Lietuvieši 2016.gadā sūtīs kosmosā jau trešo pavadoni
Viļņā notiekošajā starptautiskajā kosmosa ekonomikas konferencē "Space Economy in the Multipolar World" (SEMWO) prezentēts jaunais, nu jau trešais lietuviešu pavadonis "LituanicaSat-2", ko iecerēts palaist orbītā 2016.gada pirmajā pusē starptautiskas misijas ietvaros.
Pie jaunā pavadoņa strādā Viļņas Universitātes komanda, kuras veidotais pavadonis "LituanicaSat-1" līdz ar Kauņas Tehnoloģijas universitātē tapušo "LitSat-1" kosmosā tika palaists šā gada sākumā.
Kā pastāstījis misijas pārstāvis Vītenis Buzs, šis pavadonis jau būs krietni nopietnāks un sarežģītāks un tajā tiks ieguldīts daudz vairāk tehnoloģisko zināšanu. "Tā vairs nebūs vienkārši demonstrācija vai simboliska misija. Šoreiz domājam arī par zinātni, centīsimies komercializēt noteiktus produktus," viņš piebildis.
Misiju "QB50" koordinē Briselē bāzētais Teodora fon Kārmāna institūts. Paredzēts, ka 380 kilometru augstā orbītā kopumā tiks palaisti aptuveni pussimt pavadoņi, kas veiks mērījumus, kuri palīdzēs labāk spriest par šimbrīžam diezgan maz pētītu termosfēras apakšējo slāņu un jonosfēras uzbūvi.
Pavadoņi pamazām laidīsies aizvien zemāk, izsekojot fizikālo parametru maiņai telpā un laikā. Lēsts, ka viena šāda pavadoņa kalpošanas ilgums varētu sasniegt trīs mēnešus.
"Šī misija būs unikāla, jo pirmo reizi tik daudzi nanopavadoņi, kas nesver pat četrus kilogramus un ko uzbūvējuši studenti, kosmosā apvienosies vienā lielā starptautiskā tīklā ar kopīgu mērķi atbildēt uz zinātnes jautājumiem par mūs ietverošās termosfēras iedabu un uzbūvi," uzsvēris Buzs.
"Šoreiz mēs veidojam un izmēģinām jaunu sistēmu, kas kosmosā šāda tipa pavadoņos vēl nav pārbaudīta," viņš stāstījis portālam "15min.lt". "Tā būs orbitālās manevrēšanas sistēma. Ar šo sistēmu varēsim mainīt orbītu. Vedīsim līdzi degvielu, ko izmantos raķešu dzinējs, un mūsu pavadonis varēs pagarināt savas misijas laiku," viņš stāstījis.
Pēc Buza teiktā, šī sistēma varētu paildzināt pavadoņa orbītā pavadīto laiku piecas līdz sešas reizes - tātad līdz pat 18 mēnešiem.
Viņš atzinis, ka viens no izaicinājumiem saistīts ar līdzekļu piesaisti, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo projektu komanda "startēs nevis no mākoņa, bet no stingras zemes" - jau saņemts atbalsts no Zinātnes, inovāciju un tehnoloģiju aģentūras (MITA), savus studentus atbalsta Viļņas Universitāte, izveidojusies sadarbība ar Viļņas Ģedimina Tehnisko universitāti, ir cerības piesaistīt arī privātos investorus.
Pavadoni "LituanicaSAT-2" un pārējos šīs misijas pavadoņus paredzēts palaist no Brazīlijas teritorijas ar raķeti, kas šobrīd tiek konstruēta Ukrainā.
Savu otro pavadoni grib palaist arī Kauņas Tehnoloģijas universitāte, bet konkrētu plānu un precīzu termiņu tai vēl nav.
"Šobrīd mums ir svarīgi izstrādāt telpiskās orientēšanās sistēmas (pjezoreakcijas) inženiermodeli. Kad nonāksim pie laba modeļa, ko varētu īstenot, viens variants būs domāt par investoru un komerciālu projektu, otrs - pievienoties citai misijai, jo atsevišķi šī spēlīte ir ļoti dārga," atzinis šīs augstskolas Mehānikas un mehatronikas fakultātes dekāns Andrjus Vilkausks.
Šādu modeli iecerēts radīt līdz vasarai, lai to varētu izmēģināt ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).
Jau ziņots, ka pirmie Lietuvas nanopavadoņi "LitSat-1" un "LituanicaSAT-1" janvārī tika nogādāti Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS) un februāra beigās sekmīgi palaisti atklātā kosmosā.
Konferencē SEMWO 2014, kas šonedēļ norisinās Viļņā, piedalās Lietuvas, ASV, Saūda Arābijas, Lielbritānijas, Itālijas, Ukrainas un citu valstu pārstāvji, kas trīs dienas diskutē par kosmosa izpēti, kosmosa apguves nākotnes izredzēm, zinātnisku un inovatīvu projektu finansēšanas iespējām.