Latviešu karavīri nedienēs Centrālāfrikā

© f64

Centrālāfrikas galvaspilsētas Bangi lidlauku no nemierniekiem un viņu provocētajiem civiliedzīvotājiem miera uzturēšanas spēkiem nav izdevies nosargāt. Ikdienas reisi atcelti.

Latvieši aiziet no Centrālāfrikas

Tāpēc Latvijas aizsardzības ministru Raimondu Vējoni un Nacionālo bruņoto spēku komandieri Raimondu Graubi mājās no nervozās vizītes nācās gādāt kā militāru kravu caur Čadu. Turklāt pieliekot nopietnas diplomātiskas pūles, jo vīzas šādam gadījumam, protams, netika iepriekš saņemtas. Vakar Latvijas aizsardzības resora vadība atgriezās un paziņoja, ka arī mūsu karavīri no «nemieru plosītās valsts» aiziet. Pašlaik jau tiekot domāts, kā viņus attransportēt mājās un, protams, arī bruņotās Land Rover apvidus mašīnas, kas tika iepirktas no Lielbritānijas speciāli šai misijai. Nav gan nekādi tanki, tomēr to bruņas pirms dažām dienām noteikti izglāba kādas dzīvības. Nemiernieki šāva, nešķirojot automašīnu markas un braucēju nacionālo piederību. NBS komandieris Raimonds Graube atzīst, ka šī misija liek izdarīt daudzus secinājumus. Āfrika ir pilnīgi atšķirīga vide, kurā drošības situācija var radikāli mainīties pat dažu stundu laikā. Bijuši arī sarežģījumi ar sakariem, jo vietējā valdība drošības apsvērumu dēļ atslēdza publiskos telekomunikāciju tīklus, tādējādi ierobežojot nemiernieku iespējas organizēties uzbrukuma akcijām. Militārie sakari gan darbojušies priekšzīmīgi. Protams, augstu amatpersonu ierašanās nozīmē papildu apdraudējumu un papildu uzdevumus karavīriem. Tāpēc vairākas tikšanās Latvijas delegācijai pat nācās pārcelt uz nākamajām dienām, kad nemieri vismaz uz laiku mitējās.

Tagad Centrālāfrikas valdība ir lūgusi pagarināt miera uzturēšanas misiju, un Eiropas Savienība šādu iespēju patiešām apsver. Cīņas jēga ir šāda: novēršot nemierus Āfrikas reģionā, Eiropā tik lielā skaitā nemēģina iekļūt Āfrikas bēgļi. Tomēr Latvija noteikti nebūs to valstu starpā, kas ietekmē notikumus Centrālāfrikā. Ministrs Raimonds Vējonis stāsta, ka šī bijusi vienreizēja misija un tās īstenošanai Saeimas dotais mandāts novembrī beidzas. Šis ir formālais skaidrojums. Taču no NBS komandiera Raimonda Graubes teiktā izriet vienkāršāka atziņa, proti, Latvijai ir par maz karavīru, lai spētu izpildīt visas starptautiskās apņemšanās un arī vēl darīt kaut ko pašu zemes aizsardzībai. «Latvieši ir iesaistīti Eiropas Savienības kaujas grupā. Arī NATO ātrās reaģēšanas vienībās vajadzīgi spēki.» Turklāt iespējas kaut ko kontrolēt vai atrisināt Āfrikā ir acīmredzami niecīgas. Šogad tur apslaktēti jau aptuveni 5000 cilvēki, un tas, rēķinot tikai civiliedzīvotājus.