Ebolas vīrusa trauksme Spānijā

© scanpix

Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs vakar, uzstājoties parlamentā, centies kliedēt sabiedrības satraukumu un medicīnas darbinieku sašutumu, kas izcēlies pēc tam, kad kļuvis zināms, ka kāda Madrides slimnīcas medicīnas māsa inficējusies ar bīstamo Ebolas vīrusu.

Premjers solījis rūpīgi izmeklēt šo incidentu, lai nepieļautu tā atkārtošanos nākotnē, bet Spānijas mediji vēsta, ka vakar karantīnā atradušies vēl trīs cilvēki, kuri varētu būt inficējušies ar Ebolas drudzi, tiekot novēroti vairāki desmiti cilvēku, kuri kontaktējušies ar saslimušo medicīnas māsu.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (WHO) jaunākajiem datiem Ebolas vīruss Rietumāfrikas valstīs (galvenokārt Libērijā, Sjerraleonē un Gvinejā) prasījis jau 3431 cilvēka dzīvību, bet 7470 ir inficēti ar šo vīrusu. Ar Ebolas vīrusu inficējušies arī 382 medicīnas darbinieki, 216 no kuriem ir miruši, taču līdz šim inficēšanās notikusi tikai Āfrikā. 44 gadus vecā Madrides Lapasas – Karlosa III slimnīcas medicīnas māsa Terēza Romero Ramosa kļuvusi par pirmo personu, kura ar Ebolas drudzi ir inficējusies Eiropā. Reuters norāda, ka par inficēšanās avotu divu domu neesot – septembrī tieši T. Romero Ramosa aprūpēja misionāru Manuelu Garsiju Vjeho, kurš ar Ebolas drudzi bija saslimis Sjerraleonē un nogādāts ārstēties Spānijā. Taču neizpratni rada, kā tas varējis notikt, jo Ebolas drudža slimniekus kurā katrā medicīnas iestādē neuzņem un medicīniskajam personālam, kas aprūpē šādus pacientus, vismaz teorētiski jābūt attiecīgi sagatavotam. Atbildes uz šiem jautājumiem no Spānijas veselības aizsardzības ministres Anas Mato un citām amatpersonām jau pieprasījusi ne tikai sabiedrība, bet arī Eiropas Savienības amatpersonas.

«Man nav ne mazākās jausmas, kā tas varēja notikt, es ievēroju visus noteikumus,» īsā telefonintervijā, kas vakar publicēta laikrakstā El Mundo, sacījusi inficētā medicīnas māsa. Tomēr atsevišķi fakti vedina uz domām, ka daudzi T. Romero Ramosas kolēģi Spānijā diezgan vieglprātīgi attiekušies pret risku inficēties ar Ebolas vīrusu. Spāņu mediji noskaidrojuši – pēc tam, kad 25. septembrī nomira medicīnas māsas pacients M. Garsija Vjeho, medicīnas māsa devusies atvaļinājumā, bet 30. septembrī sajutusi pirmās vājuma un drudža pazīmes. Pēc palīdzības viņa vērsusies savā darbavietā, taču tikusi nosūtīta uz slimnīcu netālu no dzīvesvietas vienā no Madrides priekšpilsētām Alkorkonā. Sievietei palicis aizvien sliktāk, taču tikai pēc viņas pašas trešā, ļoti uzstājīgā, lūguma kolēģi beidzot veikuši analīzes, lai pārliecinātos, vai viņai nav Ebolas vīruss – kā tagad zināms, šo analīžu rezultāti bija pozitīvi. Spānijas mediji norāda, ka runa ir par nolaidīgu bezatbildību – ja reiz veselība kārtīgi netiek pārbaudīta cilvēkam, par kuru skaidri zināms, ka viņš kontaktējies ar Ebolas vīrusa slimnieku, uz kādām pārbaudēm var cerēt tie, kuri vienkārši jūtas slikti?

Ne tik gludi viss ir arī ar noteikumiem, kurus sacījusies ievērojusi T. Romero Ramosa. Otrdienas vakarā desmitiem viņas kolēģu sarīkoja protesta demonstrāciju pie slimnīcas galvenā korpusa, sanākušajiem žurnālistiem sūdzoties, ka neviens viņus nav pietiekami labi instruējis, kā rīkoties, aprūpējot Ebolas vīrusa slimniekus. Vairāki medicīnas māsu un sanitāru arodbiedrības aktīvisti uzsvēruši, ka Lapasas – Karlosa III slimnīca (patiesībā tās ir divas atsevišķas slimnīcas, kas līdzekļu ekonomijas nolūkos apvienotas) nesen restrukturizēta, tai samazināts finansējums, pārvaldē valda haoss, un medicīniskā iestāde nav bijusi gatava uzņemt slimniekus ar šādu diagnozi. «Mums taču vispār nav protokola jeb noteikumu, kā viņus aprūpēt,» sarunā ar RIA Novosti sacījusi arodbiedrības AME viceprezidente Alda Rekasa.

Šādu interpretāciju gan noliedzis slimnīcas vadītājs Rafaels Peress Santamarija, taču arī viņam nācies atzīt, ka protokolu nāksies mainīt, jo kaut kur noteikti ir iezagusies kļūda. Tajā pašā laikā slimnīcas vadītājs uzsvēris, ka viņa vadītajā medicīnas iestādē Ebolas slimniekus iespējams droši izolēt, bet medicīnas darbinieku rīcībā ir visi nepieciešamie aizsarglīdzekļi, lai izvairītos no saskares ar slimnieku ķermeņa izdalījumiem – tieši ar tiem tiek pārnēsāts vīruss. Londonas Tropiskās medicīnas skolas profesors Pīters Paiots

(viens no zinātniekiem, kurš 1976. gadā atklāja Ebolas vīrusu) uzsvēris, ka šādu pacientu aprūpē nepieciešama drakoniska disciplīna, jo pat pati sīkākā kļūdiņa var izrādīties fatāla. «Šim notikumam jākalpo kā mācībai – drošības pasākumu nekad nevar būt par daudz,» viņa sacīto citē Reuters. Līdzīgu viedokli paudusi arī WHO Eiropas nodaļas vadītāja Žužanna Jakaba, kura norādījusi – daudzās Rietumeiropas slimnīcās ir viss nepieciešamais aprīkojums, lai aprūpētu Ebolas drudža pacientus, un to nepieciešams pareizi izmantot. Viņa atzinusi, ka, ļoti iespējams, šādi atsevišķi, izolēti inficēšanās gadījumi Eiropā vēl būs, taču nav pamata bailēm no vīrusa izplatīšanās, raksta Reuters.

Oficiāla informācija par T. Romero Ramosas veselības stāvokli netiek sniegta, taču pats intervijas fakts apstiprina, ka sieviete, kura slimnīcā tika ievietota pirmdien, vismaz pašlaik nav kritiskā stāvoklī. Mediķi paziņojuši, ka papildus līdzekļiem, kas uzlabo imūnsistēmas un iekšējo orgānu darbību, viņa tiek ārstēta ar eksperimentālu serumu, kas izgatavots no Ebolas drudzi pārdzīvojušu cilvēku asins plazmas – jāatgādina, ka pret šo slimību pagaidām zāles, gluži tāpat kā vakcīnas, nav izgudrotas. Karantīnā atrodas arī medicīnas māsas vīrs un vairākas kolēģes.

Svarīgākais