Londonas mērs pret ieceļotājiem no Eiropas

Viens no pazīstamākajiem britu konservatoriem, Londonas mērs Boriss Džonsons mudinājis valdību apdomāt iespēju ierobežot brīvu ieceļošanu no kontinentālās Eiropas. Zinot, ka B. Džonsons pauž lielas konservatīvo daļas viedokli, ļoti iespējams, ka viņa sacītajā nāksies ieklausīties arī premjeram Deividam Kameronam.

Rakstā, kas publicēts avīzē The Telegraph, B. Džonsons atgādina par kļūdu, ko 2004. gadā pieļāvis toreizējais premjers, leiborists Tonijs Blērs. Kad Eiropas Savienībā tika uzņemtas desmit jaunas valstis (arī Latvija), Lielbritānija bija viena no tām valstīm, kas atvēra tām savu darba tirgu. Londonas mērs atzinis, ka šādā veidā izdevies piesaistīt ne mazums labu speciālistu, tomēr šāda rīcība izraisījusi arī vietējo iedzīvotāju algu samazināšanos un labklājības līmeņa krišanos. Taču pats sliktākais esot tas, ka ieceļotāju vilnis nav rimies, neraugoties uz to, ka ekonomiskā situācija Lielbritānijā vairs ne tuvu nav tik spīdoša kā 2004. gadā. «Pašlaik Lielbritānija ir kļuvusi par Eiropas Savienības Ameriku – vietu, uz kuru vēlas pārcelties visi. Tādēļ arī Kalē pilda magnēta lomu ļaužu pūļiem,» raksta B. Džonsons.

Londonas mērs ir pārliecināts, ka šo procesu nedrīkst atstāt pašplūsmā. Viņš uzskata, ka tas ir jāvada, nosakot, piemēram, stingrākus noteikumus uzturēšanās atļaujas iegūšanai, ieviešot ieceļotāju vērtēšanas sistēmu (kā tas ir Austrālijā) vai pat nosakot kvotas. Atgādinot par Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona solījumu ar Eiropas Savienības līderiem pārskatīt nosacījumus, uz kādiem Lielbritānija atrodas ES sastāvā, B. Džonsons uzsvēris, ka jautājums par brīvās pārvietošanās ierobežojumiem ir viens no svarīgākajiem šajās sarunās.

Reuters atgādina, ka D. Kamerons gadījumā, ja saglabās varu arī pēc nākamā gada maijā paredzētajām parlamenta vēlēšanām, solījies līdz 2017. gadam sarīkot referendumu par Lielbritānijas dalību ES. Tiesa, pirms tam viņš plānojis sarunās ar Briseli apspriest jaunus britu līdzdalības nosacījumus savienībā. Līdz šim ES amatpersonas par šādu sarunu iespējamību izteikušās ļoti skeptiski, norādot, ka nosacījumi ir definēti Lisabonas līgumā un papildu priekšrocību piešķiršana kādai no dalībvalstīm var izraisīt citu valstu neapmierinātību un līdzīgas prasības – galu galā tas var novest pie ES izjukšanas. Tajā pašā laikā nav noslēpums, ka nedz ES, nedz tādi Eiropas smagsvari kā Vācija un Francija nav ieinteresētas Lielbritānijas aiziešanā no savienības. Taču saskaņā ar socioloģisko aptauju datiem tieši tā var notikt, ja referendumā britiem būs jāizvēlas starp palikšanu ES ar pašreizējiem nosacījumiem un izstāšanos no savienības.

B. Džonsons savā rakstā īpaši neslēpj, ka rūpējas par konservatīvo partijas interesēm un cer, ka izmaiņas imigrācijas jautājumos ļaus apstādināt vēlētāju aizplūšanu pie Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP). BBC atgādina, ka maijā notikušajās Eiroparlamenta vēlēšanās šī partija uzrādīja labākos rezultātus, apsteidzot gan konservatīvos, gan leiboristus. Pagājušonedēļ notikusī socioloģiskā aptauja liecināja, ka nākamā gada maijā par to gatavojas balsot aptuveni 25% britu. Londonas mērs uzsvēris, ka lielākā daļa šo ļaužu nav nedz muļķi, nedz rasisti. «Viņi protestē nevis pret pašiem imigrantiem, bet pret sistēmu, kas kļuvusi nekontrolējama. Būtu neprāts aizvērt robežas apdāvinātiem cilvēkiem, taču ne mazāks neprāts ir turpināt izmantot sistēmu, kas neļauj pat aptuveni aplēst imigrantu skaitu un to, cik lielu slogu viņi rada valstij,» raksta B. Džonsons. The Telegraph piebilst, ka līdz ar vēlētājiem no konservatīvo partijas aizplūst arī sponsori, papildus tam partija nesen zaudējusi starpvēlēšanas vienā no apgabaliem un šonedēļ var zaudēt vēl vienu deputātu mandātu. Ja tā notiks, nav izslēgts neuzticības balsojums D. Kameronam, un glābt premjeru var, piemēram, tāda strauja kursa maiņa, kādu ierosinājis B. Džonsons.