Honkongas policistu vardarbība pret demonstrantiem, kuri jau trešo nedēļu bloķējuši daļu pilsētas centra, pieprasot demokrātiskas vēlēšanas un administrācijas vadītāja Ļeņa Čuņina demisiju, var dot jaunu impulsu protesta akcijām, kurās beidzamo dienu laikā piedalījās ievērojami mazāk cilvēku nekā iepriekš.
Tomēr politologi nedomā, ka kustības Occupy Central rīkotājiem – vairākām studentu organizācijām un opozīcijā esošajai Pilsoniskajai partijai – izdosies sasniegt savus mērķus. Administrācijas vadītājs ir skaidri pateicis, ka viņš negrasās demisionēt, sarunas ar protestētājiem tā arī nav uzsāktas, bet Ķīnas centrālās varas iestādes dod aizvien skaidrākus mājienus, ka dzīvei Honkongā pēc iespējas ātrāk jāatgriežas normālās sliedēs.
Protesti gāja mazumā
Vācu radiostacija Deutsche Welle atgādina, ka protesta akcijas, kas tiek dēvētas arī par lietussargu revolūciju (šajā gadalaikā Honkongā bieži dienās spīd saule, bet naktīs līst lietus, un lielākā daļa aktīvistu ir bruņojušies ar lietussargiem), sākās septembra nogalē. Pēc tam, kad policija mēģināja izklīdināt demonstrantus ar asaru un piparu gāzes palīdzību, to skaits nevis samazinājās, bet pieauga – starptautiskās ziņu aģentūras lēš, ka protestu kulminācijas dienās ielās izgāja ap 100 000 Honkongas iedzīvotāju, bet paši protestu rīkotāji vēsta par 200 000 demonstrantu. Tomēr, neraugoties uz to, ka galvenais protestu mērķis, proti, izmaiņas 2017. gadā paredzēto vēlēšanu sistēmā, netika sasniegts, beidzamajās dienās protestētāju skaits bija strauji samazinājies, barikādes, kas ierīkotas pilsētas centrālajā daļā, aizsargāja vien pāris tūkstoši aktīvistu.
Ļoti iespējams, ka tas bija noticis tāpēc, ka pilsētas policija kopš pagājušās nedēļas strauji mainījusi taktiku. Tā vairs neiesaistījās konfrontācijā ar protestētājiem, tā vietā patrulējot viņu okupētā rajona perimetru un agrās rīta stundās, kad aktīvistu skaits ir vismazākais, nojaucot vienu vai otru barikādi un atjaunojot satiksmi ielās. Notingemas universitātes profesors, Ķīnas mūslaiku vēstures speciālists Stīvs Cangs sarunā ar Deutsche Welle uzsvēris – demonstranti ne tikai aicinājuši uz vēlēšanu sistēmas maiņu, bet arī lieku reizi atgādinājuši Ķīnas varas iestādēm, ka Honkongas iedzīvotājiem ir tiesības uz mierīgiem protestiem. «Tieši šis otrais iemesls bija tas, kas piesaistīja plašas tautas masas, bet, kad ļaudis konstatēja, ka neviens viņiem vairs protestēt neliedz, daudzi izlēma izklīst pa mājām,» skaidrojis S. Cangs.
Spārda aizturēto
Taču vakardienas notikumi draud ar būtisku noskaņojuma maiņu. Honkongas sabiedrība bijusi šokēta televīzijas kanāla BTV uzņemtajos kadros redzam, kā seši civildrēbēs tērpušies policijas darbinieki kādu protestētāju, kuram pēc aizturēšanas jau uzlikti roku dzelži, aizvelk nomaļākā vietā un vairākas minūtes spārda ar kājām. «Gadiem ilgi Honkongas policijas spēki bija slaveni ar savu profesionālismu, politisko neitralitāti un pieredzi pūļa savaldīšanā. Tagad pilsoņiem ir jautājums – kādēļ policisti ar neslēptu nesodāmības
apziņu tā izturējās pret protestētāju, kurš jau bija neitralizēts?» raksta Reuters.
Vakar steigšus sarīkotā brīfingā Honkongas drošības ministrs Lai Tunkvoks paziņoja, ka policisti, kuri piekāvuši demonstrantu, ir identificēti. Viņi jau pārcelti citā darbā, kas nav saistīts ar kontaktiem ar iedzīvotājiem, uzsākta izmeklēšana, un vainīgie tikšot sodīti. Ministrs nav spējis paskaidrot, kas izraisījis tādus vardarbības uzplūdus un dusmu lēkmi, lai gan aculiecinieki stāstījuši, ka demonstrants pirms tam aplējis policistus ar ūdeni. Amatpersonas gan skaidrojušas, ka šāda vardarbība esot tikai atsevišķs incidents, turklāt uzsvērts, ka miermīlīga protesta robežas pārkāpuši demonstranti. «Ja jūs ejat virsū policistu ķēdei, pat ar paceltām rokām – tas vairs nav nekāds miermīlīgs protests,» sacīts policijas pārvaldes paziņojumā, kurā piebilsts, ka demonstranti, kuru barikādi mēģināja nojaukt policijas darbinieki, situši policistiem ar lietussargiem.
