara, kad kļuva zināmi vēlētāju aptauju rezultāti, kas liecināja par pārliecinošu proeiropeisko spēku uzvaru, iniciatīvu jaunās valdošās koalīcijas veidošanā uzņēmās tieši prezidents un viņa bloka pārstāvji. Viņi organizēja neoficiālas sarunas ar vairāku citu parlamentā iekļuvušo partiju līderiem, pēc kurām medijiem noplūda informācija, ka koalīcijas kodolu veidos BPP un Tautas fronte, par vienīgo premjera amata kandidātu tiek uzskatīts A. Jaceņuks, bet koalīcijas līguma pamatā būs prezidenta izstrādātā reformu programma ar nosaukumu Stratēģija 2020.
To, ka šāda principiāla vienošanās ir panākta, otrdienas vakarā interneta ziņu vietnei Apostrof apstiprinājis Tautas frontes pārstāvis Vjačeslavs Kiriļenko. Taču vakardienas notikumi liecina, ka jaunās koalīcijas veidošana nemaz nebūs tik vienkārša, kā varēja šķist. Tikai dažas stundas pēc tam, kad atklātībā nonāca BPP izstrādātais koalīcijas līguma variants, savu, atšķirīgu, koalīcijas līguma projektu prezentēja A. Jaceņuks. Turklāt speciāli sasauktajā preses konferencē viņš nāca klajā ar izteikumiem, kas faktiski padarījuši bezvērtīgas visas līdzšinējās P. Porošenko un viņa domubiedru organizētās sarunas. «Saskaņā ar Eiropas praksi atbildību par koalīcijas veidošanu uzņemas tā partija, kas izcīnījusi pirmo vietu vēlēšanās. Ja šī partija veido koalīciju, ir skaidrs, ka tās līderim jāpretendē uz premjera amatu,» sacījis A. Jaceņuks, liekot saprast, ka tieši Tautas fronti uzskata par vēlēšanu uzvarētāju, un tagad grasās koalīcijas sarunas sākt no baltas lapas. Maz ticams, ka šāda situācija apmierinās prezidenta bloku, jo galu galā tam saskaņā ar provizoriskiem datiem būs par vairāk nekā 50 deputātu mandātiem vairāk nekā Tautas frontei. Uz premjera izteikumu jau paspējis reaģēt BPP priekšvēlēšanu štāba vadītājs Vitālijs Kovaļčuks. «Neraugoties uz to, kādas diskusijas pašlaik notiek starp topošajiem koalīcijas subjektiem, tieši BPP frakcija būs šīs koalīcijas pamatā,» viņa teikto citē ziņu aģentūra UNIAN.
Cik liela koalīcija?
P. Porošenko ar savu koalīcijas līguma variantu uzskatīja par nepieciešamu iepazīstināt tikai Tautas fronti un Ļvovas mēra Andreja Sadovija vadīto apvienību Samopomič (šo vēlēšanu lielāko pārsteigumu), liekot saprast, ka nākamajā koalīcijā būs pārstāvēti tikai šie trīs politiskie spēki. Taču A. Jaceņuks vakar uzņemties iniciatīvu koalīcijā aicinājis arī bijušās premjeres Jūlijas Timošenko partiju Batjkivščina un Oļega Ļaško Radikālo partiju, līdz ar to aiz borta atstājot vien Opozīcijas bloku, kas saņēma prāvu atbalstu valsts austrumos. Interneta ziņu vietne Liga.net vēsta, ka J. Timošenko piekritusi pievienoties koalīcijai, turklāt negaidīti paziņojusi, ka viņas partija pat nepretendē uz kādu no ministru portfeļiem. «Mums ir tikai četri nosacījumi – miers Ukrainā, Eiropas Savienība, NATO un reālas reformas,» sacījusi J. Timošenko. Neoficiāla informācija liecina, ka prezidenta blokam pret Batjkivščina iekļaušanos koalīcijā principiālu iebilžu vairs neesot, taču ar neprognozējamajiem populistiem no Radikālās partijas tas kopā strādāt nevēlas.