Policija pavēstījusi, ka nakts sadursmēs ievainojumus guvuši četri darbinieki, bet aizturēti 45 protestētāji. Īpaši uzsvērts, ka pret viņiem nav vērsta vardarbība. Taču policistu spārdītais Pilsoniskās partijas aktīvists Kens Cangs apgalvojis, ka policisti viņu situši arī pēc nogādāšanas iecirknī. Vakar viņš atradās vienā no Honkongas slimnīcām, kur veikta ekspertīze, lai noskaidrotu, cik smagi piekauts demonstrants, ziņo AP. «Honkongas policija šodien kļuva vājprātīga, personīgi sodot aizturēto. Policijas vadība ir pilnībā sagrāvusi Honkongas vērtības un likuma varu,» sarunā ar AP ļoti kritiski noskaņots bijis vietējā parlamenta deputāts Lī Čeukjaņs.
Pekina nepiekāpsies
Ļoti iespējams, ka izrēķināšanās ar protesta akcijas dalībnieku novedīs pie tā, ka ielās izgājušo demonstrantu skaits tuvākajās dienās palielināsies, bet policijas darbinieki necentīsies viņus aktīvi izklīdināt, prognozē AP aptaujātie speciālisti. Viņi atgādina, ka daļai iedzīvotāju protesta akcija radīja nopietnas neērtības transporta kustības ierobežojumu dēļ, neapmierināti bija arī uzņēmēji, kuru bizness tika traucēts. Tomēr Honkongas iedzīvotāji jau ne reizi vien pierādījuši, ka demokrātisku vērtību vārdā šādos gadījumos spēj mobilizēties un neievērot sīkākas neērtības.
Tomēr cerēt uz piekāpšanos no Pekinas puses nav nekāda pamata, un 2017. gada administrācijas vadītāja vēlēšanas notiks pēc noteikumiem, kādus definējusi Ķīna. Proti, vēlēšanas gan būs vispārējas, taču kandidēt uz amatu varēs vien tie cilvēki, kuri saņēmuši īpašas, Pekinai tieši pakļautas komisijas atbalstu, turklāt arī viņu nebūs vairāk par diviem vai trim. Praksē tas nozīmē, ka Ķīnas valdībai būs iespēja uzlikt veto nevēlamiem kandidātiem. «Komunistiskā partija uzskata, ka jau pietiekami daudz piekāpusies Honkongai, un nevēlas pakļauties protestētāju prasībām, jo tas var radīt bīstamu precedentu un reformas var sākt pieprasīt arī kontinentālajā Ķīnā,» raksta Reuters, atsaucoties uz anonīmu avotu Ķīnas valdošajās aprindās. Tas vēstījis, ka attiecīga nostāja atbalstīta prezidenta Si Dziņpina vadītajā Nacionālās drošības komisijas sēdē oktobra pirmajā nedēļā.
Lai gan Pekina atklāti nav iejaukusies Honkongas konfrontācijā, cerot, ka Ļeņ Čuņina administrācija pati spēs nomierināt protestētājus, tās pacietība nav bezgalīga. Par to liecina komentārs vakardienas People’s Daily (komunistiskās partijas laikraksta) pirmajā lappusē, kurā nosodītas protesta akcijas un prognozēts, ka to dalībnieki savus mērķus nesasniegs. «Fakti un vēsture mūs māca, ka radikālas un nelikumīgas akcijas panākumus gūst vien tad, kad notiek vēl nopietnākas nelikumības, saasinātas nekārtības un nemieri. Stabilitāte ir svētlaime, taču nemieri nes haosu,» šā komentāra fragmentu citē AP. Arī Pekinas oficiālais pārstāvis Honkongā Džans Sjomins neoficiālā sarunā ar Honkongas likumdevējiem norādījis, ka protesta kustība ir «nopietns sociālais un politiskais incidents», jo tās dalībnieki metot izaicinājumu Ķīnas valdībai, graujot gan Honkongas, gan Ķīnas starptautisko prestižu un nodarot milzīgus ekonomiskos zaudējumus. Viņa uzruna vērtējama kā pamudinājums vietējām varas iestādēm pēc iespējas ātrāk protestus apslāpēt.