A. Jaceņuks vakar paziņojis, ka valdība jāizveido tuvāko 20 dienu laikā, un aicinājis tās partijas, kas iekļausies koalīcijā, līdz pirmdienai piedāvāt kandidātus ministru amatiem. No premjera sacītā izriet, ka nevienai no koalīcijas partnerēm netiks garantēts noteikts skaits ministru portfeļu un amatu sadale būs atkarīga no kandidātu profesionalitātes. «Valdības sastāva veidošanai jānotiek tāpat, kā tiek veidota Eiropas Komisija,» sacījis A. Jaceņuks, kurš vai nu aizmirsis, vai nav zinājis, ka EK katrai dalībvalstij garantēti ir pa vienam un ne vairāk komisāra amatam un tur nevar veidoties situācija, kad kandidātu ir vairāk nekā amatu.
Taču iespējams, ka A. Jaceņuks vienkārši neveikli izteicies un viņa sacītais attiecas tikai uz kandidātu noklausīšanās kārtību, kurai jābūt publiskai un kuru ieteicams translēt televīzijas tiešraidē. Proti, katram ministru amata kandidātam koalīcijas sēdē tikšot dotas desmit minūtes, kuru laikā viņš varēs iepazīstināt ar sevi un izskaidrot, kādas reformas grasās veikt nozarē, uz kuras vadīšanu pretendē. «Pēc tam divas stundas jautājumiem un atbildēm, pēc EK reglamenta – jautājums pusotras minūtes, atbilde divas minūtes. Valstij ir jāredz visi pretendenti uz šo atbildīgo un sarežģīto darbu,» A. Jaceņuks skaidrojis laikrakstam Ukrainskaja pravda. Līdz vakardienas pievakarei potenciālie koalīcijas partneri viņa ideju nav komentējuši.
Kas jādara Ukrainai
Gan P. Porošenko, gan A. Jaceņuka sagatavotajos koalīcijas līguma variantos uzsvars likt uz tām reformām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu Ukrainas un Eiropas Savienības asociācijas līguma stāšanos spēkā. A. Jaceņuks samērā īsajā dokumentā definējis tos 36 likumus, kas jaunajam parlamenta sastāvam būtu jāpieņem pēc iespējas ātrāk.
UNIAN aptaujātie eksperti norādījuši, ka jaunās valdības galvenais uzdevums būs nepieciešamo reformu realizēšana. Valdībai samērā ātri jāsagatavo budžets, kura deficīts nedrīkst būt lielāks par četriem līdz pieciem procentiem. Tāpat nepieciešams veikt tiesu, prokuratūras un spēka struktūru – iekšlietu sistēmas un aizsardzības sistēmas – reformas. Ļoti iespējams, ka šai valdībai būs jāpieņem lēmums par nodokļu amnestiju, vienlaikus cenšoties uzlabot ekonomisko klimatu un atvieglojot darbu uzņēmējiem – tas panākams, atceļot visdažādākos noteikumus, kas apgrūtina biznesu, taču līdz šim kalpojuši kā lielisks peļņas avots korumpētiem ierēdņiem. «Vēl viens uzdevums ir valsts akciju sabiedrības Naftogaz Ukraini un lielāko banku atveseļošana,» raksta UNIAN.
Pagaidām nav skaidrs, vai P. Porošenko izdosies realizēt savu solījumu par jaunas konstitūcijas pieņemšanu. Tajā bija plānots deklarēt varas decentralizāciju, piešķirot lielākas pilnvaras valsts reģioniem, taču pašlaik vēl nav zināms, vai tiks izveidota pietiekami plaša koalīcija, kurai būs konstitucionālais divu trešdaļu vairākums parlamentā. Līdz ar to konstitucionālā reforma atkal var iestrēgt, brīdinājuši ukraiņu politologi. Viņi arī norādījuši, ka gadījumā, ja Ukrainā saglabājas pašreizējā situācija ar prezidentu P. Porošenko un premjeru A. Jaceņuku, šie politiķi var uzsākt cīņu par to, kuram no viņiem konstitūcija piešķirs lielākas pilnvaras. Starp citu, vēlēšanās fiasko cietušais komunistu līderis Petro Simoņenko jau prognozējis, ka viss notiks pēc tā paša scenārija, kāds bija pēc Oranžās revolūcijas uzvaras 2004. gadā – toreiz it kā lieliskās attiecības starp prezidentu Viktoru Juščenko un premjeri Jūliju Timošenko strauji sabojājās un abi kļuva par niknākajiem sāncenšiem.